Morfoloģija un bioloģija. Sarkanās stiklenes cepurīte ir 5–12 cm plata, koniska, zvanveida, ar jomainu un saplaisājušu malu, spīdīga, lipīga, cinobrsarkana līdz asinssarkana. Mīkstums balts, ar neizteiktu smaržu un garšu. Lapiņas retas, pie kātiņa pieaugušas, dzeltenas līdz oranžsarkanas. Kātiņš 6–12 cm garš, 0,8–2,0 cm diametrā, cilindrisks, reizēm saliekts, gareniski šķiedrains, spīdīgs, bet ne lipīgs, sarkandzeltens, sarkans, pie pamata balts. Sporas gludas, elipsoīdas, bezkrāsainas, birumrakstā baltas, 8–11 x 5–6 μm (Latvijas Daba 2022). Augļķermeņi pa vienam vai nelielās grupās veidojas rudenī (septembrī un oktobrī).
Izplatība. Sastopama Eiropā, Ziemeļamerikā, vietām Āzijā (Japāna) (GBIF 2023). Eiropā vietām bieži izplatīta mērenajā un subarktiskajā veģetācijas zonā (Knudsen, Vesterholt 2012). Latvijā sastopama ļoti reti. Pirmo reizi minēta 1954. gadā bez konkrētas atradnes (Pučko 1954). Mūsdienās konstatēta tikai divās vietās – Rīgā, Mangaļsalā un valsts DR daļā, Tadaiķu apkārtnē. Sugas sastopamības apgabals (EOO) ir 8 km2, apdzīvotā platība (AOO) 8 km2. Par sugas izplatības pārmaiņām Latvijā nav ziņu, jo trūkst pētījumu.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Latvijā 20. gs. vidū suga minēta kā diezgan bieži sastopama (Pučko 1954), mūsdienās tā ir ļoti reta, kas norāda uz sugas reģionālās populācijas sarukšanu. Pieaugušu indivīdu skaits, iespējams, nepārsniedz 50.
Biotopi un ekoloģija. Augsnes saprotrofs. Eiropā suga sastopama dabiskās, nemēslotās pļavās, ganībās, parku zālienos, zālainās vietās lapu koku mežos ar augstu bioloģisko daudzveidību, kāpās (Knudsen, Vesterholt 2012). Latvijā suga atrasta piekrastes kāpās un zālainās vietās mežā. Iespējams, ka Latvijā sastopama arī pļavās, taču par sēnēm šajos biotopos nav veikti pētījumi un ir ļoti maz ziņu.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Sugu galvenokārt apdraud pļavu apsaimniekošanas izmaiņas (mēslošana, herbicīdu lietošana, apmežošana u. c.), ganību izzušana, parku zālienu pārmērīga pļaušana vai nepļaušana. Latvijā – intensīva antropogēnā slodze piekrastes kāpās, biotopu izmaiņas, piemēram, pārkrūmošanās. Novērtēta kā kritiski apdraudēta suga (CR), jo tai ir neliela apdzīvotā platība un neliels pieaugušo indivīdu skaits, prognozēta apdzīvotās platības un indivīdu iespējama mazināšanās.
Aizsardzība. Suga nav iekļauta ES nozīmes un Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstos. Tā jāiekļauj Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā. Konstatēta ĪADT – dabas parkā “Piejūra” (Mangaļsalā). Otra atradne Tadaiķu apkārtnē ir ārpus aizsargājamām dabas teritorijām. Galvenie aizsardzības pasākumi – sugai piemērotu biotopu, galvenokārt dabisko pļavu saglabāšana un atjaunošana, kā arī sabiedrības izglītošana. Jāveic pētījumi par Latvijas reģionālās populācijas lielumu, izplatību un tendencēm, dzīves ciklu un ekoloģiju, sugai piemērotu biotopu tendencēm.
Autori: Inita Dāniele*, Diāna Meiere, Edgars Mūkins.
Summary. Scarlet waxcap – Hygrocybe punicea. Distributed across Europe, North America and parts of Asia (Japan). In Europe, it is common in some parts of the temperate and subarctic zones. It is very rare in Latvia with only two localities nowadays. The EOO is 8 km2, and the AOO – 8 km2. No information is available on the distribution changes due to a lack of studies. In Latvia, the species was listed as quite common in the mid-20th century; today it is very rare, indicating a decline in the regional population. The number of mature individuals probably does not exceed 50. It is a soil saprotroph. In Europe, it occurs in semi-natural grasslands, pastures, park lawns, open areas in biodiverse deciduous forests, and dunes. In Latvia, it occurs in coastal dunes and open forest areas. It may also occur in grasslands, but there is a lack of research on fungi in this habitat. The main threats to the species are changes in grassland management (fertilisation, herbicide use, afforestation, etc.), loss of pastures, excessive mowing or no mowing of park lawns. In Latvia, threats are also anthropogenic pressure on coastal dunes, habitat changes such as shrub encroachment. It is assessed as Critically Endangered (CR) due to low AOO and a low number of mature individuals; a decline in AOO and number of individuals is expected. The species is not on the list of species of EU importance nor is it a protected species in Latvia. It is proposed to be included on the list of protected species in Latvia. It is observed in protected nature areas – the “Piejūra” Nature Park. The other site in the vicinity of Tadaiķi is outside protected areas. The main conservation measures are the conservation and restoration of suitable habitats, mainly semi-natural grasslands, as well as public education. Research is needed on the size, distribution and trends of the Latvian regional population, life cycle and ecology, and trends in suitable habitats for the species.
Literatūras saraksts
