Morfoloģija un bioloģija. Pieaugušas Sibīrijas dižspāres ķermeņa garums ir 71–86 mm. Lielākā Aeshna ģints spāre. Kopā ar purvaiņu dižspāri A. juncea, Baltijas dižspāri A. serrata un sūnpurvu dižspāri A. subarctica veido līdzīgu sugu grupu. T veida zīmējums uz pieres ar resnu “kātiņu”. Spārnu priekšējā mala (C dzīsla) ir brūna atšķirībā no dzeltenās dzīslas, kas ir raksturīga purvaiņu un Baltijas dižspārei. Tēviņiem ir gara plecu svītra, var būt arī reducēta. Mātītēm plecu svītras parasti nav. Spārni ar brūnu izplūdušu plankumu. Tēviņa vēdera augšpuses zīmējums tumšzils (nav dzeltena raksta), mātītēm – zaļgans (dažreiz var būt arī zils). Tēviņa augšējo cerku augšpusē (tuvāk cerku galam) trīs izteikti redzami zobiņi (ja ir vēl 1–3, tie ir mazi). Mātītēm cerkas smailas (citām līdzīgajām sugām tās ir noapaļotas). Kāpura garums pirms pieaugušā kukaiņa izlidošanas ir 47–51 mm, ķermenis garens, noapaļots, galva ar izteikti lielām acīm, vēdera gals smails; ķermeņa krāsa gaišbrūna ar tumšāku rakstu uz muguras. Attīstās ar nepilnīgu pārvēršanos – nav kūniņas stadijas. Pirms pārošanās brīdi lido tandēmā – tēviņš ar vēdera galā esošajām cerkām tur mātīti aiz priekškrūtīm. Olas dēj uz ūdens virsmas vai tuvu tai esošo ūdensaugu lapās, kātos, atmirušās augu daļās, un tās attīstās 2–4 nedēļas. Kāpura stadija ilgst līdz nākamajai vasarai. Gadā attīstās viena paaudze, un dzīves ilgums nepārsniedz gadu. Pieaugušās spāres Latvijā konstatētas tikai jūlija pirmajā pusē; citur Eiropā lidošanas sezona ir no jūnija beigām līdz septembra vidum (Kalniņš 2017). Tās un kāpuri barojas galvenokārt ar citiem bezmugurkaulniekiem.
Izplatība. Suga izplatīta Eirāzijā, no Eiropas ZA daļas līdz Klusā okeāna piekrastei Āzijas A daļā, no Kamčatkas pussalas līdz Japānas arhipelāga dienvidiem. Areāls pamatā ir mērenajā joslā, tomēr atsevišķās vietās tas sasniedz arī Ziemeļu polāro loku. Eiropas populācijas lielāko daļu veido populācija Krievijā ar izolētām atradnēm Somijā, Latvijā, Lietuvā un Baltkrievijā (GBIF 2022; iNaturalist 2022). Latvijā suga konstatēta tikai trijās ūdenstilpēs valsts DA daļā, kas cita no citas atrodas aptuveni 0,5 km attālumā. Labi lidojoša suga un var kolonizēt jaunas ūdenstilpes, taču ir meklēta un nav atrasta citās tuvumā esošajās ūdenstilpēs (Kalniņš 2017). Sastopamības apgabals (EOO) ir 1 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 8 km2. Vērtējot sugas apdzīvoto biotopu izplatību Latvijā, domājams, ka faktiskie EOO un AOO ir lielāki, taču suga sastopama ļoti reti.
Populācija. Eiropā sugas reģionālā populācija ir stabila. Tomēr, tā kā lielākā populācijas daļa atrodas Krievijā, kur par sugas stāvokli ir maz informācijas, tiek uzskatīts, ka populācijas stāvoklis ES valstu teritorijās var būt atšķirīgs (sliktāks). Latvijā katrā ūdenstilpē konstatēti ne vairāk kā 11 indivīdi vai eksuviji (kāpura āda pēc pieaugušā kukaiņa izlidošanas). Lai apakšpopulācija pastāvētu, tajā teorētiski vajadzētu būt vismaz vairākiem desmitiem indivīdu. Tādēļ pašreizējais vērtējums ir piesardzīgs un, domājams, ka katrā apakšpopulācijā ir ne vairāk kā 50 indivīdu. Līdz ar to Latvijas reģionālās populācijas lielums tiek vērtēts kā mazāks nekā 250 indivīdu.
