Morfoloģija un bioloģija. Sarainajai gļotzobei augļķermeņi aug pa vienam, var būt klājeniski vai ar atliektu malu, parasti nelielu cepurīšu veidā, 1–5 cm plati, 0,3–1,5 cm biezi. Virspuse ir saraina, sākumā krēmkrāsas, vēlāk pelēkbrūna, violetbrūna. Mala saraina, apakšpusē 2–7 mm garas koniskas vai nedaudz saliektas adatiņas (Koski-Kotiranta, Niemelä 1988; Dāniele, Meiere 2020). Suga ir daudzgadīga, augļķermeņi viengadīgi, veidojas vasaras beigās un rudenī.
Izplatība. Sastopama Eiropā, Āzijā, Ziemeļamerikā. Eiropā visbiežāk reģistrēta tās Z daļā – boreālajā zonā. Latvijā sastopama samērā reti. Pirmo reizi konstatēta 1998. gadā Vidzemē, Ieriķu apkārtnē. Mūsdienās zināmas vairāk nekā 40 atradnes dažādos reģionos. Sugas sastopamības apgabals (EOO) ir 20 643 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 124 km2.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Nav pietiekamu datu par Latvijas reģionālās populācijas lielumu un tā pārmaiņām. Reģionālā populācija vērtējama kā neliela – pieaugušu indivīdu skaits, visticamāk, nepārsniedz 300.
Biotopi un ekoloģija. Koksnes saprotrofs, izraisa balto trupi. Aug uz atmirušas lapu koku koksnes, galvenokārt apses, alkšņa, blīgznas. Var augt uz kritalām, atmirušas stāvošu koku koksnes vai palieliem zariem. Šai sugai nepieciešami mitri, mežsaimnieciskās darbības maz ietekmēti veci lapu koku un jaukti meži. Tā ir konstatēta arī bioloģiskās daudzveidības ziņā mazāk vērtīgos mežos un izcirtumu malās. Bieži saistīta ar purvainiem, staignāju, gravu un krastmalu mežiem.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Sugu apdraud vecu lapu koku mežu platību mazināšanās, sugai nepieciešamās atmirušas lapu koku koksnes trūkums vecos mežos. Novērtēta kā jutīga suga (VU), jo tai ir ļoti maza reģionālā populācija.
Aizsardzība. Nav iekļauta ES nozīmes un Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstos. Tā jāiekļauj Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā kā suga, kuras dzīvotņu saglabāšanai var veidot mikroliegumus. Apmēram puse reģionālās populācijas atrodas ĪADT – Gaujas Nacionālajā parkā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā un citās. Aizsardzības pasākumi galvenokārt saistīti ar piemērotu biotopu un tajos esošo kritalu saglabāšanu. Jāveic pētījumi par sugas sastopamību, ekoloģiju un apdraudošajiem faktoriem.
Autori: Diāna Meiere*, Inita Dāniele.
Summary. Bristly tooth - Gloiodon strigosus. Distributed across Europe, Asia, and North America. In Europe, it is more common in the northern part in the boreal zone, and relatively rare in Latvia: more than 40 localities are known in different regions. The EOO is 20,643 km2, and the AOO – 124 km2. Information on the size and changes of the regional population is insufficient. The number of mature individuals probably does not exceed 300. It is a wood saprotroph, causing white rot. It grows on dead deciduous wood, mostly aspen, alder, and willow. The species requires moist or wet, undisturbed old deciduous and mixed forests. It is threatened by the decline of old deciduous forests and the lack of dead deciduous wood. The species is assessed as Vulnerable (VU) due to its very small regional population. Not listed as a species of EU importance and is not protected in Latvia. It is proposed to be included on the list of protected species for which micro-reserves can be established. About half of the localities are in protected nature areas, e.g. the Gauja National Park, and the North Vidzeme Biosphere Reserve. The conservation measures are mainly related to the preservation of suitable habitats. Research is needed on the species’ distribution, ecology and threats.
Literatūras saraksts
