Morfoloģija un bioloģija. Ribauta mizasblakts ir 6,7–7,8 mm (tēviņi) līdz 8,3–10,0 mm (mātītes) garš kukainis. Pēc morfoloģiskajām pazīmēm tā ir pieskaitāma bērzu mizasblakts Aradus betulae sugu grupai. No līdzīgās bērzu mizasblakts atšķiras ar izteikti īsākiem taustekļiem (to garuma attiecība pret galvas platumu ir 1,7–1,8) un taustekļa 2. posma garuma attiecību pret 3. posmu (tas ir 2,2–2,4 reizes garāks). Taustekļu 2. posms parasti 2/3 tā garuma ir balts. Mātītēm atšķiras vēdera forma – noapaļota, nav trīsstūraini izstiepta garumā. Nepieaugušie indivīdi (nimfas) pēc izskata ir līdzīgi pieaugušajiem (imago), bet tie ir izmēros mazāki, ar neattīstītiem abiem spārnu pāriem un īsākiem taustekļiem. Nimfu atšķiršana pēc morfoloģiskajām pazīmēm ir sarežģīta, lielāka nozīme ir sugas apdzīvotajam biotopam (Heiss, Péricart 2007). Imago var būt sastopami visu gadu un dzīvo vairākus mēnešus. Pārziemo gan imago, gan kāpuru stadijā.
Izplatība. Suga sastopama Palearktikā. Tā ir izplatīta plašā joslā no Spānijas līdz Sibīrijas R daļai (Aukema, Rieger 2001; Heiss, Péricart 2007; GBIF 2022). Suga gandrīz nav sastopama Skandināvijas pussalā. Somijā pirmo reizi atrasta tikai 2021. gadā (Albrecht, Viljanen 2019). Plaši izplatīta Igaunijā (eElurikkus 2022), kur pirmo reizi konstatēta nesen (Coulianos 2005). Latvijā ir zināmas vismaz 11 atradnes, pārsvarā valsts centrālajā un ZA daļā. Sastopamības apgabals (EOO) ir aptuveni 26 000 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 36 km2. Ņemot vērā, ka sugas apdzīvotās piepes (krāšņās sarenes Trametes trogii) izplatība ir daudz plašāka (Dabasdati.lv 2022; DAP 2022), potenciālie EOO un AOO ir daudzkārt lielāki (AOO vismaz 200 km2).
Populācija Kvantitatīvi pētījumi par sugas reģionālo populāciju lielumu, stāvokli un tendencēm nav veikti ne Latvijā, ne citur pasaulē. Citur Eiropā suga sastopama reti un izkliedēti, nekur nav sastopama bieži (Heiss, Péricart 2007). Reģionālās populācijas lielums, stāvoklis un tendences Latvijā nav zināmas, un jaunu atradņu skaita pieaugums pēdējā desmitgadē ir saistāms ar novērotāju intereses pieaugumu. Atradnēs parasti ir konstatētas vairākas blaktis (gan imago, gan nimfas), taču katras atradnes (apdzīvotās kritalas) ilglaicība ir jāpēta. Vienā no atradnēm suga apdzīvoja kritalu četrus gadus (novērota katru gadu no 2017. līdz 2020. gadam), bet 2021. gadā vairs netika konstatēta, jo uz kritalas augošā krāšņā sarene acīmredzot bija zaudējusi vitalitāti (kritala ieaugusi augājā, pieaudzis noēnojums, no kritalas atdalījusies miza). Tas varētu liecināt, ka apakšpopulācijas ilglaicīgi ir spējīgas izdzīvot vietās, kur ilgākā periodā veidojas un saglabājas sugai piemērots substrāts (vecu apšu kritalas).
