Morfoloģija un bioloģija. Smalkās melanohelas laponis ir nenoteiktas formas, līdz 10 cm diametrā, vairāk vai mazāk piegulošs substrātam. Lapoņa daivas 1‒3 mm platas, pārsedz cita citu. Daivu gali ar nevienādiem izgriezumiem un mazliet ieapaļām vai šaurām žāklēm. Lapoņa virspuse brūngana, kaila, bez apsarmes, matēta, tikai daivu gali spīdīgi, bez sorēdijām, bet ar izīdijām. Izīdijas cilindriskas, vienkāršas vai zarainas, cieši sakopotas centrā. Apakšpuse pelēkbrūngana, spīdīga, ar īsām izklaidus rizīnām. Apotēciji līdz 2,5 mm diametrā, attīstās reti, ar brūnu, ieliektu, mazliet spīdīgu disku un izidiozu apmali. Sporas elipsveida, 7–10 x 5–6 μm (A. Piterāns, nepubl. materiāli). Ķīmiskās reakcijas negatīvas. Daudzos gadījumos, kad sugai nav izteiktu veģetatīvo propagulu, sugas identificēšanai ir jāizmanto sekundāro metabolītu sastāva analīzes. Šim nolūkam lieto standartizētas plānslāņu hromatogrāfijas metodes.
Izplatība. Suga sastopama Ziemeļ- un Dienvidamerikā. Plaši izplatīta Rietum- un Dienvideiropā, retāk – pārējā Eiropā. Konstatēta arī Āzijā un Āfrikas Z daļā. Latvijā izplatības areāls stipri sadrumstalots, zināmas deviņas atradnes izklaidus gandrīz visā valstī (Piterāns 2001; Āboliņa u. c. 2015). Tikai divas no tām konstatētas pēdējos 25 gados (2002. gadā Saldus novadā un 2015. gadā Balvu novadā), bet vairums pārējo – 20. gs. 70. gados. Sastopamības apgabals (EOO) ir 32 634 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 36 km2.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Igaunijā sugas reģionālā populācija mazinās (Lõhmus et al. 2019). Latvijā pētījumi par sugas reģionālās populācijas lielumu un pārmaiņām nav veikti. Tā vērtējama kā maza – pieaugušo indivīdu skaits nepārsniedz 250.
Biotopi un ekoloģija. Epifītiska suga. Aug uz lapu koku (gobas, oša, kļavas, dižskābarža, ozola, melnalkšņa u. c.) mizas (SLU Artdatabanken 2025). Saistīta ar atklātiem biotopiem, piemēram, parkiem, parkveida pļavām, koku rindām, atsevišķiem kokiem. Biežāk atrasta labi apgaismotās vietās, bet kopumā sugas ekoloģija Latvijā ir maz zināma.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Galvenie sugu apdraudošie faktori Latvijā ir autoceļu (ar augošiem lapu kokiem gar tiem) un apstādījumu rekonstrukcija bez lihenoloģiskās izpētes, kā arī sugas vajadzībām nepiemērota aleju un parku apsaimniekošana (sugas apdzīvoto koku ciršana). Sugu apdraud arī parkveida pļavu apsaimniekošanas pārtraukšana un sugas apdzīvoto koku ieaugšana krūmos. Novērtēta kā stipri apdraudēta suga (EN), jo pieaugušo indivīdu skaits nepārsniedz 250 un, pamatojoties uz AOO un EOO izmaiņām, ir secināts, ka populācija ir samazinājusies par 20% (Degtjarenko et al. 2024).
Aizsardzība. Īpaši aizsargājama suga. Tās aizsardzībai jāparedz iespēja veidot arī mikroliegumus. Daļa vēsturisko atradņu ir ĪADT – Gaujas Nacionālajā parkā un Moricsalas dabas rezervātā. Jāveic lihenoloģiskā izpēte lielajos pilsētu parkos un pirms ceļu, gar kuriem ir lapu koku rindas vai alejas, rekonstrukcijas, lai noteiktu tajos apsaimniekošanas pasākumus vai nosacījumus rekonstrukcijas darbu veikšanai. Jāveic pētījumi par reģionālās populācijas lielumu, izplatību un tendencēm, jāizglīto sabiedrība par šo sugu un tās dzīvotņu aizsardzību.
Autori: Polina Degtjarenko*, Dace Stepanova, Rolands Moisejevs.
Summary. Melanohalea elegantula is found in North and South America. Widespread in western and southern Europe, and less common – in the rest of Europe. It is also found in Asia and the northern part of Africa. There are nine known localities in Latvia, scattered over almost the entire territory of the country. The EOO is 32,634 km2, and the AOO is 36 km2. An epiphytic species. Grows on the bark of deciduous trees (elm, ash, maple, beech, oak, black alder and others). Associated with open habitats, for instance, parks, wooded meadows, tree rows, and individual trees. It is most commonly found in well-lit areas, but the overall ecology of the species in Latvia is poorly known. The main factors that threaten the species in Latvia include the reconstruction of roads (with deciduous trees growing along them) and green areas without mapping of lichen species, as well as the management of avenues and parks that is unsuitable for the species (felling of trees inhabited by the species). The species is also threatened by the cessation of management of wooded meadows and the overgrowth of trees inhabited by the species with shrubs. Assessed as an Endangered (EN) species because the number of mature individuals does not exceed 250 and, based on changes in AOO and EOO, the population is estimated to have declined by 20%. A protected species. To protect the species, the possibility of creating micro-reserves should also be considered. Some of the historical localities are situated in protected areas – the Gauja National Park and the Moricsala Strict Nature Reserve. Lichen surveys should be carried out in large urban parks, and before the reconstruction of roads with deciduous tree rows or avenues along them, in order to determine the management measures or acceptable conditions for the performance of the works.
Literatūras saraksts
