Morfoloģija un bioloģija. Seleriju pūkaines cepurīte ir 4–9 cm plata, izpletusies, vēlāk plakana un viļņaina, sausa, blāva, smalki tūbaina, sākumā bālgana, vēlāk okerbrūna līdz olīvbrūna, centrā tumšāka, mala ilgi ieritināta, viļņaina. Mīkstums balts līdz netīri balts, centrā biezs, ar seleriju vai kumarīna smaržu un maigu vai mazliet asu garšu. Lapiņas krēmkrāsas līdz gaiši dzeltenīgas, ciešas, ar zobiņu pie kātiņa pieaugušas. Kātiņš 4–6 cm garš, 1–2 cm diametrā, cilindrisks līdz konisks, uz leju sašaurināts, sauss, augšdaļā bālgans, mazliet šķiedrains, virzienā uz leju kļūst okerdzeltens līdz okerbrūns, pie pamata zvīņains, blīvs, ciets. Sporas gludas, gandrīz apaļas, bezkrāsainas, birumrakstā baltas, 4,4–6,0 x 4,1–5,3 μm (Dāniele, Meiere 2020; Latvijas Daba 2022). Augļķermeņi parasti pa vienam veidojas vasaras beigās un rudenī.
Izplatība. Sastopama galvenokārt Eiropā, vietām Ziemeļamerikā un Āzijā (GBIF 2024). Eiropā novērota reti hemiboreālajā un boreālajā veģetācijas zonā, ļoti reti – mērenajā (Knudsen, Vesterholt 2012). Latvijā sastopama reti. Pirmo reizi Latvijā konstatējis A. Lamberts Ķemeru apkārtnē 2003. gadā (Dāniele 2015). Līdz 2022. gadam zināmas 10 atradnes dažādos reģionos – Rīgas, Tukuma, Usmas apkārtnē u. c. Sugas sastopamības apgabals (EOO) ir 3914 km2, apdzīvotā platība (AOO) ir 40 km2. Par sugas izplatības pārmaiņām Latvijā nav ziņu pētījumu trūkuma dēļ.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Nav pietiekamu datu par Latvijas reģionālās populācijas lielumu un tā pārmaiņām. Pieaugušu indivīdu skaits, iespējams, nepārsniedz 250.
Biotopi un ekoloģija. Priežu mikorizas sēne. Eiropā konstatēta priežu mežos nabadzīgās augsnēs, retāk arī klinšainos biotopos kaļķainās augsnēs (Knudsen, Vesterholt 2012). Latvijā atrasta smilšainos priežu mežos, t. sk. piekrastes kāpās.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Sugu nelabvēlīgi ietekmē piekrastes priežu mežu eitrofikācija un aizaugšana. Lokāli eitrofikāciju veicina arī iedzīvotāju veiktā dārza atkritumu izbēršana mežos pie apdzīvotām vietām. Novērtēta kā stipri apdraudēta suga (EN), jo tai ir neliela reģionālā populācija, kā arī priežu mežu eitrofikācijas dēļ sarūk tai piemērotu biotopu platība. Turklāt iespējams, ka to varētu izkonkurēt šādos biotopos strauji savairojusies invazīvā priežu mikorizas sēne – dzīslkāta beka Aureoboletus projectellus.
Aizsardzība. Latvijā īpaši aizsargājama suga. Tās aizsardzības juridiskais statuss Latvijā jāsaglabā. Sastopama galvenokārt ĪADT – dabas parkā “Piejūra” un Ķemeru Nacionālajā parkā. Tikai dažas atradnes atrodas ārpus aizsargājamām dabas teritorijām. Sugas aizsardzībai jāierobežo priežu mežu aizaugšana ar krūmiem un lapu kokiem un jānovērš organisko (dārzu, mājsaimniecību) atkritumu atstāšana mežā. Jāveic pētījumi par Latvijas reģionālās populācijas lielumu, izplatību un tendencēm, dzīves ciklu un ekoloģiju.
Autori: Inita Dāniele*, Diāna Meiere, Edgars Mūkins.
Summary. Scented knight – Tricholoma apium. Distributed mainly in Europe, with localities in North America, and Asia. It is rare in the hemiboreal and boreal zones in Europe, and very rare in the temperate zone. It is rare in Latvia; 10 known localities in different regions up to 2022. The EOO is 3,914 km2, and the AOO – 40 km2. No information is available on the distribution changes due to a lack of studies; insufficient data on the regional population size and changes. The number of mature individuals probably does not exceed 250. It is mycorrhizal with pine. In Europe, found in pine forests on nutrient poor soils, but less common in rocky habitats on calcareous soils. In Latvia, it is found in pine forests on sandy soils, including coastal dunes. The species is negatively affected by eutrophication and overgrowth of coastal pine forests. It is assessed as Endangered (EN) due to its small regional population and the decreasing area of suitable habitats due to the eutrophication of pine forests. It is a protected species in Latvia; its legal conservation status needs to be maintained. It is found mainly in protected nature areas – the “Piejūra” Nature Park and the Ķemeri National Park. Only a few localities are outside protected areas. To protect the species, it is necessary to reduce the overgrowth of pine forests with bushes and the pollution of forests with organic waste. Research is needed on the size, distribution and trends, life cycle and ecology of the Latvian regional population.
Literatūras saraksts
