Morfoloģija un bioloģija. Sālberga māņsprakšķis ir 5–8 mm garš, rūsgani sarkans vai rūsgani brūns. Ķermenis cilindrisks, iegarens, nedaudz sašaurinās virzienā uz segspārnu galiem, tā virspuse ar īsu apmatojumu, segspārni ar vairākām gareniskām rievām. Priekškrūšu vairoga platums gandrīz par pusi lielāks nekā garums. Pēdas 4. posms paplašināts. Kāpuru attīstība ilgst vismaz divus gadus (Palm 1959). Pārziemo kāpuri vai kūniņas.
Izplatība. Plašs izplatības areāls – no Centrāleiropas līdz Mongolijai un Rietumsibīrijai. Izplatības areāls ziemeļos sasniedz Fenoskandiju un Krievijas Eiropas daļas ziemeļus (Muona 2007). Latvijai tuvākās zināmās atradnes ir Baltkrievijā un Igaunijā (eElurikkus 2023). Latvijas reģionālā populācija nav izolēta no kaimiņvalstu reģionālajām populācijām. Pašlaik zināmas sešas suga atradnes, no tām viena ir vecāka nekā 20 gadu (Telnov 2001; Barševskis et al. 2008; Dabasdati.lv 2023). Suga konstatēta tikai valsts centrālajā daļā, tomēr potenciālās dzīvotnes ir arī citur Latvijā. Sastopamības apgabals (EOO) ir 4277 km2. Potenciālais EOO iekļauj visu valsts teritoriju. Apdzīvotā platība (AOO) ir 20 km2, bet potenciālā AOO, iespējams, ir ievērojami lielāka.
Populācija. Kvantitatīvi pētījumi par reģionālās populācijas lielumu, stāvokli un to pārmaiņām Latvijā nav veikti. Latvijā atrastas tikai dažas vaboles, pa vienai katrā atradnē. Suga visā izplatības areālā sastopama reti un izklaidus.
Biotopi un ekoloģija. Saproksilofāga suga, saistīta ar dabiskiem veciem mežiem. Kāpuri un pieaugušās vaboles attīstās dažādu lapu koku (lazdas, ozola, vītola u. c.) trupošā koksnē ar balto trupi (Hyvärinen et al. 2010). Apdzīvo koksnes iekšējo (nevis zemmizas) daļu. Suga pacieš koka atrašanos gan saulainā, gan ēnainā vietā, attīstās gan kritalās, gan stāvošos kokos, priekšroku dod nelieliem (līdz 20 cm diametrā) nokaltušiem zariem un stumbriem.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Galvenais drauds Eiropā ir biotopu kvalitātes mazināšanās, ko izraisa mežu vecuma struktūras izmaiņas, veco un nokaltušo koku un kritalu skaita mazināšanās, kā arī mežu vainagu seguma biezuma izmaiņas, kas ietekmē mikroklimatu (Hyvärinen et al. 2010). Apdraudējums Latvijā nav pētīts. Tā kā galvenais drauds sugai Latvijā nav noteikts, suga ir iekļauta kategorijā “trūkst datu” (DD).
Aizsardzība. Suga nav iekļauta ES nozīmes un Latvijas aizsargājamo sugu sarakstos. Tās pašreizējais aizsardzības statuss Latvijā nav jāpārskata. Lielāka daļa zināmo atradņu ir ārpus ĪADT. Konstatējot sugas atradni vai novērojot tās indivīdus, jāsaglabā sugas dzīvotne un tajā notiekošie dabiskie procesi. Jāsaglabā kritalas un atmirušie lapu koki un to sausie zari. Jānodrošina vecu lapu koku un jauktu mežu aizsardzība, tostarp sanitāro ciršu un meliorācijas ierobežošana. Jāturpina sugas meklēšana Latvijā, jāizpēta un jānoskaidro reģionālās populācijas lielums un tendences, kā arī draudi.
Autors: Dmitrijs Teļnovs.
Summary. False click beetle – Rhacopus sahlbergi. The species is widely distributed from Central Europe to Mongolia and western Siberia. In the north of the range, it reaches Fennoscandia and the north of the European part of Russia (Muona 2007). The Latvian regional population is not isolated from other regional populations. In Latvia, there are six known sites with R. sahlbergi, one of which is older than 20 years (Telnov 2001; Barševskis et al. 2008; Dabasdati.lv 2023). The species was found only in the central part of the country; however, potential habitats are available elsewhere in Latvia. The EOO is 4,277 km2. The potential EOO likely corresponds to the entire land area of the country. The AOO is 20 km2, but the potential AOO is likely to be considerably higher. No studies have been conducted on the size, status and trends of the Latvian regional population. Only a few adult beetles have been found in Latvia, one per locality. The species occurs rarely throughout its entire range. It is saproxylic and bound to old-growth forests. Larvae develop and adult beetles dwell in decaying wood of dead branches and trunks of various deciduous trees (hazel, pedunculate oak, willows, etc.) (Hyvärinen et al. 2010). The main threat in Europe is the decline of habitat quality due to changes in the age structure of forests decline of old and decaying trees and stands, and changes in canopy density in mature forests stands (Hyvärinen et al. 2010). Threats to the Latvian regional population have not been studied, and the main threat has not been identified. Therefore, it is assessed as Data Deficient (DD). The species is not included in international and national regulatory acts and is not protected. There is no need to review its current protection status in Latvia. Most of the known localities are outside the protected areas. The search for the species in Latvia needs to be continued. Preserving the habitat – old-growth deciduous and mixed forests – is the most convenient way to protect the species at the localities where it occurs. The size and trends of the regional population, as well as threats need to be studied and identified.
Literatūras saraksts
