Atgriezties
Trūkst datu (DD)

Sešjoslu slaidbite

Lasioglossum sexnotatulum (Nylander, 1852)

 
Trūkst datu (DD)

Sešjoslu slaidbite

Lasioglossum sexnotatulum (Nylander, 1852)

Foto: Cristina Krippahl, CC BY-NC 4.0 – sešjoslu slaidbite.
Citi biežāk lietotie nosaukumi: –.
Dzimta: slaidbites Halictidae.
Kategorija un kritēriji Latvijā: DD, 2023.
Kategorija globāli, Eiropā: –, EN 2023.
Statuss tuvējās valstīs: Zviedrija (RE 2020), Somija (CR 2019).
Saskaņā ar IUCN metodiku.
    Biotopi:
–.
    Draudi: –.
    Aizsardzības pasākumi: –.
Konvenciju pielikumi: –.
Biotopu direktīvas pielikumi: –.
Aizsardzības statuss Latvijā: –.
LSG iepriekšējie izdevumi: –.

 

Morfoloģija un bioloģija. Sešjoslu slaidbite ir 7–8 mm garš kukainis ar tumšu ķermeņa krāsojumu (bez metāliska spīduma). Sugas atšķiršana no līdzīgām sugām ir sarežģīta to atšķir detaļas pakaļkrūšu virsmas reljefā, vēdera augšējo posmu punktējumā u. c. mikroskopiskas pazīmes. Sugas precīza noteikšana iespējama tikai laboratorijā (Pesenko et al. 2000). Kāpuri balti, resni, bez ekstremitātēm. Pieaugušo indivīdu (imago) lidošanas periods precīzi nav zināms, taču vairums indivīdu novēroti vasarā (Pesenko et al. 2000; SLU Artdatabanken 2022). Suga ar vāji pētītu bioloģiju.

Izplatība. Sastopama Palearktikā. Eiropā ar samērā šauru izplatības areālu, sastopama Skandināvijā un Baltijas valstīs, un atsevišķās valstīs Rietumeiropā. Uz austrumiem areāls sniedzas līdz Krievijas vidusdaļai (Omskas apgabalam) (Pesenko et al. 2000; Paukkunen 2019; GBIF 2022; SLU Artdatabanken 2022; eElurikkus 2022). Somijā suga zināma pārsvarā pēc vairāk nekā 10–20 gadus veciem atradumiem. Igaunijā tā, lai arī ļoti reti, tiek konstatēta joprojām (eElurikkus 2022). Latvijā pēdējie atradumi bijuši 1978.–1980. gadā, kad suga novērota Kalngalē (Poikāns 1982). 1973. gadā V. Tumšs publicējis datus par 11 dažādām atradnēm. Var uzskatīt, ka 20. gs. vidū un otrajā pusē suga Latvijā novērota samērā regulāri. Mēģinājumi sugu konstatēt pēdējos gados nav bijuši sekmīgi, taču tas nav pamats, lai uzskatītu, ka suga Latvijā vairs nav sastopama. Nevar izslēgt, ka tā ir reta un, iespējams, sastopama ļoti izkliedēti. Trūkst datu sastopamības apgabala (EOO) un apdzīvotās platības (AOO) aprēķināšanai. Aprēķināt potenciālo EOO un AOO nav iespējams, jo sugas ekoloģiskās prasības nav zināmas.

Populācija. Eiropā suga novērtēta kā stipri apdraudēta (EN), tas liecina, ka reģionālās populācijas sarūk (Nieto et al. 2014). Somijā sugas apdraudētības statuss no gandrīz apdraudēta (2010) ir paaugstināts līdz kritiski apdraudētam (2019) (Paukkunen 2019). Savukārt Zviedrijā suga ir reģionāli izzudusi (SLU Artdatabanken 2022). Kvantitatīvi pētī-jumi par Latvijas reģionālo populāciju, tās lielumu, stāvokli un tendencēm nav veikti.

Biotopi un ekoloģija. Nav pieejamu literatūras datu par sugas apdzīvotajiem biotopiem, jo Latvijā suga pēdējā laikā nav konstatēta.

