Morfoloģija un bioloģija. Smailais priežu koksngrauzis ir 12–17 mm garš, melns, ar brūniem segspārniem, reizēm indivīdi ir pilnīgi melni vai koši rudi. Segspārni lineāri sašaurinās, priekškrūtis garas, šauras un zvanveida. Mātītēm antenas sniedzas līdz segspārnu vidum, tēviņiem nedaudz garākas. Kāpurs tievs, garš, balts vai dzeltenīgs, ar stipri platāku, gaiši oranžu galvu. Kāpuru attīstība ilgst 2–3 gadus, kāpurs ir saproksilofāgs. Pieaugušie indivīdi (imago) ir sastopami jūlijā, augustā, bieži lido uz ziediem, dzīvo dažas nedēļas (SLU Artdatabanken 2020; Ieviņš 2021).
Izplatība. Suga sastopama Eiropā un Turcijā, ir zināmas atradnes arī Gruzijā un Kaukāzā, bet tās ir apšaubāmas. Zināma Fenoskandijā un Baltijas valstīs, Centrāleiropā un Dienvideiropā līdz Pireneju kalniem rietumos un līdz Ungārijai austrumos. Lietuvā un Igaunijā ir zināmas dažas sugas atradnes (SLU Artdatabanken 2020). Latvija atrodas sugas izplatības areāla Z daļā. Pētījumi par sugas izplatību Latvijā nav veikti. Zināmas 42 atradnes. Visvairāk atradņu ir Piejūras zemienē ZR Latvijā Baltijas jūras, kā arī Rīgas līča piekrastē. Apdzīvotā platība (AOO) ir 136 km2, potenciālā – 680–2000 km2, un sastopamības apgabals (EOO) ir 26 280 km2.
Populācija. Lai gan Eiropā sugas reģionālā populācija ir stabila (Dodelin et al. 2017), Somijā tā mazinās, bet Zviedrijā ir paredzams, ka tā mazināsies (SLU Artdatabanken 2020; Muona, Mattila 2021). Lietuvā un Igaunijā ir nelielas reģionālās populācijas. Pētījumi par reģionālās populācijas stāvokli un pārmaiņām Latvijā nav veikti. Tomēr, ņemot vērā, ka suga apdzīvo vecus skrajus priežu mežus, reģionālā populācija, visticamāk, mazināsies dzīvotņu kvalitātes un platību mazināšanās dēļ.
Biotopi un ekoloģija. Pārsvarā apdzīvo vecus skrajus priežu mežus smilšainās vai akmeņainās augsnēs, galvenokārt piejūras un iekšzemes kāpās. Kāpuri attīstās saules apspīdētās liela izmēra atmirušās priedēs, kā arī celmos, sausokņos un kritalās. Piemērotai atmirušajai koksnei ir labi saglabājusies serde, kur var norisināties vairākas vaboļu attīstības stadijas.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Galvenie apdraudošie faktori: vecu priežu mežu platības un atmirušās koksnes daudzuma mazināšanās, atmirušās koksnes izvākšana no mežiem. Novērtēta kā jutīga suga (VU), jo tās AOO ir 136 km2 un secināts, ka tās AOO un reģionālā populācija mazinās.
Aizsardzība. Suga nav iekļauta ES nozīmes un Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstos. Ņemot vērā tās apdzīvoto veco skrajo priežu mežu nelabvēlīgo stāvokli (DAP 2020) un atbilstoši tam sarūkošo reģionālo populāciju, smailais priežu koksngrauzis ir jāiekļauj Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā. Visvairāk atradņu ir ĪADT – dabas liegumā “Ances purvi un meži”, Ķemeru un Slīteres Nacionālajos parkos. Jāaizsargā biotops un dzīvotnes, tostarp jāsaglabā atmirusī koksne mežā un jāveic sugai piemēroti apsaimniekošanas pasākumi, piemēram, kontrolēta meža dedzināšana. Sabiedrība ir jāinformē par kontrolētas meža dedzināšanas kā apsaimniekošanas metodes nozīmība dabas aizsardzībā. Jāveic pētījumi par sugas izplatību un populācijas tendencēm, kas ļautu precizēt nepieciešamos aizsardzības pasākumus.
Autors: Jānis Ozols.
Summary. Longhorn beetle – Etorofus pubescens. The species is distributed in Fenoscandia, the Baltic States, Central and Southern Europe to the Pyrenees in the west and Hungary in the east. Latvia is situated in the northern part of the distribution range. In Latvia, the species inhabits mainly the coastal lowlands, with 42 known localities. The EOO is 26,280 km2, and the AOO is 136 km2. In Europe, the regional population of the species is assessed as stable; however, in the boreal region, the regional populations in most countries are declining. The state and trends of the Latvian regional population are unknown, and it has been concluded that both the AOO and the regional population are declining. The species inhabits old-growth Scots pine forests on sandy or rocky soils, mainly along the coast or on the inland dunes. Larvae develop in sun-exposed, large-sized decaying pines – snags, fallen trunks as well as stumps. The main threats are the reduction of the area of old, open pine stands and the general decline of decaying wood in forests, as well as the reduction of the area and intensity of fires. Preserving old-growth, open Scots pine forests and decaying pine wood is crucial for the species. It is necessary to carry out management measures suitable for the species, for example, introducing controlled burning. It is necessary to raise public awareness and educate stakeholders about controlled forest burning as an appropriate management activity to artificially expand suitable habitat for several rare and endangered, fire-dependent species. Further studies on the distribution and regional population trends of the species are required. The species is assessed as Vulnerable (VU) due to the small AOO and the continuous decline of the AOO and the regional population. It is not a species of EU importance and is not protected in Latvia. It is proposed to include E. pubescens on the list of protected species in Latvia.
Literatūras saraksts