Biotopi un ekoloģija. Apdzīvo barības vielām nabadzīgas meža ūdenstilpes ar skābu ūdeni, kur atklātu ūdeni ieskauj sfagnu Sphagnum spp. josla ar grīšļiem – augsto grīsli Carex elata, dūkstu grīsli C. limosa, uzpūsto grīsli C. rostrata, kā arī purva šeihcēriju Scheuchzeria palustris, trejlapu puplaksi Menyanthes trifoliata un citiem pārejas purviem raksturīgiem augiem. Visas ūdenstilpes ieskauj skujkoku meži. Citur areālā suga apdzīvo mazas, apaļas oligodistrofas meža ūdenstilpes ar purvainiem krastiem, dzidru ūdeni. Ūdenstilpes parasti ir ar sfagnu, baltmeldru Rhynchospora spp. un grīšļu joslu, kas robežojas ar pieaugušu (vecu) mežu. Krievijā suga konstatēta arī lielākās ūdenstilpēs – ezeros un vecupēs ar upes kosu Equisetum fluviatile veģetāciju un neitrālu vai sārmainu ūdeni (Kalniņš 2017). Pieaugušās spāres uzturas galvenokārt ūdenstilpju piekrastes zonā – gan virs atklāta ūdens, gan piekrastes augāja, gan krasta sauszemes daļas. Kāpuri uzturas augājā ūdenstilpes piekrastē. Pēc barošanās stratēģijas ir lidotājas – medījot (un arī sargājot teritoriju) pārsvarā lido; kāpuri nevis aktīvi meklē upuri, bet gaida to. Pieaugušās spāres ir aktīvas siltā, sausā, saulainā laikā, savukārt vēsās un mitrās dienās to aktivitāte mazinās, bet lietus laikā tās nav aktīvas.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Prognozējama turpmāka dzīvotņu kvalitātes mazināšanās intensīvās mežsaimnieciskās darbības ietekmē, palielinātās eitrofikācijas un klimata pārmaiņu rezultātā (Kalniņš 2017). Ūdenstilpju eitrofikācija saistāma galvenokārt ar mežsaimnieciskās darbības intensitātes pieaugumu sugas dzīvotņu tuvumā. Arī klimata pārmaiņas var veicināt negatīvas pārmaiņas biotopos. Tomēr nav zināms mežsaimniecisko darbību ietekmes attālums uz šīm ūdenstilpēm, kā arī precīza klimata pārmaiņu ietekme. Līdz ar to pēc piesardzības principa jāpieņem, ka šie apdraudējumi pašlaik ietekmē visu zināmo Latvijas reģionālo populāciju un izraisa vai ar augstu ticamību var izraisīt tās samazinājumu. Suga novērtēta kā stipri apdraudēta (EN), jo tai ir neliels sastopamības apgabals un apdzīvotā platība, kā arī ļoti maza reģionālā populācija.
Aizsardzība. Suga nav iekļauta starptautiskajos un nacionālajos normatīvajos aktos, kas to aizsargātu. Ņemot vērā sugas biotopa specifiku un retumu un atbilstoši tam nelielo reģionālo populāciju, tā ir jāiekļauj īpaši aizsargājamo sugu sarakstā kā suga, kurai var veidot mikroliegumus. Visas trīs sugas atradnes (ezeri ar to piekrastē esošajām mežaudzēm) atrodas AS “Latvijas valsts meži” valdījumā esošajās zemēs, un tām brīvprātīgi ir noteikti saimnieciskās darbības ierobežojumi. Lai mazinātu apdraudējumu, kā viens no pasākumiem ir jāplāno neiejaukšanās vai individuāli vērtētas zemas intensitātes mežsaimnieciskās darbības. Lai pilnveidotu sugas aizsardzību, jāveic pētījumi par sugas izplatību un sastopamību, kā arī biotopiem un ekoloģiju Latvijā.
Autori: Mārtiņš Kalniņš*, Zane Pīpkalēja.
Summary. Siberian hawker – Aeshna crenata. Found in Eurasia, from north-eastern Europe to the Pacific coast of Asia, from the Kamchatka Peninsula to the southern Japanese Archipelago (GBIF 2022). In Latvia, the species has only been recorded in three water bodies in the south-eastern part of Latvia. The EOO is 1 km2, and the AOO – 8 km2. It is likely that the potential EOO and AOO are higher, considering the distribution of habitats occupied by the species. The current Latvian regional population size is estimated to be <250 individuals. The species inhabits nutrient-poor, acidic forest water bodies, where open water is surrounded by a zone of Sphagnum spp. with Carex spp. and other vegetation typical of transitional mires (Kalniņš 2017). Adult dragonflies mainly inhabit the littoral zone of water bodies, both above open water and the littoral vegetation, as well as the terrestrial part of the bank. Larvae live in the vegetation along the banks of the water body. Further declines in habitat quality are predicted due to intensive forestry, increased eutrophication and climate change (Kalniņš 2017). Eutrophication of water bodies is mainly attributed to the increased intensity of forestry activities near species habitats. Climate change may also contribute to negative changes in habitats. The species is assessed as Endangered (EN) due to its small EOO and AOO and a very small regional population. It is not listed as a species of EU importance and is not protected in Latvia. Given the habitat specificity, the rarity of the species and the correspondingly small regional population, it is proposed that A. crenata be included on the list of protected species and assigned to a category of micro-reserve species. Non-interference or individually assessed low-intensity forestry activities should be planned as a measure to reduce the threat. Studies on its distribution and abundance, as well as on its habitats and ecology are needed to improve its conservation.
Literatūras saraksts
