Morfoloģija un bioloģija. Sakņkāta kserulas cepurīte ir 3–10 cm plata, zvanveida līdz izpletusies, ar pauguru, pelēcīgi dzeltena līdz pelēkbrūna, brūna, reizēm gandrīz balta, ļoti plāna, nedaudz lipīga, krunkaina, virsmiziņa viegli novelkama. Mīkstums balts, bez īpašas smaržas, ar maigu garšu. Lapiņas netīri baltas, šķautnēs dzeltenbrūnas vai sārtas, ļoti retas, pieaugušas pie kātiņa ar nelielu zobiņu. Kātiņš 5–15 cm garš, 0,5–1,0 cm diametrā, pelēkbrūns, augšdaļā balts, sagriezies, ar līdz 15 cm garu vārpstveida sakni. Sporas gludas, plati elipsoīdas, bezkrāsainas, birumrakstā krēmkrāsas, 13–16 x 10–11 μm (Dāniele, Meiere 2020; Latvijas Daba 2022). Augļķermeņi parasti pa vienam, veidojas vasarā un rudenī.
Izplatība. Sastopama Eiropā, Ziemeļamerikā, Austrālijā, vietām Āzijā, Dienvidamerikā, Āfrikā (GBIF 2023). Eiropā ļoti bieži sastopama mērenās veģetācijas zonas R daļā, nereti A daļā un hemiboreālajā zonā, ļoti reti boreālajā (Knudsen, Vesterholt 2012). Latvijā konstatēta reti. Pirmo reizi minēta 1984. gadā, vieta nav zināma (Lūkins 1984). Zināmas 14 atradnes dažādos Latvijas novados, izņemot Latgali. Sugas sastopamības apgabals (EOO) ir 23 020 km2, apdzīvotā platība (AOO) ir 56 km2. Par sugas izplatības pārmaiņām Latvijā nav ziņu pētījumu trūkuma dēļ.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Nav pietiekamu datu par Latvijas reģionālās populācijas lielumu un tā pārmaiņām. Pieaugušu indivīdu skaits, iespējams, nepārsniedz 500.
Biotopi un ekoloģija. Koksnes saprotrofs uz atmirušiem lapu kokiem, īpaši ozolu un dižskābaržu saknēm, celmiem, kā arī apraktas koksnes (Knudsen, Vesterholt 2012). Eiropā sastopama lapu koku un jauktos mežos. Latvijā novērota ne tikai vecos platlapju mežos, bet arī dižskābaržu stādījumos un lauku parkos.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Galvenie apdraudošie faktori ir vecu, dzīvu koku un atmirušas ozolu un dižskābaržu koksnes izvākšana ne tikai mežos, bet arī vecos parkos. Novērtēta kā stipri apdraudēta suga (EN), jo tai ir neliela apdzīvotā platība un prognozēta tās mazināšanās, kā arī piemēroto biotopu platības lieluma un kvalitātes sarukums.
Aizsardzība. Latvijā īpaši aizsargājama suga. Sugas aizsardzības juridiskais statuss Latvijā jāsaglabā. Apmēram puse atradņu atrodas ĪADT – dabas liegumos “Aizkraukles purvs un meži” un “Jaunciems”, aizsargājamo ainavu apvidū “Ziemeļgauja”, dabas parkā “Talsu pauguraine”, Gaujas un Ķemeru Nacionālajos parkos. Sugas aizsardzībai jāsaglabā ozolu un dižskābaržu kritalas, celmi sugai piemērotos mežos un parkos. Jāveic pētījumi par populācijas lielumu, izplatību un tendencēm, dzīves ciklu un ekoloģiju.
Autori: Inita Dāniele*, Diāna Meiere, Edgars Mūkins.
Summary. Rooting shank – Hymenopellis radicata. Distributed across Europe, North America, Australia, some parts of Asia, South America, and Africa. In Europe, it is very common in the western temperate zone, occasionally present in the eastern and hemiboreal zones, but very rare in the boreal zone. It is rare in Latvia with 14 recorded localities in different regions. The EOO is 23,020 km2, and the AOO – 56 km2. No information is available on changes in the distribution due to a lack of research. There are insufficient data on the regional population size and changes. The number of mature individuals probably does not exceed 500. It is a saprotroph on dead deciduous trees, especially oak and beech roots, stumps and buried wood. It is found in deciduous and mixed forests in Europe. In Latvia, it is found not only in old broadleaved forests, but also in beech plantations, and country parks. The main threats are the removal of old living trees and dead oak and beech wood, not only in forests, but also in old parks. It is assessed as Endangered (EN) due to low AOO; its decline and reduction in the amount and quality of suitable habitat are expected. It is a protected species in Latvia. The legal status of the species in Latvia must be maintained. About half of the localities are in protected nature areas – the “Aizkraukles purvs un meži” and “Jaunciems” Nature Reserves, the “Ziemeļgauja” Protected Landscape Area, the “Talsu pauguraine” Nature Park, and the Gauja and Ķemeri National Parks. To conserve the species, it is necessary to preserve logs and stumps of oak and beech trees in forests and parks suitable for the species. Research on population size, distribution and trends, life cycle and ecology is required.
Literatūras saraksts
