Morfoloģija un bioloģija. Sarkanais sprakšķis ir neliela, slaida vabole. Ķermeņa garums 11–16 mm. Pieaugušās vaboles (imago) virspuse ir koši sarkana, kājas, taustekļi un lielākā daļa ķermeņa apakšpuses melni. Taustekļi ir ķemmveidīgi, mātītēm mazāk izteikti nekā tēviņiem. Vaboles dzīvo ļoti īsu laiku – dažas dienas līdz pāris nedēļas. Kāpurs tumšbrūns līdz melns, daļēji dzeltenīgs. Attīstība ilgst vismaz divus gadus. Kāpuri ir plēsēji vai nekrofāgi.
Izplatība. Suga izplatīta visā Eiropā no Spānijas ziemeļiem līdz Kaukāzam un Urāliem, no Norvēģijas un Zviedrijas līdz Itālijai (Cate 2007). Konstatēta visās Latvijas kaimiņvalstīs. Nav sastopama Somijā. Latvija atrodas sugas izplatības areāla Z daļā, un reģionālā populācija nav izolēta no citām reģionālajām populācijām. Latvijā sastopama reti un izklaidus (Telnov 2001; Barševskis et al. 2004, 2008, 2009; Telnov et al. 2016). Sastopamības apgabals (EOO) ir 19 410 km2, potenciālais EOO ir divreiz lielāks. Apdzīvotā platība (AOO) ir 72 km2, potenciālā AOO nepārsniedz 2000 km2. Latvijā esošās atradnes uzskatāmas par stipri sadrumstalotām.
Populācija. Kvantitatīvi pētījumi par reģionālās populācijas lielumu, stāvokli un pārmaiņām Latvijā nav veikti. Piemērotos biotopos, piemēram, nogāžu un gravu mežos, suga ir sastopama samērā bieži, bet neveido skaitliski bagātīgas atradnes. Nav zināmi sugas masveida savairošanās gadījumi. Dzīvotnes un ekoloģisko prasību dēļ dabā nav sastopama lielā skaitā.
Biotopi un ekoloģija. Apdzīvo atmirušu koksni daudzveidīgos, dabiskos vecos platlapju un jauktos platlapju mežos un tiek uzskatīta par šādu mežu indikatoru. Dod priekšroku mežiem ar lielu kritalu daudzumu, tostarp gravu un nogāžu mežiem. Kāpuri attīstās galvenokārt dažādu platlapju koku, retāk arī šaurlapju un skujkoku, trūdošajā koksnē, galvenokārt satrupējušos celmos.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Latvijā draudi nav pētīti. Sugu apdraud mežu vecuma struktūras maiņa galvenokārt mežizstrādes ietekmē, veco koku un atmirušās koksnes apjoma mazināšanās mežos, koku vainaga slēguma maiņa (tostarp atsevišķu veco koku izvākšana), kā arī piemēroto biotopu sadrumstalošana. Siguldā vairāk nekā desmit gadus notiek aktīva par bīstamiem uzskatīto veco, atmirušo koku izzāģēšana abos Gaujas krastos, kas būtiski maina meža struktūru un ir negatīvi ietekmējusi sugas AOO Siguldā (D. Teļnovs, nepubl. dati). Paredzams, ka turpmākajos desmit gados Latvijā apdraudējuma negatīvā ietekme uz reģionālo populāciju neiestāsies vienlaikus visās atradnēs. Novērtēta kā gandrīz apdraudēta suga (NT), jo tai ir neliels EOO, stipri sadrumstalota reģionālā populācija un noris nepārtraukta biotopa platības un kvalitātes mazināšanās.
Aizsardzība. Latvijā īpaši aizsargājama suga. Lai to aizsargātu, jāparedz iespēja veidot mikroliegumus. Gandrīz visas zināmās atradnes ir ĪADT – Moricsalas dabas rezervātā, dabas liegumos “Ābeļi” un “Lubāna mitrājs”, Gaujas un Slīteres Nacionālajos parkos. Ārpus ĪADT suga konstatēta tikai vienreiz, domājams, piemērotu biotopu trūkuma dēļ. Konstatējot sugas atradni vai novērojot tās indivīdus, jāsaglabā sugas dzīvotne un tajā notiekošie dabiskie procesi. Jāaizsargā vecie platlapju un jauktie meži un jāsaglabā kritalas, celmi un atmirušie koki. Jāinformē sabiedrība par šīs sugas aizsardzību.
Autors: Dmitrijs Teļnovs.
Summary. Click beetle – Denticollis rubens. The species is distributed throughout Europe from the Iberian Peninsula to the Caucasus and the Urals, from the Scandinavian Peninsula to the Apennine Peninsula (Cate 2007). Latvia is located in the northern part of the distribution range and is not isolated from other regional populations. It is a rare and localised species in the country (Telnov 2001; Barševskis et al. 2004, 2008, 2009; Telnov et al. 2016). The EOO is 19,410 km2, and the potential EOO is twice as large. The AOO is 72 km2, with the potential AOO not exceeding 2,000 km2. Studies on the size, status and trends of the Latvian regional population have not been conducted, but it is considered to be severely fragmented. In suitable habitats, such as forests on slopes and in ravines, the species occurs regularly, but does not form rich subpopulations. It inhabits decaying wood in diverse natural old-growth broadleaved and broadleaved-mixed forests and is considered an indicator of old forests. The species prefers forests with a large amount of decaying wood. Threats to this species have not been studied in Latvia. The regional population is threatened by changes in the age structure of forests, mainly due to logging, a decrease in the amount of old trees and decaying wood in forests, changes in the canopy closeness (including the removal of individual old trees), as well as fragmentation of suitable habitats. It is a protected species in Latvia, and it is proposed to include it on the list of protected species for which micro-reserves can be established. Nearly all known localities are in protected areas. The species is assessed as Near Threatened (NT) due to a small EOO, the highly fragmented regional population and continuous decline of habitat area and quality. Protection of habitat – old-growth broadleaved and mixed forests – and raising public awareness are required to preserve the regional population of D. rubens.
Literatūras saraksts
