Morfoloģija un bioloģija. Rudajam dižsprakšķim ir zināmas divas pasugas no kurām Latvijā ir sastopama nominālā pasuga – E. f. ferrugineus.. Lielākā sprakšķu dzimtas suga Latvijā – pieaugusi vabole (imago) – ir 17–24 mm gara. Kāpurs dzeltenīgs, slaids, garāks nekā imago. Tēviņa galva, priekškrūšu vairogs, vairodziņš, taustekļi, kājas un ķermeņa apakšpuse melna, segspārni rudi vai tumši oranži. Mātītes ķermeņa virspuse vienkrāsaini ruda līdz tumši oranža, tikai taustekļi, ekstremitātes un ķermeņa apakšpuse melni līdz brūni. Kāpuri ir plēsēji, barojas galvenokārt ar skarabeju (Scarabaeidae) un briežvaboļu (Lucanidae) dzimtas vaboļu kāpuriem, kas apdzīvo vecu koku dobumus. Imago dzīves ilgums ir īss – vien dažas nedēļas. Kāpura attīstība koku dobumos ilgst 4–6 gadus.
Izplatība. Eiropas suga, izplatīta no Pireneju kalniem līdz Ukrainai un Krievijas Eiropas daļai un no Latvijas un Zviedrijas līdz Apenīnu pussalai (Cate 2007). Nav konstatēta Igaunijā un Somijā, bet ir sastopama arī Baltkrievijā un Lietuvā (Meržijevskis, Tamutis 2010; Семеняк 2019). Suga ir reta līdz ļoti reta visā izplatības areālā (Svensson et al. 2012). Latvija atrodas uz sugas izplatības areāla Z robežas un ir daļēji izolēta no citām reģionālajām populācijām. Latvijā zināma tikai viena atradne Austrumlatvijā dabas lieguma “Lubāna mitrājs” Z daļā (Barševskis, Nitcis 2011). Nepietiek datu sastopamības apgabala (EOO) aprēķināšanai. Tomēr, ņemot vērā piemēroto biotopu sastopamību Pededzes ielejā, rudais dižsprakšķis teorētiski varētu būs sastopams vismaz aptuveni 160 km2 lielā teritorijā. Apdzīvotā platība (AOO) ir 4 km2, potenciālā AOO ir vismaz pieckārt lielāka.
Populācija. Kvantitatīvi pētījumi par reģionālās populācijas lielumu, stāvokli un pārmaiņām Latvijā nav veikti. Nav zināmi masveida savairošanās gadījumi. Katrā apdzīvotā kokā ir sastopami vien daži kāpuri, jo to skaitu ierobežo gan substrāta daudzums, gan barības objektu skaits. Latvijas reģionālā populācija, salīdzinot ar kaimiņvalstīm, ir stipri sadrumstalota. Pieaugušo indivīdu skaits reģionālajā populācijā tiek vērtēts mazāk nekā 5000.
Biotopi un ekoloģija. Latvijā suga konstatēta parkveida pļavās, bet atbilstoši ārzemju literatūrai sastopama arī vecos platlapju mežos (Mannerkoski et al. 2010). Apdzīvo galvenokārt platlapju, retāk arī citu lapu koku, dobumus, kuros jau ir sastopamas citu sugu saproksilofāgas vaboles (piemēram, rožvaboles, praulgrauži, briežvaboles), no kuru kāpuriem tā pārtiek.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Latvijā draudi nav pētīti. Biotopa – veco, dobumaino platlapju koku – skaita mazināšanās ir kopēja tendence visā Eiropā, un tas tiek uzskatīts par galveno apdraudošo faktoru. Novērtēta kā jutīga suga (VU), jo tai ir neliels pieaugušo indivīdu skaits un maza AOO. Latvijā suga ir nepilnīgi izpētīta un, iespējams, ir sastopama plašāk.
Aizsardzība. Suga nav iekļauta ES nozīmes un Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstos. Ņemot vērā sugas biotopa specifiku un retumu tā jāiekļauj aizsargājamo sugu sarakstā kā suga, kurai var veidot mikroliegumus. Vienīgā zināmā atradne ir dabas liegumā “Lubāna mitrājs”. Potenciāli suga varētu būt sastopama arī dabas liegumos “Mugurves pļavas” un “Sitas un Pededzes paliene”. Jāsaglabā sugas dzīvotne – vecie un dobumainie platlapju koki, arī sausie un nedzīvie. Jāveicina dzīvotnes nepārtrauktība – zālājos, parkos un alejās parkveidā jāstāda jauni platlapju koki. Konstatējot sugas atradni vai novērojot tās indivīdus, jāsaglabā sugas dzīvotne un tajā notiekošie dabiskie procesi. Jāveic pētījumi par sugas izplatību, reģionālās populācijas lielumu un tendencēm.
Autors: Dmitrijs Teļnovs.
Summary. Rusty click beetle – Elater ferrugineus. A European species, distributed from the Pyrenees to Eastern Europe and from Latvia and Sweden to Italy (Cate 2007). Latvia is located at the northern extent of the distribution range and the Latvian regional population is partially isolated from other regional populations. In Latvia, there is only one known locality in the “Lubāna mitrājs” Nature Reserve (Barševskis, Nitcis 2011). There are not enough data to calculate the EOO, but the potential EOO is at least 160 km2. The AOO is 4 km2, with the potential AOO considered to be at least five times larger. Studies on the size, status and trend of the Latvian regional population have not been carried out. Only a few larvae are found in each inhabited tree. The regional population of Latvia is severely fragmented. The number of mature individuals in the regional population is considered below 5,000. Threats to this species in Latvia have not been specifically studied. Habitat loss is considered the main threat. It is not on the lists of protected species of EU importance and is not protected in Latvia; it is proposed to include E. ferrugineus on the list of protected species of Latvia for which micro-reserves can be established. The species is assessed as Vulnerable (VU) due to the small number of mature individuals (below 5,000) and the small AOO. Preserving the habitat – old hollow broadleaved trees – is the most convenient way to protect the species at the localities where it occurs. The continuity of the habitat must be ensured by planting new broadleaved trees in wooded meadows, parks and avenues.
Literatūras saraksts
