Morfoloģija un bioloģija. Resnkāta bekas cepurīte ir 6–15 cm plata, sākumā puslodes veida, vēlāk polsterveida, izliekta, pelēcīgi dzeltena, samtaina, nedaudz dzīslaina. Mīkstums ciets, gaiši dzeltens, griezumā nedaudz zilē, ar nepatīkamu, skābenu smaržu un rūgtu garšu. Stobriņi gaiši dzelteni, vēlāk olīvzaļi, ar sīkām, dzeltenām atverēm, iespiedumu vietās zilē, grūti atdalāmi no mīkstuma. Kātiņš 6–8 cm garš, 3–5 cm diametrā, vālesveida vai mucveida, uz leju sašaurināts, augšdaļā gaiši dzeltens, uz leju karmīnsarkans, ar izteiktu gaiši dzeltenu tīklojumu. Sporas gludas, vārpstveida – elipsoīdas, dzeltenīgas, birumrakstā olīvbrūnas, 11–16 x 4–5 µm (Dāniele, Meiere 2020; Latvijas Daba 2022). Augļķermeņi parasti pa vienam vai dažiem veidojas vasarā un rudenī.
Izplatība. Sastopama galvenokārt Eiropā, vietām Ziemeļamerikā, Āzijā, Austrālijā (GBIF 2023). Eiropā novērota nereti mērenajā un hemiboreālajā veģetācijas zonā, reti boreālās zonas dienvidos (Knudsen, Vesterholt 2012). Latvijā sastopama ļoti reti. Pirmo reizi literatūrā minēta 1978. gadā bez norādes uz konkrētu atradni (Lūkins 1978). Līdz 2022. gadam zināmas piecas atradnes, galvenokārt valsts R daļā – Rudbāržu, Kuldīgas un Šlīteres apkārtnē, kā arī Vecumnieku apkārtnē un Burtnieku muižas parkā. Sugas sastopamības apgabals (EOO) ir 20 300 km2, apdzīvotā platība (AOO) ir 20 km2. Par sugas izplatības pārmaiņām Latvijā nav ziņu, jo trūkst pietiekamu pētījumu.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Nav pietiekamu datu par sugas reģionālās populācijas lielumu un tā pārmaiņām Latvijā. Pieaugušo indivīdu skaits, iespējams, nepārsniedz 50.
Biotopi un ekoloģija. Dažādu lapu koku, galvenokārt ozolu mikorizas sēne (Knudsen, Vesterholt 2012). Sastopama lapu koku mežos, skābās, smilšainās augsnēs, kā arī cilvēku veidotos biotopos – vecos lauku parkos. Piemēroti varētu būt arī līdzīgi biotopi – saulainas, klajas vietas platlapju mežos, parkveida pļavas.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Parkos to apdraud sugas prasībām neatbilstoša parku apsaimniekošana, piemēram, pļaušana vai nobradāšana laikā, kad veidojas jaunie augļķermeņi, tādējādi neļaujot izsēties sporām. Novērtēta kā stipri apdraudēta suga (EN), jo tai ir neliela apdzīvotā platība un neliels pieaugušo indivīdu skaits, prognozēta apdzīvotās platības un biotopa kvalitātes iespējama mazināšanās.
Aizsardzība. Suga nav iekļauta ES nozīmes un Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstos. Tā jāiekļauj Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā. Visas zināmās sugas atradnes atrodas ārpus ĪADT. Aizsardzības pasākumi galvenokārt saistīti ar piemērotu iespējamo biotopu – lapu koku (ozolu) mežu saglabāšanu. Sugas aizsardzībai lauku parkos jānovērš nenobriedušu augļķermeņu iznīcināšana (pļaujot, nobradājot), lai nekavētu sporu izplatīšanos. Jāturpina jaunu sugas atradņu meklēšana, lai noskaidrotu reģionālās populācijas lielumu un izmaiņas, kā arī jāveic papildu pētījumi par sugas sastopamību, ekoloģiju, apdraudošajiem faktoriem.
Autori: Inita Dāniele*, Diāna Meiere, Edgars Mūkins.
Summary. Bitter beech bolete – Caloboletus calopus. Grows mainly in Europe, but also in some places in North America, Asia, and Australia. It is relatively common in the temperate and hemiboreal zones in Europe, but rare in southern boreal zone. It is very rare in Latvia. Five localities have been identified by 2022, mainly in the eastern part of the country. EOO 20,300 km2, and AOO 20 km2. No information is available on changes in the distribution of the species in Latvia due to a lack of studies. There are insufficient data on the regional population size and its changes. The number of mature individuals probably does not exceed 50. It is mycorrhizal with various broadleaved trees, especially oaks. It occurs in deciduous forests, on acidic, sandy soils, and in old parks. Similar habitats may also be suitable – sunny, open areas in broadleaved forests, and wooded meadows. In parks it is threatened by inappropriate management, e.g. mowing or trampling when fruiting bodies are developing. This prevents the spread of spores. It is assessed as Endangered (EN) due to low AOO and a low number of mature individuals; a decline in occupied area and habitat quality is expected. The species is not listed as a species of EU importance and is not protected in Latvia. It is proposed to be included on the list of protected species. All known localities of the species are outside protected nature areas. The conservation measures are mainly related to the preservation of suitable habitats – deciduous (oak) forests. In parks, the destruction of immature fruiting bodies must be prevented. Further exploration of new localities is needed to determine the regional population sizes, and changes; studies on the occurrence, ecology, and threats to the species are needed.
Literatūras saraksts
