Morfoloģija un bioloģija. Sarkankāju plakangrauzis ir 9–13 mm garš. Ķermenis melns, plakans. Izteikti sarkanas ekstremitātes ar paplatinātām ciskām. Tēviņiem antenas garākas un salīdzinoši slaidāka ķermeņa forma nekā mātītēm. Saproksilofāgs. Kāpuriem ir tipiska koksngraužu kāpuru uzbūve, ķermenis krēmkrāsā, garens un cilindrisks, nedaudz saplacināts, galva brūna. Kāpuru attīstība ilgst divus gadus, tie barojas ar koksni. Pieaugušie indivīdi (imago) aktīvi no maija līdz jūlijam, barojas uz ziediem, pārsvarā sastopami agrāk sezonā, dzīvo dažas nedēļas (Nieto et al. 2010; SLU Artdatabanken 2020).
Izplatība. Suga izplatīta Eiropas rietumu un centrālajā daļā no Francijas dienvidiem un ziemeļos sasniedz Skandināvijas pussalas (Zviedrijas) dienvidus (Nieto et al. 2010). Latvijas kaimiņvalstīs suga konstatēta tikai Baltkrievijā 2018. gadā (Ostrovsky 2018). Latvija atrodas sugas izplatības areāla ZA daļā. Sugas izplatība nav pētīta. Tai zināma viena atradne valsts R daļā, Čužu purvā, 2007. gadā. Tā ir tālākā uz ziemeļiem zināmā atradne un ir izolēta no sugas pamatareāla.
Populācija. Eiropā populācija stabila, bet areāla Z daļā sadrumstalota, un novērtēts, ka tā mazinās vai mazināsies nākotnē. Eiropas centrālajā daļā sugai ir stabilas reģionālās populācijas (Nieto et al. 2010). Latvijā reģionālās populācijas pētījumi nav veikti. Sugas reģionālās populācijas stāvoklis un tendences nav zināmas, jo līdz šim konstatēts tikai viens indivīds.
Biotopi un ekoloģija. Apdzīvo platlapju un jauktu koku mežus. Kāpuri attīstās platlapju koku zaros, galvenokārt lazdu, alkšņu, gobu, ozolu, kļavu un kastaņu nesen atmirušajos lielajos zaros un reizēm mazāka diametra stumbros. Biežāk sastopami saules apgaismotos apstākļos. Latvijā suga var būt saistīta ar parkveida ainavām un apstādījumiem.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Sugu apdraud mežizstrādes izraisīta ekosistēmas degradēšana, vecu augošu koku ciršana vai apzāģēšana. Latvijā suga iekļauta kategorijā “trūkst datu” (DD), jo tai ir zināma tikai viena atradne; apdzīvotā platība un reģionālās populācijas stāvoklis ir neskaidrs.
Aizsardzība. Suga nav iekļauta ES nozīmes un Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstos. Latvijā juridiskās aizsardzības statuss sugai nav jānosaka. Vienīgā zināmā sugas atradne atrodas ĪADT – dabas liegumā “Čužu purvs”. Lai plānotu sugas turpmāku aizsardzību, jāveic izplatības, ekoloģijas, reģionālās populācijas un to ietekmējošo faktoru pētījumi.
Autors: Jānis Ozols.
Summary. Longhorn beetle – Ropalopus femoratus. The species is widespread in the western and central parts of Europe, from southern France to the southern Scandinavian Peninsula. Latvia is situated in the north-eastern part of the distribution range. Among Latvia’s neighbouring countries, the species is present only in Belarus. In Latvia, only one record from the western part of the country, in the the “Čužu purvs” Nature Reserve, is known, where the species was observed in 2007. Not enough data are available to calculate the EOO, and the AOO is 4 km2. In Europe, the regional population is considered stable, but in the northern part of the range, it is fragmented and is likely declining or will decline in the future. Population size and trends in Latvia are unknown. In Latvia, it likely inhabits broadleaved and mixed forests, possibly associated also with park-like landscapes and other artificial stands. This is a saproxylophagous, stenotopic species. Larvae develop in decaying parts of deciduous trees (hazel, alder, elm, pedunculate oak, Norway maple and European horse chestnut) preferring large branches of living trees, sometimes also in smaller dead trunks. The species is threatened by the ecosystem degradation caused by logging, removal or cutting of old trees. The impact of these threats on the Latvian regional population is not fully understood. It is necessary to carry out studies of the distribution, population and ecology of the species to clarify the state of the population and the impact of threats. The species is assessed as Data Deficient (DD) because only one locality is known, the regional population status is unknown, and the impact of threats is unclear. The only known site of the species is in the “Čužu purvs” Nature Reserve. The species is not included on the list of protected species of EU importance and is not protected in Latvia. It is not required to introduce legal protection of the species in Latvia.
Literatūras saraksts
