Morfoloģija un bioloģija. Sfagnu vilkzirnekļa tēviņi ir līdz 7 mm gari, mātītes lielākas – līdz pat 8,5 mm (Nentwig et al. 2022). Galvkrūtis gaišbrūnas, radiālās līnijās tumšākas. Pāri visām galvkrūtīm ir šaura baltu matiņu josla. Kājas gaiši sarkanīgi brūnas, ar melnām svītrām. Vēders gaišbrūns, uz tā dzeltenīgi balta zīme, gar tās malām atrodas tumšākas līnijas un trīs melni punkti. Pasugas droša noteikšana iespējama tikai pēc ģenitāliju apskates. Vairojas vienu reizi gadā. Pārziemo nepieaudzis zirneklis, pavasarī pieaug un tad notiek pārošanās. Mātīte olu kokonu un kādu brīdi arī mazuļus nēsā uz sevis. Pieaugušie indivīdi aktīvi no maija līdz augustam (Almquist 2005). Divu gadu dzīves cikls, dzīvo vienu gadu. Pārtiek no dažādiem kukaiņiem, kurus aktīvi medī.
Izplatība. Izplatīts Eiropā – galvenokārt tās centrālajā daļā (Austrijā, Čehijā, Polijā, Šveicē, Vācijā) un Skandināvijas valstīs, bet nav sastopams Somijā (Nentwig et al. 2022). Somijā sastopama nominālā pasuga, A. a. apligena, kas arī ir izplatīta lielā daļā Eiropas. Igaunijā (eElurikkus 2021) sfagnu vilkzirneklis nav novērots. Latvija atrodas pasugas izplatības areāla A daļā. Pirmo reizi Latvijā tā konstatēta 2014. gadā. Šobrīd zināmas trīs atradnes – Dunikas purvā Kurzemē, Orlovas un Gulbīšu purvos Latgalē. Sastopamības apgabals (EOO) ir 4059 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 12 km2.
Populācija. Kvantitatīvi pētījumi par sfagnu vilkzirnekļa reģionālo populāciju lielumu un stāvokli Latvijā un Eiropā nav veikti. Latvijā tas ir konstatēts salīdzinoši nesen (Cera, Keišs 2016). Reģionālā populācija varētu būt lielāka, jo Latvijā plašāk izplatīti tam piemēroti biotopi.
Biotopi un ekoloģija. Apdzīvo augstos purvus (Almquist 2005; Nentwig et al. 2022). Arī Latvijā tas ir konstatēts augstajos purvos (Cera, Keišs 2016).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Galvenais drauds nav zināms. Tā kā pasugas pastāvēšanai nepieciešami neskarti augstie purvi, tos apdraud gan aizaugšana dabiskas sukcesijas ceļā (Dolejš et al. 2012), gan nosusināšanas izraisīta aizaugšana ar kokiem un krūmiem (Auniņš 2013), kā rezultātā mazinās biotopa kvalitāte. Kūdras ieguves vietās pasugas biotops tiek iznīcināts. Trūkst informācijas par pasugas spēju pārvietoties uz citām piemērotām teritorijām. Pasuga Latvijā iekļauta kategorijā “trūkst datu” (DD), jo ir maz datu par tās izplatību; potenciāli tā varētu būt biežāk sastopama un plašāk izplatīta tai piemērotos biotopos.
Aizsardzība. Sfagnu vilkzirneklis nav iekļauts ES nozīmes un Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstos. Latvijā juridiskais aizsardzī-bas statuss tam nav jānosaka. Līdz šim atrasts trijās vietās, no kurām divas atrodas ĪADT – dabas liegumos “Dunika” un “Orlovas (Ērgļu) purvs”. Tā kā sfagnu vilkzirneklis Latvijā varētu būt biežāk sastopams nekā pašlaik zināms, ir jāveic pētījumi par tā sastopamību, reģionālās populācijas lielumu un izmaiņām laika gaitā, dzīves ciklu un apdzīvotajiem biotopiem, pārvietošanos uz citām teritorijām.
Autore: Inese Cera.
Summary. Wolf spider Arctosa – Arctosa alpigena lamperti. The species is distributed throughout Europe, mainly in Central Europe and Scandinavia, but is not found in Finland (Nentwig et al. 2022) where the nominate subspecies A. a. apligena occurs, which also has a wide distribution range in Europe. Latvia is situated in the eastern part of the subspecies’ range. It was first recorded in 2014. Currently, there are three known localities, with two of them in protected nature areas – the “Dunika” and “Orlovas (Ērgļu) purvs” Nature Reserves. The EOO is 4,059 km2, and the AOO is 12 km2. No quantitative studies on the size and status of the regional populations were carried out in Latvia and Europe. The regional population in Latvia is likely larger than presently known as suitable habitats are widely available. It has been found in raised bogs (Cera, Keišs 2016). The main threat to the wolf spider is unknown. The habitat is threatened both by overgrowth due to natural succession (Dolejš et al. 2012) and by overgrowth with trees and shrubs due to the draining (Auniņš 2013), resulting in a decline in habitat quality. In peat extraction sites, the habitat of the species is destroyed. The subspecies is assessed as Data Deficient (DD), as there is insufficient data on the distribution of the wolf spider; potentially it could be more common. It is not on the lists of species of EU importance or a protected species in Latvia. There is no need to establish legal protection for the species. Further research is needed on its occurrence, regional population size and changes over time, life cycle and habitats occupied, and dispersal to other areas.
Literatūras saraksts
