Morfoloģija un bioloģija. Sešplankumu celmgrauzis ir apmēram 11 mm gara vabole, ar melnu ķermeni, garām antenām un ekstremitātēm. Uz segspārniem ir seši dzelteni plankumi – pa diviem tieši pie priekškrūtīm, segspārnu vidū un segspārnu galos. Vidējie plankumi kopā ar galējiem veido burta C formu. Indivīdi bez plankumiem mēdz būt reti. Tēviņiem raksturīgas garākas antenas, kas pārsniedz segspārnu garumu, mātītēm tās ir līdz aptuveni segspārnu vidusdaļai. Saproksilofāgs. Kāpuru attīstība ilgst trīs un vairāk gadus, tie barojas ar koksni sadalošo sēņu micēliju un trūdošo koksni. Pieaugušie indivīdi (imago) izlido jūnija sākumā, sastopami no jūnija līdz jūlija beigām, barojas ar ziedu nektāru, biežāk konstatējami uz parastajām vīgriezēm Filipendula ulmaria, dzeltenajiem saulkrēsliņiem Thalictrum flavum un meža zirdzenēm Angelica sylvestris. Bieži apmeklē lakstaugus nelielos meža izcirtumos (Dodelin et al. 2017; SLU Artdatabanken 2020).
Izplatība. Plaši izplatīta suga Eiropā, Ziemeļāfrikā un Āzijā Kaukāza kalnu reģionā. Eiropā plaši sastopama centrālajā un D daļā, kā arī ziemeļos – Norvēģijas, Zviedrijas, Somijas D daļā, kur sugas populācija tiek uzskatīta par stipri sadrumstalotu (Dodelin et al. 2017; SLU Artdatabanken 2020; Muona, Mattila 2021). Sastopama visās Latvijas kaimiņvalstīs. Latvija atrodas sugas izplatības ZR daļā. Ir zināmas 38 atradnes, galvenokārt valsts R daļā un Siguldas apkārtnē, vietās, kur ir lapu koku meži plašās teritorijās. Sastopamības apgabals (EOO) ir 19 047 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 84 km2. Tā kā nav veikti sugas izplatības pētījumi, EOO un AOO, iespējams, ir daudz lielāki. Tomēr, ņemot vērā sugai nepieciešamo biotopu izplatību, potenciālā AOO ir mazāka nekā 2000 km2.
Populācija. Sugas populācija Eiropā ir stabila galvenokārt tādēļ, ka reģionālās populācijas ir stabilas Eiropas centrālajā un D daļā un vietām arī palielinās, piemēram, Francijā. Areāla Z daļā populācija ir sadrumstalota un mazinās (Dodelin et al. 2017; SLU Artdatabanken 2020; Muona, Mattila 2021). Latvijā reģionālās populācijas pētījumi nav veikti, līdz ar to nav zināms tās stāvoklis. Sugai nepieciešamie vecie platlapju meži Latvijā aizņem nelielas platības un ir sadrumstaloti. Dabisku platlapju mežu biotopu stāvoklis Latvijā ir nelabvēlīgs–slikts (DAP 2020), tādēļ, domājams, reģionālā sugas populācija mazinās.
Biotopi un ekoloģija. Suga galvenokārt sastopama diezgan blīvos lapu koku mežos ar veciem ozoliem, kritušiem liela diametra zariem un stumbra daļām. Kāpuri attīstās uz zemes gulošās ozolu kritalās un celmos, piemēram, tādos, kuros ir attīstījusies ozolu brūnsvārcene Hymenochaete rubiginosa. Pieaugušos indivīdus parasti ir iespējams novērot mežmalās.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Galvenie apdraudošie faktori ir saistīti ar atmirušās koksnes izvākšanu, vecu mežu īpatsvara un lielu izmēru koku mazināšanos ainavā. Daļa atradņu atrodas Siguldā, kur vairākas sugas atradnes ir iznīcinātas, apsaimniekojot pilsētas apstādījumus un novācot par bīstamiem uzskatītos kokus. Suga novērtēta kā jutīga (VU), jo tās AOO ir 84 km2, kā arī secināts, ka AOO un reģionālā populācija mazinās.
Aizsardzība. Latvijā īpaši aizsargājama suga. Tās aizsardzībai jāparedz iespēja veidot arī mikroliegumus. 71% zināmo atradņu atrodas ĪADT. Visvairāk atradņu ir Gaujas Nacionālajā parkā, tāpēc lielākā daļa zināmās reģionālās populācijas ir aizsargāta. Jāveic izplatības un populācijas pētījumi, lai varētu spriest par nepieciešamajiem aizsardzības pasākumiem, veidojot mikroliegumus sugas aizsardzībai. Tāpat ir svarīgi nodrošināt piemērotu biotopu – platlapju, it īpaši ozolu mežu, – aizsardzību, saglabājot tajos atmirušo koksni, kuru var apdzīvot koksngrauža kāpuri.
Autors: Jānis Ozols.
Summary. Six-spotted longhorn beetle – Anoplodera sexguttata. A widespread species in Europe, North Africa and the Caucasus in Asia. Latvia is in the north-western part of the range. The species has been recorded in the western and central parts of the country with 38 known localities. The EOO is 19,047 km2, and the AOO is 84 km2. The state and trends of the Latvian regional population are unknown, but it has been concluded that the AOO and the regional population are declining. The species is found in dense stands of deciduous trees with old Pedunculate oaks. Larvae develop in decaying wood of stumps, snags and fallen trunks including moribund trees. The main threat is the decline of old-growth oak stands and the general decline of decaying wood in forests. Replanting oak forests and the long-term availability of decaying wood in forests are crucial for the species. Anoplodera sexguttata is assessed as Vulnerable (VU) due to the small AOO and the continuous decline of the AOO and the regional population. The species is included in the 2nd edition of the Red Data Book of Latvia (Barševskis 1998). It is a protected species in Latvia, and it is also proposed to be included on the list of species for which micro-reserves can be established. About 71% of the known sites of A. sexguttata are in the protected nature areas.
Literatūras saraksts
