Morfoloģija un bioloģija. Lapu sūna. Vidēji vai nelieli augi zaļās vai dzeltenzaļās izkaisītās velēnās. Dzinumi līdz 5 cm gari, zari augšupejoši. Lapas atstāvošas, nereti ar vienā virzienā atliektiem galiem, ovāli lancetiskas vai nosmailoti trīsstūrainas, ar garu un tievu galu. Lapas mala visā tās garumā zobaina. Pie lapas pamatnes divas īsas, neizteiktas dzīslas. Lapas stūru šūnas caurspīdīgas, veido izteiktu nolaidenu grupu. Lapas plātnes šūnas lineāri rombiskas, garums 6–11 reizes lielāks nekā platums. Sporofītu veido bieži, sporangiji ap 2 mm gari, noliekušies, gareni, liekti; sausi – rievaini. No līdzīgās, bieži sastopamās Zeligera hercogītes H. seligeri atšķiras ar nolaideno stūru šūnu grupu. No šķībvācelīšu Plagiothecium ģints sugām atšķiras ar zobainu lapas malu visā lapas plātnes garumā (Лазаренко 1955; Smith 1978; Игнатов, Игнатова 2004; Atherton et al. 2010; Hedenäs et al. 2014).
Izplatība. Boreāla kalnu suga. Plaši izplatīta, bet bieži tikai atsevišķās teritorijās. Sastopama Fenoskandijā, Krievijā, Skotijā, Centrāleiropā u. c. Ārpus Eiropas arī Āzijā un Ziemeļamerikā, tostarp Grenlandē (Blockeel et al. 2014). Latvijā suga zināma tikai kopš 2005. gada, kad atrasta Vidzemē pie Alojas (B. Bambe, 2005) un Kurzemē, dabas liegumā “Stiklu purvi” (I. Rēriha, 2005). Datu trūkuma dēļ sastopamības apgabalu (EOO) un apdzīvoto platību (AOO) nevar aprēķināt.
Populācija. Eiropas reģionālā populācija, domājams, ir samērā liela, novērtēta kā stabila (Hodgetts et al. 2019). Latvijā reģionālās populācijas lielums un tendences nav zināmas.
Biotopi un ekoloģija. Suga parasti aug labi drenētās klinšu plaisās, zālainās nogāzēs, virsājos vai zem laukakmeņiem kalnu grēdās un nogāzēs. Zemienēs var augt uz mitras, blīvas augsnes lapu koku mežos (Meinunger, Schröder 2007). Var augt arī atklātās vietās, bet vienmēr slēptās mikroaugtenēs. Akmeņu tips var būt dažāds, bet parasti tie ir kaļķaini. Skotijā aug kopā gan ar tur bieži sastopamām sugām, piemēram, Sudetijas bārdlapi Barbilophozia sudetica, brūngano divzobi Dicranum fuscescens, sīkzobu šķībvācelīti Plagiothecium denticulatum un Alpu mežlinu Polytrichastrum alpinum, gan retākām – strupdaivu struplapi Obtusifolium obtusum un spuraino vāverhipnu Sciuro-hypnum reflexum (Blockeel et al. 2104). Latvijā suga atrasta dumbrājā pie egles stumbra apakšdaļas un purvājā uz egles saknēm.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Eiropā galvenais apdraudējums ir kailcirtes dažādu tipu vecos, mitros mežos (Hodgetts et al. 2019) Trūkst informācijas par draudiem Latvijā. Neskaidras apdzīvotās platības un apdraudējumu dēļ suga iekļauta kategorijā “trūkst datu” (DD).
Aizsardzība. Suga nav iekļauta Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstos, un juridiskais aizsardzības statuss tai nav jānosaka. Suga konstatēta ĪADT – dabas liegumā “Stiklu purvi”. Jāveic pētījumi par populācijas lielumu, izplatību, tendencēm un draudiem.
Autors: Baiba Bambe.
Summary. Muhlenbeck’s feather-moss – Herzogiella striatella. The moss is found in Fennoscandia, Russia, Scotland, Central Europe, etc. Outside Europe, it is also found in Asia and North America, including Greenland. It was first found in Latvia by B. Bambe in 2005. Found in Vidzeme near Aloja and in Kurzeme, in the “Stiklu purvi” Nature Reserve. Due to the lack of data, EOO and AOO cannot be calculated. The regional population size and trends in Latvia are unknown. In Latvia, the species grows in swamps and bog woodland on spruces. In Europe, the main threat is clear-cutting in old, wet forests of various types. There is a lack of information about it in Latvia. Due to unclear AOO and threats, it is listed as Data Deficient (DD). The species is not included on the list of protected species of Latvia. It does not require legal protection status. The species has been recorded in the protected nature territory – the “Stiklu purvi” Nature Reserve. Studies should be carried out on the population size, distribution, trends and threats.
Literatūras saraksts
