Morfoloģija un bioloģija. Liela pīle ar garu kaklu un kontrastainu apspalvojumu. Apspalvojums pamatā balts, galva tumšzaļa, knābis sarkans (tēviņam – ar uzkrītošu pauguru), pār krūtīm plata rūsganbrūna josla, melnas plecu segspalvas, lidspalvas, astes gals un gareniska josla uz vēdera (Svensons u. c. 2021). Pārtiek galvenokārt no gliemjiem un citiem ūdens bezmugurkaulniekiem, ēd arī nelielas zivis un augu daļas (BirdLife International 2019). Ligzdo uz zemes zem ēkām, būvmateriālu krāvumiem. Dējumā 7–12 olas. Mazuļi ligzdbēgļi. Pārziemo Rietumeiropā, nelielā skaitā arī Latvijā (Baumanis, Klimpiņš 1997).
Izplatība. Sadrumstalots ligzdošanas areāls sniedzas no Islandes līdz Ķīnas ziemeļaustrumiem. Ziemošanas areāls uz dienvidiem no ligzdošanas areāla, bet Eiropā liela pārklāšanās (BirdLife International 2019). Kopš 20. gs. 80. gadiem ligzdošanas izplatība Eiropā stipri pieaugusi, sugai izplešoties ne tikai piekrastē, bet arī iekšzemē (Keller et al. 2020). Latvijā izplatība starp 1980.–1984. un 2000.–2004. gadu ir palielinājusies, sugai sākot ligzdot Rīgas līča D daļā (Ķerus u. c. 2021). Latvijā ligzdojošās populācijas apdzīvotā platība (AOO) ir 412 km2, sastopamības apgabals (EOO) – 23 517 km2.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Pasaules populācija ir augoša (BirdLife International 2019). Eiropas populācija ir stabila. Baltkrievijā populācija ir stabila, Igaunijā, Lietuvā un Krievijas Eiropas daļā – sarūk (BirdLife International 2021). Latvijas ligzdojošā populācija ir 150–320 pāru (300– 640 pieaugušu indivīdu). Gan īstermiņā, gan ilgtermiņā populācija pieaug (Ķerus u. c. 2021).
Biotopi un ekoloģija. Suga apdzīvo galvenokārt jūras piekrasti. Paaudzes ilgums: 10,9 gadi (BirdLife International 2021).
Izmantošana un tirdzniecība. Latvijā suga nav iekļauta medījamo sugu sarakstā, taču tiek medīta citviet Eiropā.
Apdraudējums. Latvijā draudi nav pētīti, tāpēc šeit ir aprakstīti Eiropas līmeņa novērtējumā minētie draudi, kas varētu būt aktuāli Latvijas ligzdojošajai populācijai. Sugu apdraud dzīvotnes zudums plūdmaiņas spēkstaciju būves dēļ. Suga cieš no Amerikas ūdeles Neogale vison un ir jutīga pret putnu gripu (BirdLife International 2021).
Aizsardzība. Saskaņā ar likumu “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” Sāmsalas dižpīles aizsardzība ir viens no izveidošanas mērķiem dabas liegumam “Ovīši”, aizsargājamām jūras teritorijām “Irbes šaurums” un “Rīgas līča rietumu piekraste”. Sāmsalas dižpīle nav mērķsuga nevienā putniem nozīmīgajā vietā (Račinskis 2004). Notiek populācijas monitorings piekrastē ligzdojošo putnu monitoringa programmas ietvaros. Sugas aizsardzības juridiskais statuss Latvijā ir jāsaglabā.
Novērtētāji: Viesturs Ķerus, Andris Avotiņš.
Summary. Common Shelduck − Tadorna tadorna. In Latvia, the distribution increased between 1980–1984 and 2000–2004; the species has started breeding in the S part of the Gulf of Riga. The AOO of the breeding population is 412 km2, the EOO – 23,517 km2. The breeding population is estimated at 150–320 pairs (300–640 adult individuals). The population is increasing both in the short term as well as in the long term. The species mainly inhabits the coastal area by the sea. The species suffers from Neogale vison and is susceptible to avian influenza. Population monitoring is ongoing as part of the programme for the monitoring of birds breeding in coastal areas. The legal status of protected species needs to be maintained in Latvia.
Literatūras saraksts