Biotopi un ekoloģija. Saistīta ar mežiem, kuros dominē apses vai arī ir augsts vecu apšu piemistrojums. Suga bioloģiski saistīta ar vecām apses kritalām un uz tām augošām koksnes sēnēm – it īpaši ar krāšņo sareni. Parasti novērojama uz sēņu augļķermeņiem vai tiešā to tuvumā – zem mizas vai stumbra (kritalas) apakšpusē (Heiss, Péricart 2007; U. Piterāns, nepubl. dati). Literatūrā minētas arī citas sēņu sugas – īstā posapiepe Fomes fomentarius, papeļu zvīņene Pholiota populnea, austeru sānause Pleurotus ostreatus un mizas apaļpore Oxyporus corticola –, uz kurām ir atrasta Ribauta mizasblakts (Heiss, Péricart 2007). Ir atzīmēts, ka suga var apdzīvot arī citas apšu ģints sugas, piemēram, balto apsi P. alba, piramidālo papeli P. nigra, kas Latvijā sastopamas apstādījumos, ja uz tām aug kāda no minētajām sēņu sugām. Tomēr Latvijā līdz šim suga konstatēta tikai dabiskajos mežu biotopos ārpus apdzīvotām vietām uz košajām sarenēm, kas aug uz parastās apses kritalām (U. Piterāns, nepubl. dati). Visos gadījumos apdzīvotās kritalas bija liela diametra (>40 cm).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Apdraudējums Latvijā nav pētīts. Visas zināmās atradnes ir reģionos, kur norit intensīva mežizstrāde. Latvijā sugas apdzīvotās apšu kritalas ir lielas, un tātad mežizstrāde un tās izraisīta pietiekamu vecumu sasniegušu apšu daudzuma mazināšanās atradņu apkārtnē var būt apdraudējums atradņu ilgstošai pastāvēšanai. Suga novērtēta kā gandrīz apdraudēta (NT) jo, neņemot vērā plašu potenciālo AOO, reģionālā populācija ir uzskatāma par sadrumstalotu un veco apšu kritalu daudzums mežos nepārtraukti mazinās, tādējādi mazinoties sugai piemērotā biotopa kvalitātei un platībai.
Aizsardzība. Suga nav iekļauta ES nozīmes un Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstos. Latvijā juridiskais aizsardzības statuss sugai nav jānosaka. Visas zināmās atradnes atrodas ārpus ĪADT. Kritalu saglabāšana mežos un veco meža nogabalu pasargāšana no izciršanas, kā arī šādu meža nogabalu sadrumstalošanas nepieļaušana ir daži no nepieciešamajiem sugas aizsardzības pasākumiem Latvijā. Jāturpina sugas meklēšana potenciāli piemērotos biotopos.
Autors: Uģis Piterāns.
Summary. Flat bug – Aradus ribauti. A transpalaearctic species, distributed over a wide area from south-western Europe to western Siberia (Aukema, Rieger 2001; GBIF 2022). The species is found in Finland and Estonia, where it was recently recorded for the first time (Coulianos 2005; Albrecht, Viljanen 2019; eElurikkus 2022). At least 11 localities are known in Latvia, mostly in the central and north-eastern parts of the country. The EOO is ~26,000 km2. The AOO is 36 km2. The potential EOO and AOO are likely much higher considering the distribution of the main host tree. Studies on the size, status and trends of the regional population have not been carried out. Elsewhere in Europe, the species occurs locally and is uncommon (Heiss, Péricart 2007). One of the known localities in Latvia has been inhabited for over four years indicating that subpopulations are able to survive in places where suitable substrate is continuously available. The species is associated with forests dominated by aspen Populus tremula or with a high admixture of old aspens. It is associated with fallen, decaying aspen trunks and the fungus Trametes trogii (Heiss, Péricart 2007; U. Piterāns, unpublished data). In literature, various other host fungi species are mentioned (Heiss, Péricart 2007) and the species is also known to inhabit decaying wood of P. alba and P. nigra, which both are ornamentally planted tree species in Latvia. However, in Latvia, A. ribauti has so far been found only in natural, old-growth forest habitats (U. Piterāns, unpublished data). All observed inhabited trunks were of large diameter (> 40 cm). Threats to the Latvian regional population have not been studied. All known sites are outside of protected nature areas in regions where intensive logging is taking place. Since large and old trees are harvested more frequently, logging likely poses a threat to the regional population. It is assessed as Near Threatened (NT) because, despite the wide potential AOO, the regional population is considered fragmented and the number of old decaying aspens in forests is declining. The species is not protected in Latvia, and legal protection status is not required. The preservation of deadwood in forests, protection of old-growth forest stands and prevention of the fragmentation of such stands are among the species conservation measures required. It is essential to continue searches for the species in potentially suitable habitats.
Literatūras saraksts
