Morfoloģija un bioloģija. Rombu zemesblakts ir 5–6 mm gara, ar gaišbrūnu, gandrīz smilškrāsas ķermeņa virspuses pamattoni. Priekškrūšu vairoga priekšdaļa pilnībā melna (taču vairoga sāni pilnībā gaiši), melns arī vairodziņš un divi plankumi apmēram 1/3 attālumā no spārnu gala. Taustekļu otrais posms un kāju stilbi gaiši. Kopumā suga nav sajaucama ar citām Latvijā sastopamajām zemesblakšu sugām (Péricart 1998). Nepieaugušie indivīdi (nimfas) pēc izskata ir līdzīgi pieaugušajiem (imago), bet tie ir izmēros mazāki, ar īsāku ķermeņa apmatojumu, neattīstītiem abiem spārnu pāriem un īsākiem taustekļiem. Imago sastopami galvenokārt no augusta līdz jūnijam (pārziemo imago). Barojas ar graudzāļu un citu augu sēklām (Péricart 1998; Skipper, Nielsen 2018).
Izplatība. Suga ar plašu izplatības areālu, kas aptver gandrīz visu Eiropu, Kaukāza reģionu Āzijā un sniedzas līdz DR Sibīrijai (Кнышев, Намятова 2010). Eiropas ziemeļos izplatības areāls sasniedz Zviedrijas D daļu. Igaunijā tā nav konstatēta (Aukema, Rieger 2001; GBIF 2022; eElurikkus 2022; SLU Artdatabanken 2022). Latvijas atradnes ir starp tālākajām Eiropas Z daļā. 2000.–2023. gadā Latvijā ir zināmas piecas atradnes – divas Kurzemes piekrastē (Papē, Pāvilostā) un trīs Pierīgā (Cekules, Krievupes un Silakroga apkārtnē). Ticams, ka Kurzemes piekrastes kāpu zonā suga ir izplatīta plašāk. Ņemot vērā, ka Eiropā suga plaši sastopama iekšzemē, iespējams, ka arī Latvijā tās sastopamība ir plašāka. Tās sastopamības apgabals (EOO) ir 9400 km2. Potenciālais EOO neaptver visu Latviju, jo Ziemeļvidzemē suga varētu nebūt sastopama. Apdzīvotā platība (AOO) ir 20 km2, potenciālā AOO, visticamāk, ir 500–2000 km2.
Populācija Kvantitatīvi pētījumi par sugas reģionālo populāciju stāvokli Latvijā un Eiropā nav veikti, populāciju lielums, stāvoklis un tendences nav zināmi.
Biotopi un ekoloģija. Apdzīvo ļoti sausus smilšainus zālājus, pelēkās kāpas (piemēram, Papē, Pāvilostā) un citus atklātus, labi uzsilstošus biotopus (Péricart 1998; Skipper, Nielsen 2018). Latvijā konstatēta arī dzelzceļa malās (Cekulē, Krievupē) un iekšzemes smilšainajās kāpās priežu silā (Silakrogā). Saistība ar konkrētu barības augu Latvijā nav zināma.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Apdraudējums Latvijā nav apzināts un pētīts, galvenais drauds nav noteikts. Vairums no sugas apdzīvotajiem biotopiem varētu būt vērtējami kā Eiropas nozīmes biotopi (Auniņš 2013). Daļu no tiem, piemēram, pelēkās kāpas, apdraud aizaugšana ar augstākiem lakstaugiem, krūmiem un kokiem. Atradnes dzelzceļa malās ir cilvēka darbības stipri ietekmētos biotopos, kas var būt sugai gan pozitīvi (biotopa apsaimniekošana un uzturēšana), gan negatīvi, piemēram, bieža degšana vai izmīdīšana. Zviedrijā suga novērtēta kā stipri apdraudēta, jo ir izzudusi no vairākām atradnēm (SLU Artdatabanken 2022). Trūkst informācijas sugas izzušanas riska izvērtēšanai, tāpēc suga ir iekļauta kategorijā “trūkst datu” (DD).
Aizsardzība. Suga nav iekļauta ES nozīmes un Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstos. Latvijā juridiskais aizsardzības statuss sugai nav jānosaka. Jāturpina sugas meklēšana potenciāli piemērotos biotopos, pievēršoties gan piejūras, gan iekšzemes biotopiem. Jānovērtē reģionālas populācijas lielums, tendences un ietekmējošie faktori.
Autors: Uģis Piterāns.
Summary. True bug – Xanthochilus quadratus. The species is distributed across most of Europe including the Caucasus. In Asia, the range extends to south-western Siberia (Кнышев, Намятова 2010). In Northern Europe, X. quadratus is known from the southern part of Sweden. Latvia is located at the northern extent of the species’ range (Aukema, Rieger 2001; GBIF 2022; SLU Artdatabanken 2022). Five localities are known from 2000–2023 – two in western Latvia on the Baltic Sea coast (Pape, Pāvilosta) and three near Rīga (in the vicinity of Cekule, Krievupe and Silakrogs). It is believed that the species is more widely distributed in the coastal dune zone of Kurzeme region. The EOO is 9,400 km2. The potential EOO is likely to include western and central parts of the country, but not northern Vidzeme. The AOO is 20 km2, but the potential AOO is considered to be 500–2,000 km2. Studies on the status, size and trends of the Latvian regional population have not been carried out. The species inhabits very dry sandy grasslands and grey dunes and other sun-exposed and dry habitats (Péricart 1998; Skipper, Nielsen 2018). In Latvia, it also inhabits anthropogenic areas along railways and inland sandy dunes in pine forests. Most of the species’ habitats are classified as European protected habitats (Auniņš 2013). Some of them, such as grey dunes, are threatened by overgrowth with shrubs and trees. Localities along railway lines are affected by railway maintenance and are subject of various disturbances (for example, frequent burning or trampling), but the impact can be negative as well as positive. The species is assessed as Data Deficient (DD) since the main threat is unknown. The species is not protected in Latvia, and legal protection status is not required for it. Studies in potentially suitable habitats should continue, focusing on both coastal and inland habitats. It is necessary to assess the size of the regional population, its trends and threats.
Literatūras saraksts
