Morfoloģija un bioloģija. Sārtās mīkstpiepes augļķermeņi ir klājeniski, var būt izpletušies pa stumbru vairāku desmitu centimetru garumā. Krāsa sārta, laškrāsas līdz pat koši rozā, izkaltētai – krēmkrāsas vai rozā. Audu slānis 2–3 mm biezs, stobriņu slānis – līdz 3 mm. Augļķermeņi samērā sīksti, sakalstot cieti. Augošā mala gaišāka. Poras uz horizontālas virsmas dažādu lielumu un formu, ar plānām starpsienām, 3–4 uz 1 mm, reizēm poru slānī veidojas ieapaļas iedobes. Uz slīpām virsmām poras izstieptas, ar robainām malām. Sporas bezkrāsainas, cilindriskas, nedaudz saliektas, 5–7 x 2,5–3,0 µm (Ryvarden, Melo 2014; Dāniele, Meiere 2020). Augļķermeņi viengadīgi, veidojas no jūlija līdz oktobrim.
Izplatība. Sastopama Eirāzijā un Ziemeļamerikā. Eiropā aug galvenokārt boreālajā un hemiboreālajā zonā. Latvijā sastopama samērā bieži. Pirmo reizi konstatēta 1995.–1997. gadā Zemgalē, Līvbērzē, un Vidzemē, Mežoles pauguraines apkārtnē. Mūsdienās zināmas aptuveni 150 atradnes dažādos reģionos. Sugas sastopamības apgabals (EOO) ir 63 688 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 532 km2.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Nav pietiekamu datu par Latvijas reģionālās populācijas lielumu un tā pārmaiņām. Pieaugušo indivīdu skaits ir aptuveni 370.
Biotopi un ekoloģija. Koksnes saprotrofs, izraisa brūno trupi. Aug uz skujkoku koksnes, pārsvarā uz kritalām vai stāvošiem nokaltušiem stumbriem, reti uz apstrādātas koksnes. Uz viena un tā paša substrāta var augt vairākus gadus, kamēr substrāts noārdās. Sastopama skujkoku mežos ar lielu kritalu daudzumu.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Sugu apdraud intensīva mežsaimnieciskā darbība, mirušās koksnes, it īpaši liela diametra kritalu, apjoma mazināšanās skujkoku mežos, kā arī mitruma režīma izmaiņas. Novērtēta kā jutīga suga (VU), jo tai ir neliela reģionālā populācija.
Aizsardzība. Nav iekļauta ES nozīmes un Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstos. Latvijā juridiskais aizsardzības statuss sugai šobrīd nav jānosaka. ĪADT – Krustkalnu dabas rezervātā, Gaujas Nacionālajā parkā, dabas liegumā “Vjadas meži” un citās – atrodas apmēram 47% sugas reģionālās populācijas. Sugai nepieciešama atmirušās koksnes nepārtrauktība; tas nozīmē, ka jāsaglabā arī lieli, veci skujkoki mežā un vismaz daļai šādu koku vai vismaz daļā teritorijas jāsaglabā dabiskais koksnes sadalīšanās cikls piemērotos noēnojuma un mitruma apstākļos. Jāveic pētījumi par sugas sastopamību, ekoloģiju un apdraudošajiem faktoriem.
Autori: Diāna Meiere*, Inita Dāniele.
Summary. Pink pancake crust – Rhodonia placenta. Found in Eurasia and North America. In Europe it occurs mainly in the boreal and hemiboreal zones. It is relatively rare in Latvia; about 150 known localities in different regions. The EOO is 63,688 km2, and the AOO – 532 km2. There is a lack of data on the regional population size and changes. The number of mature individuals is about 370. It is a wood saprotroph, causing brown rot. It grows mainly on fallen logs or standing dead trees, and can be found in coniferous forests with a high number of logs. The species is threatened by intensive forestry, decrease of dead wood, especially large diameter dead wood in coniferous forests, and changes in the moisture regime. It is assessed as Vulnerable (VU) due to its small regional population. It is not included in the EU or Latvian lists of protected species. At present, the species does not require legal protection status in Latvia. Approximately 47% of the regional population is located in protected nature areas – the Krustkalni Strict Nature Reserve, the Gauja National Park, and the “Vjadas meži” Nature Reserve. The conservation of the species requires the continuity of dead wood. It is necessary to preserve the large old conifers in the forest and to maintain the natural cycle of wood decomposition under suitable conditions of shade and humidity for at least a part of these trees or at least part of the area. Research is needed on the occurrence, ecology and threats to the species.
Literatūras saraksts
