Morfoloģija un bioloģija. Daudzgadīgs 60–110 cm augsts lakstaugs ar īsiem sakneņiem, veido skrajus cerus. Stiebri stāvi, kaili vai ar īsiem matiņiem. Lapas 4–10 mm platas, plakanas, kailas vai ar ļoti īsiem, skrajiem matiņiem. Lapu makstis skarbmatainas. Lapu mēlīte 1–2 mm gara, plēvjaina, gals nevienādi zobains. Vārpskara 12–23 cm gara, 3–6 cm plata, skraja. Vārpiņa 6–8 mm gara, brūndzeltena, ar 3–4 ziediem. Vārpiņas plēksnes divas, nevienādas, ārējā ap 4 mm gara, 1,5 reizes īsāka nekā iekšējā, mala plati plēvjaina. Ziedplēksnes divas, ārējā 5–6 mm gara, lancetiska, ar 8–10 mm garu, lokveidā noliektu akotu. Zied jūnijā un jūlijā (Cepurīte 2003, 2014).
Izplatība. Suga sastopama Eirāzijas arktiskajos apgabalos ļoti plašā areālā Austrumeiropā, lielā daļā Āzijas (Tutin 1980; Третьяков 2013; GBIF 2022; Govaerts 2024) un Ziemeļamerikas ZR daļā (Govaerts 2024). Baltijas valstis šķērso areāla R robeža, suga konstatēta ļoti reti visās Baltijas valstīs (Krall et al. 2003; Kukk et al. 2020). Igaunijā un Lietuvā suga sastopama galvenokārt A daļā, atsevišķas atradnes ir arī Latvijas robežas tuvumā (Kukk et al. 2020). Baltkrievijā reti, atsevišķu izolētu atradņu veidā centrālajā un Z daļā (Третьяков 2013). Latvijā pirmo reizi konstatēta 1970. gadā pie Ļaudonas, vēlāk vēl pāris vietās A daļā. Kopš 1991. gada atrasta tikai Stiebrāja ezera apkaimē (Cepurīte 2014). Sastopamības apgabals (EOO) un apdzīvotā platība (AOO) ir 4 km2. Datu par izplatības pārmaiņām Latvijā nav. Vēsturiskās atradnes atkārtoti nav pārbaudītas. Sugas atradnes ir ticamas galvenokārt valsts A daļā.
Populācija. Datu par populācijas lielumu un tā izmaiņām Latvijā nav. Publikācijās par ĪADT floru un dabas aizsardzības plānos atsevišķām ĪADT, kurās suga varētu būt sastopama, Sibīrijas zeltauzīte nav minēta (piemēram, Kreile 2006). Suga par izzudušu uzskatāma atradnē Krustkalnu dabas rezervātā, kur tā konstatēta 1986. gadā (Cepurīte 2014; SVR), vēlāk vairs nav konstatēta, nav atrodama arī Teiču un Krustkalnu dabas rezervāta herbārija materiālos (TVR). Paredzams, ka piemērotās dzīvotnēs – zāļu purvos un palieņu zālājos – var tikt konstatētas jaunas atradnes valsts A daļā.
Dzīvotnes un ekoloģija. Sastopama mitros palieņu zālājos, mēreni mitrās pļavās, kā arī pārejas purvos un slīkšņās, jo tieši šāda veida augtenē konstatēta pēdējo reizi Latvijā. Kaimiņvalstīs suga atrasta arī staignāju mežos, aluviālos priežu, melnalkšņu-bērzu mežos.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Tā kā sugai Latvijā kopš 1991. gada ir zināma tikai viena atradne, datu par populācijas pārmaiņām un apdraudējumiem nav. Apdraudējums noteikts, ņemot vērā sugai raksturīgās dzīvotnes un tām tipisko sugu draudus. Sugu potenciāli apdraud palieņu zālāju uzaršana un nosusināšana, palieņu pārveidošana, kā arī mitro dabisko zālāju aizaugšana neapsaimniekošanas dēļ.
Aizsardzība. Vienīgā pašlaik zināmā sugas atradne atrodas ārpus ĪADT. Viena no vēsturiskajām atradnēm ir Lielā Plencīša ezera krastos Krustkalnu dabas rezervātā, tomēr pēdējos 30 gados suga tur nav atkārtoti konstatēta.
Priekšlikumi sugas saglabāšanai. Ņemot vērā neskaidrības par sugai raksturīgajām dzīvotnēm, sugas izplatību un populāciju lielumu, jāpārbauda visas vēsturiskās atradnes un citas sugai piemērotās dzīvotnes Austrumlatvijā; jāprecizē populācijas lielums, kā arī apdraudošie faktori. Ieteicams iekļaut sugu īpaši aizsargājamo sugu sarakstā.
Autors: Pēteris Evarts-Bunders.
Summary. Siberian oatgrass – Sibirotrisetum sibiricum. It was first recorded in Latvia in 1970 near Ļaudona, and later in several other places in eastern Latvia. Since 1991, it has been recorded only in the vicinity of Lake Stiebrāja. The AOO is 4 km2, and the EOO – 4 km2. There is no data on changes in the AOO and the EOO. The earlier recorded localities have not been recently surveyed, and the species has not been found in other potential localities. The population size and its changes are unknown. S. sibiricum has been found in wet floodplain grasslands, mesic meadows, transitional mires and quaking bogs. The species has been recorded in the Krustkalni Strict Nature Reserve (in 1986); however, it is no longer mentioned in the later-developed site management plan. New species’ localities may be found in suitable habitats – fens, floodplain grasslands – in the eastern part of the country, as S. sibiricum occurs in neighbouring Estonia and Belarus, relatively close to the Latvian borders. The threats are ploughing and draining of floodplain grasslands, other alterations of floodplains, overgrowing of wet semi-natural grasslands due to a lack of management. The only known locality is currently outside protected areas. Considering the uncertainties about the suitability of habitats, distribution and population size, it is necessary to examine the earlier recorded localities and other suitable habitats in eastern Latvia in order to clarify the distribution and threats. It is recommended to include the species on the list of protected species in Latvia.
Literatūras saraksts
