Morfoloģija un bioloģija. Sarainās rūsassēnes augļķermeņi ir klājeniski, viegli noņemami no substrāta, pamatslānis mīksts, nedaudz līdzīgs vatei. Virsma klāta ar okerkrāsas, kanēļkrāsas vai rūsas krāsas adatiņām. Mala šķiedraina, sākumā gaiša, vēlāk adatiņu krāsā. Sporas plati eliptiskas, 5,5–7,0 x 4–5 µm. Suga ir daudzgadīga, augļķermeņi viengadīgi. Pārsvarā sastopama no augusta līdz oktobrim, bet novērojama visu gadu (Dāniele, Meiere 2020).
Izplatība. Sastopama Eirāzijā un Ziemeļamerikā. Eiropā konstatēta galvenokārt boreālajā zonā, tālāk uz dienvidiem atsevišķi atradumi ir kalnu reģionos (GBIF 2025). Latvijā sastopama reti. Pirmo reizi konstatēta 1998. gadā Vidzemē, Mežoles pauguraines apkārtnē. Mūsdienās zināmas 44 atradnes, taču to skaits varētu būt lielāks. Sugas sastopamības apgabals (EOO) ir 46 315 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 196 km2.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Nav pietiekamu datu par sugas reģionālās populācijas lielumu un tā pārmaiņām. Pieaugušu indivīdu skaits varētu būt aptuveni 160.
Biotopi un ekoloģija. Koksnes saprotrofs, izraisa balto trupi. Aug uz skujkoku kritalām stiprā sadalīšanās pakāpē, retos gadījumos – uz atmirušas apses vai bērza koksnes. Var augt uz liela un vidēja diametra kritalām, pārsvarā substrāta apakšdaļā, nereti lakstaugu vai sūnu tuvumā, dodot priekšroku mitriem apstākļiem. Parasti sastopama kritalām bagātos vecos, mitros egļu vai priežu mežos. Viens indivīds var augt piemērotā substrātā vairākus gadus, kamēr kritala sadalās un vairs nav piemērota.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Sugu apdraud piemērotu biotopu (kritalām bagātu vecu skujkoku mežu) trūkums, kritalu izvākšana, kailcirtes, vecu mežu platību mazināšanās, kā arī mikroklimata maiņa pēc meža nosusināšanas. Novērtēta kā stipri apdraudēta suga (EN), jo tai ir neliela apdzīvotā platība un prognozēta tās mazināšanās, kā arī piemēroto biotopu platības lieluma, kvalitātes, pieaugušo indivīdu skaita sarukums.
Aizsardzība. Latvijā īpaši aizsargājama suga, kuras dzīvotņu saglabāšanai var veidot mikroliegumus. Tās aizsardzības juridiskais statuss jāsaglabā. ĪADT – Gaujas Nacionālajā parkā, dabas liegumos “Vjadas meži”, “Melturu sils” un citās – atrodas aptuveni 35% sugas reģionālās populācijas. Nepieciešamie aizsardzības pasākumi galvenokārt saistīti ar piemērotu biotopu saglabāšanu. Šīs sugas saglabāšanai jānodrošina vecu egļu mežu ilglaicīgums, kā arī jāsaglabā kritalas mežos. Jāveic pētījumi par sugas sastopamību, ekoloģiju un apdraudošajiem faktoriem.
Autori: Diāna Meiere*, Inita Dāniele.
Summary. Rusty toothcrust – Asterodon ferruginosus. Found in Eurasia, and North America. In Europe, it is mainly found in the boreal zone, with isolated localities in mountain regions further south. The species is rare in Latvia, with currently 44 known localities, but the number may be higher. The EOO is 46,315 km2, and the AOO – 196 km2. Data on the regional population sizes and changes are lacking. The number of mature individuals may be around 160. It is a wood saprotroph, which causes white rot, growing on highly decomposed coniferous logs, but rarely on aspen or birch dead wood. It can grow on large to medium diameter logs, usually in the lower part of the substrate, and often near herbaceous plants or mosses - prefers moist conditions. It is usually found in old, moist spruce or pine forests rich in dead wood. The species is threatened by a lack of suitable habitats, the removal of dead wood, clear-cutting, reduction in the proportion of old forests, and changes in microclimate due to forest drainage. It is assessed as Endangered (EN) due to its small AOO and a predicted decline of it, as well as the decline in size and quality of suitable habitats and the number of mature individuals. It is a protected species in Latvia for the conservation of which micro-reserves can be established. The legal status of the species must be maintained. Approximately 35% of the regional population occurs in protected nature areas, such as the Gauja National Park, the “Vjadas meži” and “Melturu sils” Nature Reserves. The preservation of suitable habitats is the main conservation measure required. Ensuring the continuity of old spruce forests and preserving logs in forests is necessary for the conservation of this species. Research is needed on the distribution, ecology and threats to the species.
Literatūras saraksts
