Morfoloģija un bioloģija. Sīvās pūkaines cepurīte ir 6–15 cm plata, sākumā izliekta, vēlāk plakana, ar ilgi ieritinātu, ribainu malu, krēmkrāsas, centrā sarkanbrūna, malās dzeltenīga un plankumaina, kaila, sausa. Mīkstums balts, biezs, ar neizteiktu smaržu un nedaudz sīvu, rūgtenu garšu. Lapiņas krēma baltas, brūni plankumainas, ciešas, pie kātiņa pieaugušas vai mazliet nolaidenas, viegli no cepurītes atdalāmas. Kātiņš 6–10 cm garš, 2,5–3,5 cm diametrā, cilindrisks, uz leju sašaurināts, krēmkrāsas, vecumā brūnējošs, augšdaļā graudains, apakšdaļā gareniski šķiedrains, blīvs, ciets. Sporas gludas, plati elipsoīdas, bezkrāsainas, birumrakstā baltas, 4,6–5,8 x 3,5–4,6 μm (Knudsen, Vesterholt 2012; Latvijas Daba 2022). Augļķermeņi parasti pa vienam veidojas no vasaras beigām līdz vēlam rudenim.
Izplatība. Sastopama Eiropā, Ziemeļamerikā, Austrālijā, kā arī Āzijā – Japānā (GBIF 2024). Eiropā novērota reti, mērenajā un hemiboreālajā veģetācijas zonā (Knudsen, Vesterholt 2012). Latvijā konstatēta ļoti reti. Pirmo reizi atrasta valsts ZR daļā – Moricsalā (Pučko 1954). Mūsdienās zināmas divas atradnes Vidzemē – Siguldas un Nītaures apkārtnē. Sugas sastopamības apgabals (EOO) ir 8 km2, apdzīvotā platība (AOO) ir 8 km2. Par sugas izplatības pārmaiņām Latvijā nav ziņu pētījumu trūkuma dēļ.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Nav pietiekamu datu par Latvijas reģionālās populācijas lielumu un tā pārmaiņām. Pieaugušu indivīdu skaits, iespējams, nepārsniedz 50.
Biotopi un ekoloģija. Ozolu un dižskābaržu mikorizas sēne (Knudsen, Vesterholt 2012). Eiropā konstatēta platlapju mežos kaļķainās māla augsnēs, Latvijā – platlapju (ozolu) mežos.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Sugu apdraud mežu apsaimniekošana, samazinot vecu platlapju (ozolu) mežu īpatsvaru. Novērtēta kā stipri apdraudēta suga (EN), jo tai ir neliela reģionālā populācija, sastopamības apgabals un apdzīvotā platība, kā arī prognozēta tās mazināšanās.
Aizsardzība. Suga nav iekļauta ES nozīmes un Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstos. Tā jāiekļauj Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā. Konstatēta ĪADT Gaujas Nacionālajā parkā. Sugas aizsardzībai jāsaglabā platlapju meži. Jāveic pētījumi par Latvijas reģionālās populācijas lielumu, izplatību un tendencēm, dzīves ciklu un ekoloģiju, sugai piemērotu biotopu tendencēm.
Autori: Inita Dāniele*, Diāna Meiere, Edgars Mūkins.
Summary. Bitter knight – Tricholoma acerbum. Growing in Europe, North America, Australia, and Asia – Japan. It is rare in Europe, temperate and hemiboreal zones. It is very rare in Latvia with two localities known in the Vidzeme region. The EOO is 8 km2, and the AOO – 8 km2. No information is available on the distribution changes due to a lack of studies; insufficient data on the regional population size and changes. The number of mature individuals is likely to be less than 50. It is mycorrhizal with oak and beech. In Europe, it is found in broadleaved forests on calcareous clay soils. In Latvia – in broadleaved (oak) forests. The main threats are related to forest management, which reduces the proportion of old broadleaved (oak) forests. It is assessed as Endangered (EN) due to a small regional population, low EOO and AOO, and a predicted decline. The species is not listed as a species of EU importance and is not protected in Latvia. It is proposed to be included on the list of protected species. It is found in protected nature area the Gauja National Park. To conserve the species, it is necessary to preserve broadleaved forests. Research is needed on the size, distribution and trends of the Latvian regional population, life cycle and ecology, and trends in suitable habitats for the species.
Literatūras saraksts
