Morfoloģija un bioloģija. Sīkpunktainās artonijas laponis ir plāns, dzeltenīgs vai pelēkbalts. Apotēciju daudz, tie ir pusiegrimuši laponī, vienkopus, sēdoši, apaļi vai elipsoidāli, 0,5–1,0 mm diametrā. Disks sākumā plakans, vēlāk izliekts, melns, parasti klāts ar pelēku biezu, gandrīz baltu apsarmi, dažreiz tikai gar malu (veciem apotēcijiem apsarme noberžas, tad tie ir melni). Himēnijs brūni melns, 85–125 µm augsts. Aski plati vālesveida. Sporas iegareni olveida, vienā galā paplašinātas, no 4–6 šūnām, ar lielāku šūnas dobumu augšgalā, 12‒23 x 5–8 µm. Piknīdu daudz, puslodveida, melnas, ar baltu apmali, līdz 0,3 mm diametrā. Konīdijas iegareni cilindriskas, taisnas, bezkrāsainas, ar noapaļotiem galiem, 5–6 x 1–2 µm (SLU Artdatabanken 2025; A. Piterāns, nepubl. materiāli). Laponis ar kālija hidroksīdu kļūst dzeltenīgs, pēc tam brūns; himēnijs ar Lugola šķīdumu kļūst mazliet sarkanīgs.
Izplatība. Suga sastopama Ziemeļamerikā, Āzijā, Austrālijā. Plaši izplatīta Eiropā. Latvijā kopumā tā konstatēta bieži – zināmas vairāk nekā 450 atradnes (reģistrēti vairāk nekā 1400 novērojumi) (Piterāns 2001; Āboliņa u. c. 2015; Moisejevs 2016; DAP 2025). Suga izplatīta vienmērīgi visā valstī. Sastopamības apgabals (EOO) ir 74 710 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 1792 km2.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Nav datu par sugas populācijas lieluma pārmaiņām pasaulē un Eiropā, un Latvijas kaimiņvalstīs. Latvijā reģionālā populācija ir vērtējama kā samērā liela. Pieaugušo indivīdu skaits ir apmēram 4000.
Biotopi un ekoloģija. Epifītiska suga, aug uz dažādu vecu platlapju koku mizas. Sastopama pārsvarā vecos dabiskos platlapju mežos, retāk vecos parkos. Konstatēta ES nozīmes aizsargājamos biotopos – vecos jauktos platlapju mežos, ozolu mežos, nogāžu un gravu mežos, kā arī citos biotopos, kur sastopami veci platlapji, piemēram, parkveida pļavās un ganībās (DAP 2025). Dabisko meža biotopu specifiskā suga (Moisejevs 2016).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Sugu apdraud mežizstrāde, kas ne tikai mazina piemēroto koku daudzumu, bet arī maina meža mikroklimatu. Novērtēta kā gandrīz apdraudēta suga (NT), jo nākotnē sagaidāma tai piemēroto biotopu platības mazināšanās (Degtjarenko et al. 2024).
Aizsardzība. Latvijā īpaši aizsargājama suga, kuras dzīvotņu saglabāšanai var veidot mikroliegumus. Nepieciešamību veidot mikroliegumus iespējams pārskatīt. Aptuveni 70% novērojumu bijuši ĪADT, piemēram, dabas liegumā “Lubāna mitrājs”, Gaujas Nacionālajā parkā u. c. Lai aizsargātu sugu, ir izveidoti divi mikroliegumi. Jāsaglabā sugas atradnes, nepieļaujot tajās intensīvu mežizstrādi, vecu platlapju ciršanu un citas darbības, kas izmaina meža mikroklimatu. Jāpēta sugas reģionālās populācijas lielums, izplatība un dinamika.
Autori: Polina Degtjarenko*, Dace Stepanova, Rolands Moisejevs.
Summary. Inoderma byssaceum is found in North America, Asia and Australia. It is widely distributed across Europe. More than 450 localities are known in Latvia (more than 1,400 observations have been recorded). The EOO is 74,710 km2, and the AOO is 1,792 km2. This epiphytic species grows on the bark of various old broadleaf trees. It mainly occurs in old natural broadleaf forests, but less often in old parks and wooded meadows. The species is threatened by logging activities, which not only reduce the number of suitable trees but also alter the forest microclimate. It is assessed as Near Threatened (NT) because of the expected decrease in the area of suitable habitats in the future. It is a protected species in Latvia, and micro-reserves can be created for the preservation of its habitats. The need to create micro-reserves can be reviewed. Approximately 70% of the observations were made in protected areas, for example, the “Lubāna mitrājs” Nature Reserve and the Gauja National Park. The species’ habitats must be preserved by preventing intensive logging, felling of old broadleaf trees, and other activities that change the forest microclimate.
Literatūras saraksts
