Morfoloģija un bioloģija. Sarkanais plakanis ir 11–15 mm gara, stipri saplacināta vabole ar sarkanu galvu, priekškrūtīm un segspārniem. Kājas un antenas melnas. Uz galvas un priekškrūtīm sīks, smalks punktojums, segspārni gludi. Kāpuri līdz 2 cm gari, plakani, izteikti dzeltenīgi oranži, ar īsām “v” veida urogomfām. Grūti atšķirami no asinssarkanā plakaņa C. haematodes kāpuriem, taču asinssarkanajam plakanim galva ir vairāk taisnstūrveida, sarkanajam – trijstūra formā, bazālais zobs asinssarkanajam plakanim atrodas zemu uz urogomfām, bet sarkanajam plakanim – augstu. Sarkanā plakaņa kāpurs gaišāks, mazāk sklerotizēts nekā assinsarkanā plakaņa kāpurs. Saproksilofāgs. Kāpuri attīstās divus gadus, pieaugušie indivīdi (imago) izšķiļas augustā un septembrī un ziemo zem koku mizas. Kāpuri pārtiek no koksnes kambija slāņa un citu kukaiņu kāpuriem. Imago ir aktīvi maijā un jūnijā (Nieto et al. 2010; SLU Artdatabanken 2020; Ferenca 2021).
Izplatība. Suga sastopama Eirāzijā no Spānijas ziemeļiem līdz Fenoskandijas D daļai un līdz Kazahstānas R daļai. Daļā areāla, piemēram, Centrāleiropā, Beļģijā, izplatība palielinās, bet areāla A daļā tā mazinās, jo kļūst mazāk vecu mežu ar sugai nepieciešamajām lapu koku kritalām. Suga konstatēta visās Latvijas kaimiņvalstīs. Latvija atrodas sugas izplatības areāla ZR daļā. Mērķtiecīgi izplatības pētījumi nav veikti, zināmas 22 atradnes. Sastopamības apgabals (EOO) ir 20 427 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 48 km2. Iespējams, AOO ir lielāka, jo ir potenciāli piemērotas teritorijas, kurās suga nav atrasta vai nav meklēta. Ņemot vērā, ka sugai piemēroto biotopu stāvoklis ir nelabvēlīgs (DAP 2020), secināms, ka AOO mazinās vai mazināsies nākotnē.
Populācija. Eiropā sugas populācijas lielums palielinās, jo Centrāleiropā suga ir bieži sastopama, novērojama gan saimnieciskajos mežos, gan parkos un alejās (Nieto et al. 2010). Tomēr visās boreālā reģiona valstīs suga ir apdraudēta. Mazinās sugai nepieciešamā biotopa platība un piemērotas atmirušās koksnes daudzums, tāpēc arī sugas reģionālā populācija mazinās vai mazināsies nākotnē (SLU Artdatabanken 2020; eElurikkus 2021; Ferenca 2021; Muona, Mattila 2021). Latvijā sugas reģionālās populācijas pētījumi nav veikti, bet, ņemot vērā, ka dabisko mežu un ar tiem saistīto struktūrelementu stāvoklis valstī ir nelabvēlīgs (DAP 2020) un nepieciešamā biotopa platība mazinās, secināts, ka mazinās vai nākotnē mazināsies arī reģionālā populācija.
Biotopi un ekoloģija. Apdzīvo vecus jauktus mežus, kuros dominantā koku suga ir apse vai platlapji, piemēram, ozoli, vītoli. Biotopā jābūt lielam daudzumam apšu un platlapju atmirušās koksnes un sausokņu. Kāpuri attīstās zem atmirušu koku mizas. Pārsvarā sastopami uz apses, ozola, gobas, vītola, ļoti retos gadījumos uz priedes vai egles sausokņiem un kritalām.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Draudi sugai ir intensīva mežu apsaimniekošana, mazinot veco mežu īpatsvaru, apšu mežu platības mazināšanās, atmirušās koksnes izvākšana, vecu dzīvu koku ciršana un kailcirtes. Suga novērtēta kā stipri apdraudēta (EN), jo AOO ir 48 km2, un secināts, ka AOO un reģionālā populācija mazinās.
Aizsardzība. ES nozīmes un Latvijā īpaši aizsargājama suga, kuras saglabāšanai var veidot mikroliegumus. Tās aizsardzības juridiskais statuss ir jāsaglabā. 86% zināmo atradņu ir ĪADT – Gaujas Nacionālajā parkā un Moricsalas dabas rezervātā. Jānodrošina sugas dzīvotnes – dabisku vecu mežu biotopu – aizsardzība un atmirušās koksnes saglabāšana tajās, kā arī jāveic sugas izplatības pētījumi.
Autors: Jānis Ozols.
Summary. Flat bark beetle – Cucujus cinnaberinus. The species is widely distributed in Eurasia from northern Spain to central Sweden, southern Finland, and from western Spain to western Kazakhstan. Latvia is located in the north-western part of the distribution range. In Latvia, 22 localities are known. The EOO is 20,427 km2, and the AOO is 48 km2. In Europe, the regional population is increasing, in the boreal region the AOO and the regional population are declining. The state and trends of the Latvian regional population are not precisely known, but it has been concluded that both the AOO and regional population are declining. The species inhabits old-growth mixed broad-leaved and boreal forests dominated by aspen or broad-leaved trees such as pedunculate oak, elm and various species of willows. Larvae develop under the bark of snags and recently fallen trunks. The main threats are the decline of old-growth, mixed, aspen and broadleaved tree-dominated forests and the general decline of decaying wood in forests. Preservation of old-growth mixed and broadleaved forests and the long-term availability of decaying wood in forests are crucial for the protection of the flat bark beetle. Further studies on the distribution, population size, trends and status are required. The species is assessed as Endangered (EN) due to the small AOO and the continuous decline of the AOO and the regional population. It is a species of EU importance and protected species in Latvia, for which conservation micro-reserves can be established. The species’ legal protection status must be maintained.
Literatūras saraksts
