Morfoloģija un bioloģija. Aknu sūna. Nelieli vai vidēja lieluma dzeltenzaļi vai tumšzaļi augi, dzinumi līdz 1–4 (5) cm gari, 0,3–1,5 mm plati. Parasti sastop tievus, stāvus, līdz 1 cm garus zarus, kas pakāpeniski sašaurinās; tie klāti ar nelielām, piegulošām, deformētām, trīsdaivainām lapām; zaru galos attīstās vairķermeņi. Lapas slīpi piestiprinātas, liektas. Lapu šūnas pie daivu pamatnes 16–28 × 15–22 mm, ar samērā bieziem šūnapvalkiem un trīsstūrveida šūnapvalku uzbiezinājumiem stūros. Amfigastriju nav vai ir diegveidīgas. Sporofīti ļoti reti (Шляков 1980; Smith 1990; Naujalis et al. 1995; Paton 1999; Atherton et al. 2010).
Izplatība. Sugas izplatības areāls aptver Holarktikas reģionu, izplatība ir izkliedēta. Eiropā plaši sastopama suga, saistīta ar kalniem, D virzienā kļūst retāka (Sabovljevic 2019). Latvijā pirmo reizi novērota 1857. gadā Saulkrastu apkārtnē pie Pēterupes (G. Girgensons) un pēc tam tikai 1984. gadā Sēlijā, Saukas purvā (A. Āboliņa). Pēdējās desmitgadēs atradņu skaits ir pieaudzis, mūsdienās to ir vairāk nekā 100 visā valsts teritorijā, izņemot Zemgali. Sastopamības apgabals (EOO) ir 60 501 km2,un apdzīvotā platība (AOO) ir 472 km2.
Populācija. Nav informācijas par Eiropas reģionālās populācijas lielumu. Kopējā populācija ir stabila (Sabovljevic 2019). Latvijā reģionālās populācijas lielums un tendences nav pētīti, bet atradņu skaits pēdējā laikā ir pieaudzis. Tomēr suga parasti novērota nelielā daudzumā uz atsevišķām kritalām, stumbeņiem vai sausokņu pamatnes.
Biotopi un ekoloģija. Sastopama mitros, ēnainos mežos uz trupošas koksnes ar skābu mizas pH, retāk uz augsnes vai akmeņiem, arī uz smilšakmeņiem vai granīta akmeņiem. Retāk aug uz kūdras vai akmeņu spraugās (Atherton et al. 2010). Latvijā suga saistīta gandrīz tikai ar trupošu galvenokārt egles un bērza koksni. Vienreiz atrasta uz augošas egles mizas un granīta (Āboliņa 2008; LVMI Silava sūnu herbārija dati). Sugai nozīmīgi ir dažādi slapji un mitri mežu biotopi. Pavadošās sugas ir matlapu skropstīte Blepharostoma trichophyllum, Millera somenīte Calypogeia muelleriana, Hellera ķīļlapīte Crossocalyx hellerianus, vairzaru divzobe Dicranum flagellare, kalnu divzobe D. montanum, skropstainā hedvīgija Hedwigia ciliata, Ando hipns Hypnum andoi, robainā smaillapīte Isopaches bicrenatus, ložņu zvīņlape Lepidozia reptans, uzpūstā smaillape Lophozia ventricosa, līklapu novellija Nowellia curvifolia, platdaivu rikardija Riccardia latifrons, rudens pārlapīte Syzygiella autumnalis, praulu četrzobe Tetraphis pellucida (B. Bambes, G. Jurānes, J. Klušas, A. Opmaņa, U. Suško novērojumi). Dabisko meža biotopuspecifiskā suga (Auniņš 2013).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Galvenais sugas apdraudējums ir kailcirtes mitros un slapjos vecos mežos. Šobrīd apakšpopulācijas Latvijā ir stabilas, tomēr dažādu saimniecisku darbību rezultātā stāvoklis var pasliktināties, tādēļ novērtēta kā gandrīz apdraudēta suga (NT).
Aizsardzība. Latvijā aizsargājama suga, kuras dzīvotņu saglabāšanai var veidot mikroliegumus. Tās aizsardzības juridiskais statuss ir jāsaglabā. Atradnes ir vairākās ĪADT: Krustkalnu un Moricsalas dabas rezervātā, dabas liegumos “Aklais purvs”, “Dūres mežs”, “Mežole”, “Pluču tīrelis”, “Stiklu purvi”, “Virguļicas meži”, Gaujas, Ķemeru un Slīteres Nacionālajos parkos, dabas parkā “Numernes valnis”. Jāaizsargā sugas atradnes un biotopi, jāveic pētījumi par populācijas lielumu, izplatību un dinamiku.
Autori: Baiba Bambe*, Ansis Opmanis, Anete Pošiva-Bunkovska.
Summary. Trunk pawwort – Neoorthocaulis attenuatus. Liverwort. Widely distributed in Europe, associated with mountains, becoming rarer towards the south. It was first found in Latvia by G. Girgensohn in 1857. Today, there are more than 100 localities throughout the country, excluding Zemgale. EOO is 60,501 km2, and AOO is 472 km2. The size and trends of the regional population have not been studied in Latvia, but the number of localities has recently increased. In Latvia, the species is almost exclusively associated with dead wood, mainly spruce and birch. Usually found in small numbers on isolated fallen trees, trunks or at the base of dry trees. The species is threatened by clear-cutting in moist and wet old forests. The subpopulations of the species in Latvia are currently stable, but may deteriorate as a result of various economic activities, and therefore the species is assessed as Near Threatened (NT). A protected species in Latvia; micro-reserves can be established to conserve its habitats. The legal status of the species must be maintained. There are localities in several protected nature territories – the Krustkalni and Moricsala Strict Nature Reserves, the “Aklais purvs”, “Dūres mežs”, “Mežole”, “Pluču tīrelis”, “Stiklu purvi” and “Virguļicas meži” Nature Reserves, the Gauja, Ķemeri and Slītere National Parks, and the “Numernes valnis” Nature Park. Protection of the localities and habitats of the species should be ensured, and studies on the population size, distribution and dynamics should be carried out.
Literatūras saraksts
