Morfoloģija un bioloģija. Slaidā spraugložņa ķermenis ir 5–6 mm garš, šauri cilindrisks, vāji spīdīgs un bez redzama apmatojuma. Ķermeņa virspuse melna, segspārnu priekšējā trešdaļa rudi brūna. Kājas un taustekļi brūni vai sarkanbrūni. Taustekļi salīdzinoši īsi, trīs pēdējie posmi diezgan stipri paplašināti un paplacināti, veido nelielu vāli. Priekškrūšu vairogs ar trim gareniskām rievām. Katram segspārnam augšpusē trīs izteiktas gareniskas ribas. Pieaugušās vaboles (imago) dzīvo dažas nedēļas. Kāpuri attīstās divus gadus.
Izplatība. Eiropas suga, izplatīta no Pireneju kalniem (Spānijas) līdz Krievijas Eiropas daļai un Centrālāzijai (Irānai), no Norvēģijas līdz Itālijai (Schuh 2020). Nav konstatēta Igaunijā. Sugas izplatība Latvijā nav pilnīgi izpētīta, tomēr zināms, ka tā ir sastopama izkliedēti lielākajā daļā valsts teritorijas (Telnov, Kalniņš 2003; Telnov et al. 2006). Iespējams, apdzīvo parkveida pļavas Vidzemē Gaujas ielejā, kur pagaidām nav konstatēta. Latvija atrodas uz sugas izplatības areāla Z robežas un ir daļēji izolēta no kaimiņvalstu reģionālajām populācijām. Sastopamības apgabals (EOO) ir 30 084 km2. Potenciālais EOO eksperta vērtējumā pārsniedz 60 000 km2. Apdzīvotā platība (AOO) ir 40 km2, bet potenciālā AOO ir vismaz desmitkārt lielāka.
Populācija. Kvantitatīvi pētījumi par reģionālās populācijas lielumu, stāvokli un to pārmaiņām Latvijā nav veikti. Suga Latvijā ir sastopama izkliedēti, bet atsevišķās atradnēs (piemēram, vienā piemērotā kritalā) ir konstatēti vairāki desmiti indivīdu (D. Teļnovs, nepubl. dati).
Biotopi un ekoloģija. Stenotopa suga (Koch 1989), Latvijā saistīta ar parkveida pļavām, veciem platlapju koku parkiem un, domājams, veciem, skrajiem platlapju mežiem, kuros ir veci ozoli. Apdzīvo saules apspīdētus nokaltušus ozolu stumbrus. Vienā stumbrā var uzturēties vairākas paaudzes, ja ap šo kritalu neizaug krūmi un pamežs. Iekļauta Centrāleiropas pirmatnējo mežu reliktu sugu sarakstā (Eckelt et al. 2017).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Latvijā apdraudējums nav pētīts. Galvenais drauds ir biotopu platības un kvalitātes mazināšanās – vecu, nokaltušu ozolu un to kritalu vai sausokņu skaita mazināšanās, veco koku izvākšana no mežiem un parkiem, kā arī platlapju mežu vecuma struktūras maiņa (veco koku skaita mazināšanās). Latvijā šādas darbības aktīvi tiek veiktas vismaz 20 gadus un būtiski palielina sugas izzušanas risku jau tuvākajos 20 gados. Novērtēta kā gandrīz apdraudēta suga (NT), jo tai ir mazs EOO, neliels apdraudējuma ietekmes apgabalu skaits un notiek nepārtraukta biotopa kvalitātes un platības mazināšanās.
Aizsardzība. Suga nav iekļauta ES nozīmes un Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā. Tās pašreizējais aizsardzības statuss nav jāpārskata. Zināmās sugas atradnes ir dabas liegumā “Lubāna mitrājs” un Gaujas Nacionālajā parkā, taču lielākā daļa atradņu nav aizsargātas. Konstatējot sugas atradni vai novērojot tās indivīdus, jāsaglabā sugas dzīvotne un tajā notiekošie dabiskie procesi. Sugas saglabāšana Latvijā nav iespējama bez veco ozolu, parku un parkveida pļavu aizsardzības. Jāsaglabā ozolu kritalas un atmirušie koki. Jāturpina pētījumi par sugas izplatību Latvijā, jānoskaidro reģionālās populācijas stāvoklis un tendences.
Autors: Dmitrijs Teļnovs.
Summary. Cylindrical bark beetle – Colydium filiforme. A European species, distributed from the Pyrenees to the European part of Russia and Central Asia, and from Norway to Italy (Schuh 2020). C. filiforme is found scattered in most of Latvia (Telnov, Kalniņš 2003; Telnov et al. 2006), but its distribution is not even. Latvia is located at the northern distribution extent of the species’ range and is partially isolated from the regional populations in neighbouring countries. The EOO is 30,084 km2. The potential EOO, according to an expert’s assessment, exceeds 60,000 km2. The AOO is 40 km2, but the potential AOO is considered to be ten times higher. Studies on the size, status and trends of the Latvian regional population have not been carried out. Occasionally, several dozen individuals of the species can be observed at the same locality (D. Telnov, unpublished data). It is a stenotopic species (Koch 1989). In Latvia, it is associated with wooded meadows and is bound with old broadleaved trees, preferring dead oak trunks in sun-exposed conditions. Several generations of the beetle can inhabit the same trunk if not overgrown by bushes and overshaded. It is included on the list of relict species of primeval forests of Central Europe (Eckelt et al. 2017). Threats have not been studied in Latvia. The main threat is the decline in the area and quality of habitat – disappearance of old, decaying oaks, change in the age composition of broadleaved forests, etc. It is not on the lists of protected species of EU importance and is not protected in Latvia. There is no need to review its current protection status in Latvia. The species is assessed as Near Threatened (NT) due to its small EOO, the small number of locations and the continuous decline in habitat area and quality. Conservation of the species in Latvia is not possible without the protection of old oaks, parks, and wooded meadows. To protect the existing localities and the habitat of C. filiforme, fallen oak deadwood and dead trees must be preserved. Research on the distribution of the species in Latvia, the status and trends of the regional population needs to be continued.
Literatūras saraksts
