Morfoloģija un bioloģija. Daudzgadīgs, līdz 60 cm garš ūdensaugs. Saknenis smalks, pavedienveidīgs, zarots vai augi bez sakneņa. Stublājs tievs, garš, zarots, ar satuvinātiem stublāja starpposmiem un sānzariem, mezglu vietās bez iežmaugas un ar gludu pāreju uz lapas pamatu. Stublājs saplacināts, bez spārnainām malām, ar vairāk vai mazāk noapaļotiem galiem, ļoti plāns. Augs tikai ar zemūdens lapām. Lapas sēdošas, lineāras, spilgti zaļas līdz tumšzaļas, 4–8 (12) cm garas, 2–4 mm platas, ar trim garenām galvenajām dzīslām, gals nosmailots. Pie lapas pamata divas dziedzerkārpiņas. Pielapes brīvas, pie pamata ar diviem ķīļiem, 1–3 cm garas, bāli zaļas līdz brūnganas, gals smails. Ziedkopas kāts vairāk vai mazāk vienādā garumā ar ziedkopu, 0,5–1 (1,5) cm garš. Vārpa ar 4–6 ziediem, skraja, gandrīz galviņveidīga. Auglis – riekstiņš, līdz 3 (4) mm garš, mugurpuse ar nedaudz grubuļainu ķīli, galā ap 1 mm garš knābītis. Zied no jūlija līdz augustam (Gavrilova 2011).
Izplatība. Eiropas R, centrālajā un A daļā, kā arī Kaukāzā, dažviet Rietumsibīrijā mēreni siltajā un mērenajā joslā sastopama subokeāniska suga (Gavrilova 2011; Priedītis 2014; Govaerts 2024). Zviedrijā sastopama pareti D daļā (SLU Artdatabanken 2025). Igaunijā zināmas tikai dažas atradnes DA daļā (eElurikkus 2024), Lietuvā sastopama reti, pārsvarā DA daļā (Sinkevičienė 2021). Latvijā sastopama reti – galvenokārt DA, retāk arī R, centrālajā, D un A daļā (Suško 2008, 2009; DAP 2022). Sastopamības apgabals (EOO) ir 34 811 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 216 km2. Visticamāk, suga sastopama plašāk, tomēr, ņemot vērā ekoloģiskās prasības, AOO nepārsniegtu EN kategorijas slieksni.
Populācija. Populācijas lielums Latvijā nav zināms.
Dzīvotnes un ekoloģija. Aug mazās grupās vai nelielās audzēs pārsvarā eitrofos un diseitrofos ezeros ar smilšainu un dūņainu pamatu, retāk vecupēs, dīķos un karjeros dažādos dziļumos (aptuveni līdz 2 m dziļumam). Piesārņotos ūdeņos suga nav sastopama.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Latvijā sugu apdraud ezeru piesārņošana ar biogēnajiem elementiem un tās izraisītā ezeru aizaugšana un pastiprinātā ekspansīvo ūdensaugu sugu konkurence. Ūdens kvalitāti pasliktina biogēniem bagāta notece no intensīvi izmantotām lauksaimniecības zemēm un mājsaimniecībām, rekreācija ezeros un to krastos, kā arī zivju dīķu ūdens ieplūde ezeros (Ārdavā).
Aizsardzība. Ezeri ar smaillapu glīveni atrodas vairākās ĪADT: visvairāk aizsargājamo ainavu apvidū “Augšzeme”, viena vai dažas atradnes aizsargājamo ainavu apvidū “Augšdaugava”, dabas parkos “Silene” un “Dvietes paliene”, Gaujas Nacionālajā parkā; ūdenstilpes ar smaillapu glīveni atrodas dabas liegumā “Sātiņu dīķi”. Lielākā daļa atradņu atrodas ārpus ĪADT.
Priekšlikumi sugas saglabāšanai. Jāpēta sugas izplatība un populācijas lielums. Jānovērš iepriekšminētie ezeru ūdens kvalitāti pasliktinošie faktori. Pasākumi ezeru ūdens kvalitātes uzlabošanai iekļaujami ĪADT dabas aizsardzības plānos.
Autors: Uvis Suško.
Summary. Sharp-leaved pondweed – Potamogeton acutifolius. In Latvia, the species is rare, mostly found in the south-eastern part. The AOO is 216 km2, and the EOO – 34,811 km2. The species is probably more widespread than known, but it was assumed that the AOO still meets the EN criteria. The species grows in small groups, mostly in eutrophic or dyseutrophic lakes on sandy or muddy sediments, rarely in oxbow lakes, artificial ponds, and quarries at various depths (approximately down to the depth of 2 m). The species is threatened by pollution and eutrophication, drainage of the surrounding lands, intensive recreation, competition from expansive macrophyte species, and deterioration of water quality. The population size in Latvia is unknown. Waterbodies with P. acutifolius are situated in several protected areas, with the greatest percentage occurring in the “Augšzeme” Protected Landscape Area; however, the largest percentage of localities do not have a protection status. Targeted species inventory and estimation of population size are necessary. The habitat quality must be improved by anticipating specific actions in protected areas’ site management plans and implementing them accordingly.
Literatūras saraksts
