Morfoloģija un bioloģija. Zeltgalvīša lielumā. Ķermeņa virspuse olīvzaļgana, apakšpuse bāli pelēka. Galva pelnpelēka ar melnu virsu, kuras vidū ir plata oranža vai dzeltena josla (izteiktāk oranža tēviņam), ļoti izteikta balta uzacs svītra. Barojas ar sīkiem kukaiņiem. Ligzdu būvē egles zaros, galvenokārt koka galotnes daļā. Dējumā 6–8 olas, gadā divi perējumi (Latvijā, visticamāk, viens). Gājputns, ziemo Eiropas D un R daļā (LOB 2002).
Izplatība. Ligzdo gandrīz tikai Eiropā, nedaudz arī Ziemeļāfrikā. Eiropas izplatības areāls sniedzas no Rietumeiropas līdz Baltijas valstīm un Gruzijai, ziemeļos līdz Zviedrijas D daļai. Ziemošanas areāls pārklājas ar ligzdošanas areālu, izņemot ligzdošanas areāla ZA daļu, kurā neziemo (BirdLife International 2016; Keller et al. 2020). Kopš 20. gs. 80. gadiem izplatība Eiropā ievērojami paplašinājusies uz ziemeļiem (Keller et al. 2020). Pirmais ligzdošanas gadījums Latvijā 20. gs. reģistrēts 1994. gadā (Baumanis, Celmiņš 1995), pēc tam izplatība palielinājusies (Ķerus u. c. 2021). Latvijā ligzdojošās populācijas apdzīvotā platība (AOO) ir 1652 km2, sastopamības apgabals (EOO) – 74 615 km2.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Pasaules populācija raksturota kā stabila (BirdLife International 2016), Eiropas – pieaugoša (BirdLife International 2021), taču atšķirības tendencēs skaidrojamas tikai ar atšķirīgiem laikiem, kad tās tika noteiktas. Krievijas populācija sarūk, bet tā ir neliela, salīdzinot ar Baltkrievijas un Lietuvas populāciju, kas uzrāda pozitīvas tendences (BirdLife International 2021). Latvijā ligzdojošā populācija ir 350–1600 pāru (700–3200 pieaugušu indivīdu) un tā pieaug (Ķerus u. c. 2021).
Biotopi un ekoloģija. Apdzīvo dažādus mežus, arī apstādījumus, parkus un kapsētas. Paaudzes ilgums: 1,8 gadi (BirdLife International 2021).
Izmantošana un tirdzniecība. Latvijā suga netiek iegūta, taču Eiropas novērtējumā ir norādīts, ka tā tiek medīta (BirdLife International 2021).
Apdraudējums. Latvijā draudi nav pētīti. Ņemot vērā populācijas pieaugumu, iespējams, šobrīd būtisku draudu nav, taču mežizstrādei ir potenciāli negatīva ietekme.
Aizsardzība. Sārtgalvītis nav izveidošanas mērķsuga nevienā ĪADT vai putniem nozīmīgajā vietā, taču ir sastopams vairākās no šīm teritorijām. Sugas aizsardzības juridiskais statuss Latvijā nav jāmaina. Lai aizsargātu sugu, šobrīd nav nepieciešami īpaši aizsardzības pasākumi.
Novērtētāji: Viesturs Ķerus, Andris Avotiņš.
Summary. Common Firecrest − Regulus ignicapilla. The first breeding record of the 20th century in Latvia was registered in 1994, which was followed by an increase in the distribution. The AOO of the breeding population is 1,652 km2, the EOO – 74,615 km2. The breeding population is estimated at 350–1,600 pairs (700–3,200 adult individuals) and growing. The species inhabits various forests, as well as ornamental plantations, parks and cemeteries. Given the population growth, no significant threats are currently present, but logging has the potential to have a negative impact. The legal status of the species does not need to be changed in Latvia. The species does not currently require special conservation measures.
Literatūras saraksts