Morfoloģija un bioloģija. Daudzgadīgs 20–70 cm augsts lakstaugs ar ložņājošu sakneni. Stublājs stāvs vai pacils, cilindrisks, uz tā līdz trim šaurām, renesveidīgām lapām, kas parasti ir izteikti īsākas nekā stublājs. Seglapa īsāka nekā ziedkopa. Ziedkopa – salikta divrindu vārpa stublāja galā ar 3–8 cieši satuvinātām vārpiņām. Vārpiņā 2–3 ziedi. Vārpiņas segplēksne tumšbrūna, noapaļota. Auglis – dzeltens riekstiņš. Apziedņa matiņi īsāki nekā riekstiņš vai dažreiz to nav vispār. Zied no jūnija līdz augustam (Eglīte 2003; Priedītis 2014).
Izplatība. Suga sastopama pārsvarā Eiropas Z un ZR daļā un Ziemeļamerikā mērenajā un vēsajā joslā (Eglīte 2003; Priedītis 2014). Eiropā tā izplatīta no Britu salām līdz pat Baltajai jūrai, iekļaujot arī Baltijas jūras reģionu (Siira 1983). Konstatēta arī Centrāleiropā – Čehijas un Slovākijas iekšzemē; Āzijā; retāk Austrālijā, Āfrikā, un Dienvidamerikā (Hájková et al. 2015). Suga bieži sastopama piejūras zālājos Igaunijā (Tabaka et al. 2003). Latvijā tā ir reta, konstatēta Rīgas līča piekrastē (Eglīte 2003). Sastopamības apgabals (EOO) ir 4459 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 48 km2. Sugas izplatību ierobežo piemērotu dzīvotņu trūkums.
Populācija. Datu par sugas populāciju Latvijā nav. Sugas dzīvotņu platība un kvalitāte mazinās, līdz ar to sarūk arī reģionālā populācija.
Dzīvotnes un ekoloģija. Piejūras suga, halofīts, aug iesāļos vai sāļos mitrājos (Siira 1983). Bieži sastopama augu sabiedrībās kopā ar ložņu smilgu Agrostis stolonifera, jūrmalas pienzāli Glaux maritima, Žerāra doni Juncus gerardi, jūrmalas ceļteku Plantago maritima, purva āžloku Triglochin palustre un jūrmalas āžloku Triglochin maritima (Siira 1983; Davy, Bishop 1991). Var augt arī kaļķainās iekšzemes starpkāpu ieplakās (Hájková et al. 2015). Latvijā suga pārsvarā sastopama piejūras zālājos un upju grīvu palienēs (Eglīte 2003; Rūsiņa 2013).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Sugu apdraud ekosistēmu degradācija un pārveidošana, neatbilstoši apsaimniekojot zālājus vai pārtraucot zālāju pļaušanu un noganīšanu, kā arī paplašinoties apbūves teritorijām, pieaugot sporta un atpūtas aktivitātēm. Vietām būtiska negatīva ietekme ir invazīvām un ekspansīvām augu sugām. Straujas un sugai nelabvēlīgas pārmaiņas notiek dabiskās sukcesijas gaitā zālājos un ezera krastos, tiem aizaugot ar augstiem lakstaugiem, krūmiem un kokiem.
Aizsardzība. Dati par sugas izplatību pārsvarā ir no 20. gs. 90. gadiem. Tikai atsevišķas atradnes inventarizētas pirms 10–20 gadiem. Saskaņā ar šiem datiem aptuveni 70% atradņu atrodas ĪADT (dabas liegumā “Randu pļavas”, dabas parkos “Engures ezers” un “Piejūra”).
Priekšlikumi sugas saglabāšanai. Efektīvi jāapsaimnieko ĪADT, nodrošinot piejūras zālāju atjaunošanu un atbilstošu uzturēšanu (Rūsiņa 2017). Aktualizējot attiecīgo dabas lieguma un dabas parku dabas aizsardzības plānus, jāizvērtē rūsganās blizmes atradnes, to platība un stāvoklis. Jānovērtē populācijas lielums un jāveic tā monitorings. Iedzīvotāji, galvenokārt zemes īpašnieki, jāinformē par šīs sugas dzīvotņu apdraudētību un to apsaimniekošanas svarīgumu.
Autori: Brigita Laime*, Didzis Tjarve.
Summary. Saltmarsh flat-sedge – Blysmus rufus. A rare species in Latvia, found on the coast of the Gulf of Riga. The EOO is 4,459 km2, and the AOO – 48 km2. There is no data on the population size. The area and condition of the suitable habitats tend to decline; therefore, the population is shrinking. B. rufus is a coastal species, a halophyte that grows in brackish or saline wetlands. It is often found in plant communities with Agrostis stolonifera, Glaux maritima, Juncus gerardi, Plantago maritima, Triglochin palustre and T. maritima. In Latvia, B. rufus is mainly found in coastal grasslands and floodplains around the river mouths. The threats are degradation and transformation of ecosystems due to cessation or inappropriate grassland management, expansion of built-up areas, invasive and expansive plant species, natural succession that leads to overgrowing with tall herbs, shrubs and trees. Data on the distribution of this species are mostly from the 1990s. Only a few sites have been surveyed within the period of the last 10–20 years. Approximately 70% of the localities are in protected areas: the “Randu pļavas” Nature Reserve, the “Engures ezers” and “Piejūra” Nature Parks. The limiting factor in the distribution of the species is the lack of suitable habitats. Effective restoration and maintenance of semi-natural coastal grasslands is necessary. When updating site management plans for protected areas, the B. rufus populations, the suitable habitats and their conditions should be considered in planning and implementation. The population size should be estimated, and monitoring should be carried out.
Literatūras saraksts
