Morfoloģija un bioloģija. Aknu sūna. Drukni augi gaiši līdz brūngani zaļā krāsā, aug klājeniski cieši pie substrāta, laponis saplacināts. Stumbrs 0,5–2,0 cm garš, 1–2 mm plats, ar daudziem bezkrāsas vai gaišbrūniem rizoīdiem, bez amfigastrijām. Lapas ovālas līdz iegareni ovālas, ieliektas. Lapas 0,8–1,2 mm garas un 0,5–0,8 mm platas, nevienmērīgi daivotas (2–3 daivas). Lapas mala gluda, gals nosmailots vai strups. Veido vairķermeņu sakopojumus dzinumu galos rūsgani sarkanā krāsā. Vairķermeņi olveida vai eliptiski, gludi. Lapu šūnas un vairķermeņi mazāki nekā līdzīgajai trejsmailītei T. exsectiformis (Pearson 1902; Schuster 1953; Liepiņa 2017; Hong 2021).
Izplatība. Eiropā suga ir diezgan izplatīta, izņemot ziemeļus un augstākas kalnu joslas. Sastopama arī Makaronēzijā – Madeirā; Āzijā – Sibīrijā un Krievijas Tālajos Austrumos, izņemot arktiskos reģionus, Ķīnā, Japānā u. c. (Konstantinova et al. 2009). Latvijā reta suga, atrasta tikai Vidzemē. Pirmo reizi konstatēta 1861. gadā Inčukalnā (K. Lukass), vēlāk vairākas atradnes konstatētas 1921. gadā Siguldas apkārtnē (K. R. Kupfers). Gandrīz visās šajās atradnēs suga atkārtoti atrasta arī 2020. gadā (A. Opmanis). Mūsdienās atrasta 25 vietās, kopumā saistīta ar Gaujas senleju, izplatīta posmā no Liepas līdz Inčukalnam (A. Āboliņa, 1958, 2002, I. Rēriha, 2005, J. Kluša, 2016–2020, I. Leimanis, 2016, A. Opmanis, 2012–2021) un tikai viena atradne konstatēta Gulbenes novadā dabas liegumā “Lubāna mitrājs” (A. Opmanis, 2016). Sastopamības apgabals (EOO) ir 2286 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 68 km2.
Populācija. Eiropā sugas reģionālā populācija ir stabila (Konstantinova 2019). Latvijā reģionālās populācijas lielums un izmaiņas nav pētītas, apakšpopulācijas vērtējamas kā stabilas. Kopš 1861. gada zināma 26 vietās, tostarp vairākās ilggadīgās atradnēs, kurās suga atrasta atkārtoti ar 100–160 gadu intervālu. Galvenā populācijas daļa ir uz noēnotiem smilšakmens atsegumiem Gaujas senlejā. Spriežot pēc tipiskā substrāta pieejamības Latvijā, būtisks reģionālās populācijas pieaugums tuvākajā nākotnē nav gaidāms.
Biotopi un ekoloģija. Gan Eiropā (Konstantinova 2019), gan Latvijā sastopama galvenokārt uz klintīm un smilšakmens atsegumiem, retāk uz koksnes (Latvijā viens novērojums uz bērza celma, otrs uz ozola zara). Aug sugu sabiedrībā ar matlapu skropstīti Blepharostoma trichophyllum, Nēsa somenīti Calypogeia neesiana, divsmaiļu Cephalozia bicuspidata, kārpaino divzobīti Dicranella cerviculata, spuraino divzobīti D. heteromalla, samtīšu spārneni Fissidens bryoides, smaržīgo zemessomenīti Geocalyx graveolens, ložņu zvīņlapi Lepidozia reptans, lielo greizkausīti Plagiochila asplenioides, gaišo šķībvācelīti Plagiothecium laetum, lēveru krāšņlapīti Schistochilopsis incisa, mazo ķīļlapīti Sphenolobus minutus (K. R. Kupfera, A. Opmaņa, J. Klušas novērojumi).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Sugu apdraud atmirušās koksnes izvākšana (Konstantinova 2019), klinšu bojāšana, tūrisma intensificēšanās. Latvijā novērtēta kā gandrīz apdraudēta suga (NT), jo šobrīd tās apakšpopulācijas ir stabilas, bet situācija var mainīties, ja tiks iznīcinātas vairākas atradnes un mazināsies AOO.
Aizsardzība. Latvijā aizsargājama suga. Tās aizsardzības juridiskais statuss ir jāsaglabā. Konstatēta ĪADT: galvenokārt Gaujas Nacionālajā parkā, viena atradne – dabas liegumā ”Lubāna mitrājs”. Jāaizsargā sugas atradnes, jāveic pētījumi par populācijas lielumu, izplatību un dinamiku.
Autori: Līga Strazdiņa*, Linda Gerra-Inohosa, Ansis Opmanis.
Summary. Cut notchwort – Tritomaria exsecta. The liverwort species is quite common in Europe, except in the north and higher mountain areas. It was first found in Latvia by C. Lucas in 1861. Today, it is found in 25 localities, generally associated with the Gauja Valley, distributed from Liepa to Inčukalns, with only one locality in Gulbene municipality. EOO is 2,286 km2, and AOO is 68 km2. In Latvia, the regional population size and changes have not been studied, and the subpopulations are considered stable. No significant increase in the regional population of the species is expected in the near future. In Latvia it grows mainly on rocks and sandstone outcrops, and less frequently on wood. The species is threatened by the removal of dead wood, damage to rocks and the intensification of tourism. It is assessed as Near Threatened (NT) as its subpopulations are currently stable, but the situation may change if more localities are destroyed and the area occupied by the species declines. A protected species in Latvia. The legal status of the species must be maintained. Found in protected nature territories – mainly in the Gauja National Park, and one locality in the “Lubāna mitrājs” Nature Reserve. Protection of the localities of the species and studies on the population size, distribution and dynamics should be carried out.
Literatūras saraksts
