Morfoloģija un bioloģija. Daudzgadīgs 5–30 (40) cm augsts lakstaugs ar stīgojošiem dzinumiem. Lapas uz stīgojošiem dzinumiem paplašinātas galotnes virzienā. Stublājs parasti ar vienu lapu vai bez tās, visā garumā izklaidus klāts ar zvaigžņmatiņiem un 0,2–0,5 mm gariem melniem dziedzermatiņiem, kuru daudzums mazinās no stublāja augšas uz leju; parastie matiņi var parādīties stublāja apakšdaļā no stublāja lapas uz leju. Lapas sakārtotas rozetē, lāpstveida līdz šauri lancetiskas, zilganzaļas, līdz 10 cm garas. Lapas virspuse kaila, ar atsevišķiem parastiem matiņiem gar lapas plātnes malu. Lapas apakšpuse gar vidusdzīslu klāta ar 5–7 mm gariem parastiem matiņiem. Kopējā ziedkopa skarveida. Kurvīšu nedaudz, parasti (1) 2–5 (8), blīvā kopējā ziedkopā. Kurvīša ziedi dzelteni. Vīkallapiņas 6–7 mm garas. Vīkals ar gaišu apmali, klāts ar īsiem, melniem dziedzermatiņiem un nedaudziem izklaidus zvaigžņmatiņiem. Zobiņi uz irbuļiem dzelteni (Hultén, Fries 1986; Тихомиров 2000; Kukk, Gudžinskas 2003; Bojnanský, Fargašová 2007).
Izplatība. Suga ir izplatīta Eiropā, izņemot galējos Z un D, sastopama Skandināvijas D, Centrāleiropā, Vidusjūras reģiona A daļā. Sastopama kalnu apvidos: līdz 1200 m v.j.l. Dienvidnorvēģijā, 2600 m v.j.l. – Alpos, 2500 m v.j.l. – Abruco, 900–2525 m v.j.l. – Korsikā, 700–1600 m v.j.l. – Velebitā (Hultén, Fries 1986; Bräutigam 1992). Krievijas R daļā atradņu skaits strauji samazinājies. Suga zināma tikai no vēsturiskām atradnēm (Ефимов, Конечная 2018). Krievijas centrālajā daļā vēl pirms 100 gadiem suga bija sastopama visā teritorijā. Pašlaik tā gandrīz pilnībā ir izmirusi, un par sugas sastopamību liecina tikai hibrīdi. Galvenie sugai raksturīgo
dzīvotņu izzušanas cēloņi ir zemes izmantošanas pārmaiņas (Серёгин 2012). Latvijā suga bija plaši izplatīta līdz 20. gs. 70. gadiem (Kukk, Gudžinskas 2003). Šobrīd zināmas tikai dažas atradnes R un A daļā. Sastopamības apgabals (EOO) ir 19 502 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 20 km2.
Populācija. Saskaņā ar herbārija datiem Latvijā un Igaunijā suga bija izplatīta līdz 20. gs. 70. gadiem, savukārt Baltkrievijā un Lietuvā – līdz 20. gs. 90. gadiem. Mūsdienās suga tiek uzskatīta par retu gan saskaņā ar literatūras, gan herbārija datiem (DAU, LATV, RIG; BILAS; TAA; MSKU, MSK). Kopš 1991. gada Latvijā suga konstatēta tikai piecās atradnēs, indivīdu skaits katrā atradnē ir neliels – 10–15. Lielākā sugas atradne (aptuveni 50 indivīdu) ir Ziemeļkurzemē.
Dzīvotnes un ekoloģija. Suga aug mēreni mitrās, pārsvarā vāji līdz vidēji skābās, barības vielām nabadzīgās augtenēs (Tichý et al. 2023). Tā aug klajās dzīvotnēs – mezofītiskās pļavās, ganībās, mežmalās, mitrās vietās purvu nomalēs, meža laucēs, priekšroku dod dabiskām un daļēji dabiskām dzīvotnēm (Sell, West 1976; Bojnanský, Fargašová 2007). Suga ir saistīta ar senām ganībām un norāda uz dabisko zālāju kontinuitāti (Kukk, Gudžinskas 2003). Latvijā suga galvenokārt sastopama senās ganībās un vilkakūlas zālājos.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Sugu galvenokārt apdraud zālāju apsaimniekošanas pārtraukšana, nepiemērota apsaimniekošana, dzīvotņu aizaugšana un to iznīcināšana (uzaršana). Pamauragu ģints sugas savā starpā veido hibrīdus, un pārsvarā gan dabā, gan herbārija materiālos ir atrodami hibrīdi (Сенников 2000; Krasnopoļska 2017). Arī salātu pamauraga bieži veido hibrīdus ar citu pamauragu pamatsugām un hibrīdiem.
Aizsardzība. Suga konstatēta vienā ĪADT – Gaujas Nacionālajā parkā. Aptuveni 80% atradņu atrodas ārpus ĪADT.
Priekšlikumi sugas saglabāšanai. Kopš 1991. gada atradņu skaits ir būtiski mazinājies. Jāveic papildpētījumi par sugas izplatības dinamiku un populācijas lielumu, kā arī atkārtoti jāpārbauda vēsturiskās atradnes. Jānodrošina sugas dabisko dzīvotņu saglabāšana, veicot atbilstošu zālāju apsaimniekošanu. Ieteicams iekļaut sugu īpaši aizsargājamo sugu sarakstā.
Autore: Dana Krasnopoļska.
Summary. European hawkweed – Pilosella lactucella. The species was widespread in Latvia until the 1970s. The EOO is 19,502 km2, and the AOO – 20 km2. In Latvia, after 1991, the species has been found in only five localities, the number of individuals in each locality is 10–15, with an exception in north-western Latvia where the population size is approximately 50 individuals. Studies on the distribution changes of the species have not been conducted. This is a vulnerable species, mainly found in ancient pastures and Nardus grasslands; it indicates the continuity of semi-natural grasslands. The main threatening factor is the cessation of grassland management, inappropriate management, overgrowing, ploughing up of semi-natural grasslands. P. lactucella hybridizes with other Pilosella species and hybrids of the Pilosella genus. P. lactucella has been found in the Gauja National Park, while most sites, ca. 80% of the localities, are outside the protected areas. Additional studies are needed on the distribution dynamics and population size of the species, as well as an inventory of earlier recorded localities. The conservation of the species must be ensured by appropriate habitat management. It is recommended to include the species in the list of protected species of Latvia.
Literatūras saraksts