Izmantošana un tirdzniecība.

Apdraudējums. Apdraudējums Latvijā nav pētīts, galvenais drauds nav noteikts. Trūkst informācijas sugas izzušanas riska izvērtēšanai, tāpēc suga ir iekļauta kategorijā “trūkst datu” (DD).

Aizsardzība. Suga nav iekļauta ES nozīmes un Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstos. Latvijā juridiskais aizsardzības statuss sugai nav jānosaka. Jāturpina sugas izpēte, lai noskaidrotu sugas statusu Latvijas faunā un noteiktu reģionālās populācijas lielumu un tendences.

Autors: Uģis Piterāns.

Summary. Sweat bee – Lasioglossum sexnotatulum. A Palaearctic species. In Europe, its distribution range is rather narrow and comprises Scandinavia, the Baltic countries and some Western European countries. In the east, the range extends to central Siberia (Pesenko et al. 2000; GBIF 2022; SLU Artdatabanken 2022). In Finland, most records are 10–20 years old. It is a very rare species in Estonia (eElurikkus 2022). The last observations in Latvia are from Kalngale from 1978 to 1980 (Poikāns 1982). Earlier, 11 localities in various parts of Latvia were known (Tumšs 1973). It can therefore be assumed that in the mid- and late 20th century L. sexnotatulum was observed regularly in Latvia. Attempts to rediscover the species in the early 2020s have not been successful, but it is likely the species is still present in Latvia although it is sporadic and rare. Not enough data are available to calculate the EOO and the AOO. The potential EOO and AOO are also unknown since the ecological requirements of the species in Latvia are not understood. In the European region, it is assessed as Endangered (EN), indicating that regional populations are declining (Nieto et al. 2014). In Finland, the category was uplisted from Near Threatened (NT) in 2010 to Critically Endangered (CR) in 2019 (Paukkunen 2019). In Sweden, the species has become Regionally Extinct (RE) (SLU Artdatabanken 2022). Studies on the size, status and trends of the Latvian regional population have not been carried out. The habitats of the species are unknown and not described in the literature. The species has not been recently detected in Latvia. Threats have not been specifically studied and the main threat is unknown, therefore the species is assessed as Data Deficient (DD). The species is not protected in Latvia, and legal protection status is not required for it.

Literatūras saraksts

  • eElurikkus 2022. Estonian eBiodiversity Portal. https://elurikkus.ee/app/taxonomy/taxon/69030 [skatīts 20.10.2022.].
  • GBIF 2022. Lasioglossum sexnotatulum in GBIF Secretariat. GBIF Backbone Taxonomy. https://www.gbif.org/species/1354973 [skatīts 20.10.2022.].
  • Nieto, A., Roberts, S.P.M., Kemp, J., Rasmont, P., Kuhlmann, M. et al. 2014. European Red List of Bees. Luxembourg: Publication Office of the European Union, 96.
  • Paukkunen, J. 2019. Lasioglossum sexnotatulum. Finnish Biodiversity Information Facility. https://laji.fi/en/taxon/MX.204377 [skatīts 20.10.2022.].
  • Pesenko, Yu.A., Banaszak, J., Radchenko, V.G., Cierzniak, T. 2000. Bees of the Family Halictidae (Excluding Sphecodes) of Poland: Taxonomy, Ecology, Bionomics. Bydgoszcz: Pedagogical University, 348.
  • Poikāns, M. 1982. Latvijas bišu (Hymenoptera, Apoidea) fauna un ekoloģija 2. Latvijas Entomologs, 25: 41–58.
  • SLU Artdatabanken 2022. Artfakta: Lasioglossum sexnotatulum. https://artfakta.se/taxa/103163/information [skatīts 20.10.2022.].
  • Tumšs V., 1973. Materiāli Latvijas bišu (Hymenoptera, Apoidea) faunai II. Latvijas Valsts universitātes Zooloģijas muzeja raksti, 11: 5–33.
Projekta finansētāji un partneri