Morfoloģija un bioloģija. Aknu sūna. Bāli zilganzaļi vai dzeltenzaļi lapoņveida augi rozetēs 0,5–1,5 cm diametrā. Lapoņa garums 2–7 mm, platums 0,5–1,5 mm. Lapoņi vienkārt vai divkārt dihotomi zaroti, vidusdaļā vai tikai zaru galos ar rievu. Lapoņa gals strups, malas biezas, noapaļotas, tās apņem taisnas vai liektas (it īpaši sausā stāvoklī) skropstiņas, kas bieži līdz pamatam aplūst. Asimilācijas audus lapoņa virspusē veido blīvi stāvoši asimilācijas pavedieni ar gludām malām. Sporangiji veidojas lapoņu dobumos tuvu to virspusei. Sporas tumšbrūnas ar šauru robainu apmali. Sporas viena puse apaļi izliekta, otra ‒ koniska ar trim tīklotām un raibām virsmām (Pearson 1902; Watson, Dallwitz 2005).
Izplatība. Sugai ir plašs izplatības areāls, kas galvenokārt iekļauj Eiropu un Āziju (Bischler 2004). Konstatēta augstumā līdz 1600 m v.j.l. Tā ir retāka Centrāl- un Dienvideiropā. Nav atrasta Dānijā, Islandē, Nīderlandē un Anglijā (Hodgetts 2015). Sugas taksonomija daudzos aspektos ir neskaidra, tādēļ izplatība Eiropā ir neskaidra. Latvijā sastopama reti, atradnes konstatētas galvenokārt Vidzemē. Pirmo reizi to atrada A. Brutāns 1887. gadā pie Turkalnes un 1890. gadā pie Valkas (Āboliņa 1994). Pēc tam novērota pie Lodes (N. Malta, 1920) un Ķekavas apkārtnē (J. Strautmanis, 1925). Mūsdienās zināmas tikai trīs atradnes: Murmastienes pagastā (B. Bambe, 1988), Raunas pagastā (A. Opmanis, 2021) un Krimuldas pagastā (I. Zepa, 2022). Sastopamības apgabals (EOO) ir 2681 km², un apdzīvotā platība (AOO) ir 12 km², tomēr nav pietiekamu pētījumu un trūkst datu, lai novērtētu sugas sastopamību.
Populācija. Maz datu par sugas populācijas lielumu vai dinamiku Eiropā. Sporas veidojas bagātīgi un ir dīgtspējīgas vairākus gadus, līdz iestājas piemēroti apstākļi. Sugas sastopamība un apakšpopulāciju lielums ir mainīgs, jo var būt saistīts ar piemērotu biotopu nestabilitāti un sausuma perioda paildzināšanos (Sergio 2019). Latvijā reģionālās populācijas lielums un pārmaiņas ir neskaidras pētījumu trūkuma dēļ. Esošajās atradnēs nav zināms apakšpopulāciju lielums un indivīdu skaits.
Biotopi un ekoloģija. Efemera viengadīga suga, aug skābā augsnē (pH<7), īslaicīgās mitrās ieplakās, uz zemes krūmājos vai zālājos (Bischler 2004). Pavadošās sugas ir zilganā ričija Riccia glauca un strupvācelītes sīkvijzobe Tortula truncata (A. Brutāna, A. Opmaņa, I. Zepas novērojumi).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Ir maz datu par sugas apdraudējumiem, tomēr tiek uzskatīts, ka klimata pārmaiņu radītais sausums un antropogēnā ietekme, piemēram, lauksaimniecība, ir sugas sarukšanas cēlonis atsevišķās vietās. Suga nepanes pārmērīgu noēnojumu vai konkurenci ar pārējo veģetāciju. Atradnes lauksaimniecības zemēs apdraud herbicīdu un pārmērīga minerālmēslu lietošana, kā arī zemju transformācija no lauksaimniecības par meža zemēm (Sergio 2019). Latvijā neskaidras apdzīvotās platības un apdraudējumu dēļ suga iekļauta kategorijā “trūkst datu” (DD).
Aizsardzība. Latvijā aizsargājama suga. Sugas aizsardzības juridisko statusu ir iespējams pārskatīt. Suga nav konstatēta ĪADT. Jāpēta suga tās atradnēs un jāmeklē potenciāli piemērotajos biotopos, lai noskaidrotu sugas izplatību, ekoloģiju, draudus.
Autors: Ligita Liepiņa.
Summary. Crystalwort – Riccia ciliata. The liverwort species has a wide distribution range, mainly in Europe and Asia. It was first found in Latvia by A. Bruttan in 1887. Today, only three localities are known for the species in Vidzeme – in Murmastiene parish, Rauna parish and Krimulda parish. EOO is 2,681 km², and AOO is 12 km². In Latvia, the size and changes of the regional population are uncertain due to a lack of research. The size of subpopulations and the number of individuals are unknown in the existing localities. The species grows in acidic soil (pH<7), in temporary damp depressions, on the ground in scrub or grassland. There are few data on threats to the species, but drought caused by climate change and anthropogenic impacts such as agricultural plantations are thought to be responsible for the decline of the species in some areas. The species cannot tolerate excessive shading or competition with other vegetation. Localities in agricultural lands are threatened by herbicide use, excessive fertiliser use and land conversion from agriculture to forest. Due to unclear AOO and threats in Latvia, the species is listed as Data Deficient (DD). A protected species in Latvia. The legal status of the species in Latvia should be reviewed. The species is not found in protected nature territories. The species should be studied at its localities and searched in potentially suitable habitats to determine its distribution, ecology and threats.
Literatūras saraksts
