Morfoloģija un bioloģija. Rožainās stiklenes cepurīte ir 2–6 cm plata, smaili koniska, vēlāk izpletusies ar smailu pauguru, mitrā laikā lipīga, ar nelīdzenu, saplaisājušu malu, bāli līdz violeti sārta. Mīkstums trausls, krēmkrāsas līdz bāli violets, ar neizteiktu smaržu un garšu. Lapiņas pie kātiņa pieaugušas vai gandrīz brīvas, retas, šauras, bāli sārtas vai krēmkrāsas. Kātiņš 4–10 cm garš, 0,4–1,0 cm diametrā, cilindrisks, vai nedaudz uz leju paresnināts, kails, zīdaini spīdīgs, nav lipīgs, balts vai bālā krēmkrāsā, reizēm bāli violets. Sporas gludas, plati elipsoīdas, bezkrāsainas, birumrakstā baltas, 5–8 x 4,5–6,0 μm (Knudsen, Vesterholt 2012, Latvijas Daba 2022). Augļķermeņi pa vienam vai nelielās grupās veidojas vasarā un rudenī.
Izplatība. Sastopama Eiropā, Ziemeļamerikā, Japānā, vietām Dienvidamerikā un Austrālijā (GBIF 2024). Eiropā ļoti reti novērota mērenajā un hemiboreālajā joslā (Knudsen, Vesterholt 2012). Latvijā atrasta ļoti reti. Pirmo reizi novērota valsts ZR daļā, Moricsalā (Pučko 1954). 1995. gadā konstatēta valsts DA daļā, Piedrujā. Sugas sastopamības apgabals (EOO) ir 4 km2, apdzīvotā platība (AOO) ir 4 km2. Par sugas izplatības pārmaiņām Latvijā nav ziņu pētījumu trūkuma dēļ.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Nav pietiekamu datu par Latvijas reģionālās populācijas lielumu un tā pārmaiņām. Pieaugušu indivīdu skaits nav zināms, bet visdrīzāk tas nepārsniedz 50.
Biotopi un ekoloģija. Augsnes saprotrofs. Eiropā atrasta dabiskos zālājos ar lielu bioloģisko daudzveidību – dabiskās, neielabotās pļavās, ganībās, parku zālienos, zālainās vietās lapu koku mežos (Knudsen, Vesterholt 2012). Latvijā konstatēta pļavā.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Sugu galvenokārt apdraud pļavu apsaimniekošanas izmaiņas (mēslošana, herbicīdu lietošana, apmežošana u. c.), ganību izzušana, parku zālienu pārmērīga pļaušana vai nepļaušana. Novērtēta kā kritiski apdraudēta suga (CR), jo tai ir ļoti maza reģionālā populācija.
Aizsardzība. Latvijā īpaši aizsargājama suga. Tās aizsardzības juridiskais statuss Latvijā jāsaglabā. Sugas vienīgā pašlaik zināmā atradne Piedrujā neatrodas ĪADT. Galvenie aizsardzības pasākumi – piemērotu biotopu, galvenokārt dabisko pļavu saglabāšana un atjaunošana, kā arī sabiedrības izglītošana. Jāveic pētījumi par Latvijas reģionālās populācijas lielumu, izplatību un tendencēm, dzīves ciklu un ekoloģiju.
Autori: Inita Dāniele*, Diāna Meiere, Edgars Mūkins.
Summary. Pink waxcap – Porpolomopsis calyptriformis. Distributed across Europe, North America, Japan, parts of South America, and Australia. It is very rare in temperate and hemiboreal zones in Europe. It is also very rare in Latvia; found in 1995 in the south-eastern part of the country. The EOO is 4 km2, and the AOO – 4 km2. No information is available on the distribution changes due to a lack of studies; insufficient data on the regional population size and changes. The number of mature individuals is unknown, but probably not more than 50. It is a soil saprotroph. In Europe, it occurs in biodiverse semi-natural grasslands, park lawns, and open areas in deciduous forests. In Latvia, it was found in grassland. The species is mainly threatened by changes in grassland management (fertilisation, herbicide use, afforestation, etc.), loss of pastures, excessive mowing or no mowing of park lawns. It is assessed as Critically Endangered (CR) due to its very small regional population. It is a protected species in Latvia; its legal status must be maintained. The only currently known locality of the species is not in a protected nature area. The main conservation measures are the conservation and restoration of suitable habitats, mainly semi-natural grasslands, and public education. Research is needed on the size, distribution and trends, life cycle and ecology of the Latvian regional population.
Literatūras saraksts
