Morfoloģija un bioloģija. Aknu sūna. Vidēji lieli augi bāli līdz tumši zaļās, substrātam pieplakušās velēnās. Stumbrs smalks, 2,0–3,5 cm garš, nezarots vai reti dihotomi zarots, ložņājošs. Vairķermeņus nesošie dzinumi pacili, galotnes virzienā sašaurinās. Sānlapu novietojums ieslīps, jumstiņveida, tās nedaudz sedzas vai arī ir piestiprinātas stumbram, savstarpēji nepārklājoties. Lapas dažādu izmēru, pie stumbra pamatnes un galotnē sīkākas, vidusdaļā lielākas. Lapas olveida, garums izteikti lielāks nekā platums, gals smails vai īsi divdaivains, pamatne plata, ventrālajā pusē nedaudz nolaidena. Lapas plātnes šūnas ar plāniem šūnapvalkiem, gandrīz tikpat garas, cik platas, neregulāri stūrainas. Amfigastrijas nedaudz platākas nekā stumbrs, dziļi, gandrīz līdz pat pamatnei dalītas divās smailās vai strupās daivās. Bezkrāsaini eļļas ķermeņi (Pearson 1902; Schuster 1953; Liepiņa 2017).
Izplatība. Sugai ir subokeāniski temperāts izplatības apgabals. Sastopama gandrīz visā Eiropā, arī Āzijā (Krievijas Tālajos Austrumos, Himalajos, Ķīnā, Šrilankā u. c.), Āfrikā, Ziemeļamerikā (Blockeel et al. 2014). Latvijā izplatīta reti, droši zināmas 14 atradnes – Rietumlatvijā sastopama gan piekrastes tuvumā (piemēram, Platenes, Mazajā Sārnates un Ječu purvā (L. Auniņa, 2015, 2016)), gan dziļāk iekšzemē (piemēram, netālu no Abavas un pie Usmas ezera (B. Bambe, 2005, A. Opmanis, 2018, E. Oļehnoviča, 2020)), Vidzemē konstatēta Ādažu poligonā un Siguldas tuvumā (A. Āboliņa, 1976, A. Opmanis, 2016, 2017, 2020). Sastopamības apgabals (EOO) ir 15 018 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 56 km2.
Populācija. Eiropā sugas reģionālā populācija ir stabila, lai arī dažviet novērota apakšpopulāciju mazināšanās, piemēram, Apvienotajā Karalistē. Suga nav apdraudēta lielākajā daļā valstu, izņemot atsevišķas valstis, kas atrodas uz sugas Eiropas izplatības areāla robežas (Hodgetts 2019). Latvijā reģionālā populācija nav pētīta, tā vērtējama kā neliela, sadrumstalota, apakšpopulācijas izolētas.
Biotopi un ekoloģija. No citām somenīšu Calypogeia ģints sugām vismazāk prasīga pret noteiktiem vides apstākļiem. Sastopama mežos uz augsnes, upīšu krastos, uz atsegumiem, atmirušas koksnes, sfagnu ciņiem augstajos purvos (Meinunger, Schröder 2007; Blockeel et al. 2014). Latvijā konstatēta sūnu purvos, pārejas purvos, mitros virsājos, skujkoku mežos, dumbrājos, arī uz smilšakmens atseguma. Aug kopā ar līksmaiļu pumpurzarenīti Fuscocephaloziopsis connivens, smaržīgo zemessomenīti Geocalyx graveolens, dažādlapu kindbergiju Kindbergia praelonga, gludkausiņu knābjkausīti Liochlaena lanceolata, gludlapu mīliju Mylia anomala, zemessomiņu nardiju Nardia geoscyphus, viengada skrajlapīti Mnium hornum, dažādlapu sekstīti Lophocolea heterophylla, Šrēbera rūsaini Pleurozium schreberi, nokarvācelīšu poliju Pohlia nutans (A. Opmaņa, L. Auniņas novērojumi).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Sugu apdraud mežizstrāde, mežu un purvu biotopu nosusināšana. Tās apakšpopulācijas Latvijā šobrīd ir stabilas, tomēr dažādu saimniecisku darbību rezultātā stāvoklis var pasliktināties, tādēļ suga novērtēta kā gandrīz apdraudēta (NT).
Aizsardzība. Suga jāiekļauj Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā (pašlaik tā nav aizsargājama). Gandrīz visas atradnes atrodas ĪADT: dabas liegumos “Sārnates purvs”, “Ječu purvs”, dabas parkā “Abavas senleja”, aizsargājamo ainavu apvidū “Ādaži”. Jāveic pētījumi par populācijas lielumu, izplatību un tendencēm.
Autori: Līga Strazdiņa*, Ansis Opmanis.
Summary. Common pouchwort – Calypogeia fissa. The liverwort species has a sub-oceanic temperate distribution. It is found almost everywhere in Europe, Asia, Africa and North America. It was first found in Latvia by A. Āboliņa in 1976. Rare in Latvia, with 14 localities known for certain – in west Latvia it is found both near the coast and further inland, in Vidzeme it is found at the Ādaži Training Area and near Sigulda. EOO is 15,018 km2, and AOO is 56 km2. The regional population of the species in Latvia has not been studied and is to be assessed as small, fragmented, with isolated subpopulations. In Latvia, it grows in raised bogs, transition mires, wet heaths, coniferous forests, swamp forests, also on sandstone outcrops. The species is negatively affected by logging, deforestation and drainage of forest and swamp habitats. Its subpopulations in Latvia are currently stable, but may deteriorate as a result of various economic activities, and are therefore the species is assessed as Near Threatened (NT). The species should be included on the list of protected species of Latvia. Almost all localities of the species are in protected nature territories – the “Sārnates purvs” and “Ječu purvs” Nature Reserves, the “Abavas senleja” Nature Park, and the “Ādaži” Protected Landscape Area. Studies should be carried out on the population size, distribution and trends.
Literatūras saraksts
