Morfoloģija un bioloģija. Slaids bridējputns ar pagaru, mazliet uz augšu liektu knābi. Pavasarī tēviņiem visa vēderpuse kastaņbrūna, mātītēm – bālāka. Pēcriesta tērpā un jaunajiem putniem vēderpuse gaiša (Baumanis, Klimpiņš 1997). Ceļošanas laikā barojas ar tārpiem, gliemjiem, kukaiņiem un citiem bezmugurkaulniekiem, reizēm arī maziem abiniekiem un zivīm (BirdLife International 2021). Latvijā sastopama caurceļošanas laikā pavasarī, kad novērojama lielākā skaitā, un rudenī (Celmiņš 2022).
Izplatība. Sadrumstalots ligzdošanas areāls uz ziemeļiem no ziemeļu polārā loka sniedzas no Norvēģijas līdz Aļaskai. Ziemo Atlantijas okeāna A piekrastē, Indijas okeāna Z piekrastē un okeānu piekrastē no Ķīnas dienvidaustrumiem līdz Jaunzēlandei (BirdLife International 2017). Kopš 20. gs. 80. gadiem ligzdošanas izplatība Eiropā nav būtiski mainījusies (Keller et al. 2020). Latvijā caurceļojošās populācijas apdzīvotā platība (AOO) ir 252 km2 sastopamības apgabals (EOO) – 49 577 km2.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Pasaules populācija sarūk (BirdLife International 2017). Eiropā ligzdojošā populācija pieaug, bet ziemojošā populācija ir stabila. Krievijā ligzdojošās populācijas tendence nav zināma, bet Somijā ligzdojošā populācija pieaug (BirdLife International 2021). Precīzs Latviju caurceļojošās populācijas lielums nav zināms, bet ir aizdomas, ka tā ir mazāka nekā 1000 pieaugušu indivīdu. Tā kā Somijas ligzdojošā populācija pieaug, bet Krievijas populācijas tendence nav zināma, nav iespējams novērtēt Latviju caurceļojošās populācijas pārmaiņas.
Biotopi un ekoloģija. Caurceļošanas laikā suga sastopama jūras piekrastē, retāk iekšzemes ūdenstilpju piekrastē vai sēkļos (Baumanis, Klimpiņš 1997). Paaudzes ilgums: 8,1 gads (BirdLife International 2021).
Izmantošana un tirdzniecība. Latvijā suga netiek medīta, taču tiek iegūta citur Eiropā (BirdLife International 2021).
Apdraudējums. Latvijā draudi nav pētīti, tāpēc šeit ir aprakstīti Eiropas līmeņa novērtējumā minētie draudi, kas varētu būt aktuāli Latvijas populācijai. Sugu apdraud barošanās vietu degradācija, ko izraisa zemes apgūšana, piesārņojums, traucējums un upju regulācija. Suga ir jutīga pret putnu gripu, tāpēc to var apdraudēt šīs slimības uzliesmojumi nākotnē (BirdLife International 2021).
Aizsardzība. Saskaņā ar likumu “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” sarkanā puskuitala ir viena no izveidošanas mērķsugām Teiču dabas rezervātā. Sugas aizsardzībai nav noteikta neviena putniem nozīmīgā vieta (Račinskis 2004). Suga ir jāiekļauj Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā.
Novērtētāji: Viesturs Ķerus, Andris Avotiņš.
Summary. Bar-tailed Godwit − Limosa lapponica. The AOO of the population migrating through Latvia is 252 km2, the EOO – 49,577 km2. The exact size of the population migrating through Latvia is unknown, but it is suspected to be less than 1,000 adult individuals. Since the breeding population in Finland is increasing, but the trend of the population in Russia is unknown, it is impossible to assess the changes in the population migrating through Latvia. During migration, the species is found along the sea coast, and, less frequently, on the banks or shoals of inland water bodies. The species is threatened by the degradation of foraging grounds due to land development, pollution, disturbance and river regulation. The species is susceptible to avian influenza and may be vulnerable to future outbreaks of this disease. The species needs to be included on the list of protected species of Latvia.
Literatūras saraksts
