Morfoloģija un bioloģija. Sārmeņu resngalvīša spārnu plētums ir 32–35 mm, spārnu virspuse pelēcīgi brūna ar gaiši raibu rakstu. Izmērs un spārnu raksts tēviņiem un mātītēm maz atšķiras. Lido jūnijā–jūlijā. Latvijā gadā attīstās viena paaudze, areāla D daļā – divas. Tauriņi ir aktīvi dienā, apmeklē ziedus un ik pa brīdim nolaižas uz augiem ēnainās vietās. Grūti pamanāms. Kāpuri gaišpelēki ar tumšu svītru uz muguras un melnu galvu, dzīvo un barojas uz dažādiem lūpziežu Lamiaceae dzimtas augiem, Latvijā dod priekšroku meža sārmenei Stachys sylvatica, konstatēti arī uz māterēm Leonurus spp. un ārstniecības pātaines Betonica officinalis. Pārziemo kāpurs, pavasarī iekūņojas uz augsnes vai savilktās lapās.
Izplatība. Areāls transpalearktisks. Suga sastopama no Pireneju pussalas (Spānijas) līdz Dienvidsibīrijai Āzijā (Haahtela et al. 2011). Baltijas valstīs suga ir izolēta no tās pamatareāla. Lietuvā samērā izplatīta, Igaunijā ļoti reta (konstatēts viens indivīds). Ir konstatēta Baltkrievijā (Ivinskis, Rimšaitė 2018; Pisanenko et al. 2019; Jürivete, Õunap 2020). Nav atrasta Fenoskandijā. Latvija atrodas areāla Z perifērijā (Savenkov, Šulcs 2010). Sugas sastopamības apgabals (EOO) ir 11 577 km², un apdzīvotā platība (AOO) ir 56 km²; eksperta vērtējumā potenciālā AOO ir vairākkārt lielāka.
Populācija. Kvantitatīvi pētījumi par sugas reģionālās populācijas lielumu, stāvokli un tā pārmaiņām Latvijā nav veikti.
Biotopi un ekoloģija. Suga sastopama ēnainos jauktos mežos, mežmalās, kur aug to barības augi.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Sugu apdraud biotopu izmaiņas un degradācija, piemēram, mežizstrāde, intensīva pļaušana. Biotopu izmaiņas ir sugas atradņu skaita samazinājuma cēlonis Rietumeiropā. Novērtēta kā gandrīz apdraudēta suga (NT), jo tai ir ļoti neliela AOO un reģionālā populācija ir izolēta no sugas pamatareāla. Suga nav novērtēta kā jutīga (VU) atbilstoši aprēķinātajam EOO, jo, iespējams, ir sastopama plašāk.
Aizsardzība. Latvijā īpaši aizsargājama suga. Tās aizsardzības juridiskais statuss jāsaglabā. Lai sugu aizsargātu, jāpievēršas tai nepieciešamo biotopu saglabāšanai sugas atradnēs un to tuvumā (saglabājot esošo hidroloģisko režīmu un mežmalas), kā arī jaunu atradņu meklēšanai, izglītojot ekspertus un sabiedrību par šo sugu un tās biotopiem.
Autors: Nikolajs Savenkovs.
Summary. Tufted skipper – Muschampia floccifera. A transpalaearctic species, distributed from the Iberian Peninsula to southern Siberia in Asia (Haahtela et al. 2011). The species is rather isolated in the Baltic countries from the species’ core range. It is relatively common in Lithuania, but very rare in Estonia (one individual recorded). It has been recorded in Belarus (Ivinskis, Rimšaitė 2018; Pisanenko et al. 2019; Jürivete, Õunap 2020) but not found in Fennoscandia. Latvia is located at the northern limit of its range (Savenkov, Šulcs 2010). The EOO is 11,577 km², and the AOO – 56 km²; according to an expert opinion, the potential AOO is several times higher. Quantitative studies on the size, status and changes in the regional population of the species in Latvia have not been carried out. The species is found in shady mixed forests, forest edges, where its food plants are found. The species is threatened by habitat changes and degradation, e.g. logging and frequent mowing. It is assessed as Near Threatened (NT) due to its very small AOO and the isolation of the regional population from the core range of the species. The species has not been assessed as Vulnerable (VU) according to the EOO, as it is likely to be more widespread than currently known. It is a protected species in Latvia. The legal protection status of the species must be maintained. Conservation should focus on the preservation of habitats in and around the species’ localities (maintenance of the hydrological regime and preservation of forest edges), as well as the search for new localities, education of experts and nature enthusiasts about the species and its habitats.
Literatūras saraksts
