Morfoloģija un bioloģija. Viengadīgs 5–30 cm garš ūdenī iegremdēts un gruntī iesakņojies smalks vienmājas ūdensaugs. Stublājs tumšzaļš un ļoti trausls, augšdaļas virzienā stipri zarots, lokans, pavedienveidīgs. Lapas ļoti šauras, lineāras, pamīšus, gandrīz pretējas vai neīstos mieturos, (7) 13–20 mm garas, 0,2–0,3 (0,5) mm platas, ar 8–17 attāliem 1–3 šūnu zobiņiem katrā malā, lapas gals ar diviem zobiņiem, lapas plātne lokveidīgi noliekta. Lapas plātne pie pamata strauji pāriet 3–4 reizes platākā makstī, kuru veido divas apaļīgi nošķeltas un augšdaļā smalki zobainas austiņas. Ziedi viendzimuma, sīki, zaļi, lapu žāklēs. Auglis – ļoti šaurs, eliptisks vai iegareni eliptisks riekstiņš ar vienu sēklu, (2,2) 2,5–2,8 (3,0) mm garš, 0,6–0,8 mm plats, sēklapvalks gluds, spīdīgs, tumšzaļš, sēklu virsmas šūnojums ar 25–30 garenisku, 4–7 reizes garāku prozenhimātisku šūnu rindām, kas stiepjas paralēli sēklas garenasij. Zied jūlijā un augustā (Tzvelev 2000; Suško 2008; Priedītis 2014).
Izplatība. Pasaulē zināmas 77 atradnes, no tām 19 atradnēs suga ir izzudusi (Vargot et al. 2016). Suga sastopama Krievijā (33 esošas un sešas izzudušas atradnes Dienvidkarēlijā, Rietumsibīrijā un Tālajos Austrumos), Dienvidsomijā (17 esošas un 11 izzudušas atradnes), Latvijā (septiņas esošas atradnes), Kazahstānā (pa vienai esošai un izzudušai atradnei) un Japānā (viena izzudusi atradne). Baltijas valstīs pirmo reizi atrasta 2006. gadā Ārdavā pie Sauleskalna (Suško 2008). 2014.–2023. gadā atklāta vēl sešos Latgales augstienes ezeros: Siverā, Otā, Lejā, Salmejā, Viraudā un Ižuņā, no kuriem bagātākās populācijas atrodas četros Sauleskalna ezerzemes ezeros (Suško et al. 2022). Sastopamības apgabals (EOO) ir 1310 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 24 km2. Nākotnē sugu varētu atrast vēl citās vietās šajos ezeros, kā arī vēl aptuveni 3–5 citos Latgales augstienes ezeros. Tomēr AOO arī tad nepārsniegtu EN kategorijas slieksni.
Populācija. Latvijā konstatētais populācijas lielums tīraudžu formā ir 3–33 m2, bet iespējamais populācijas lielums ir 66–106 m2 (Suško 2021). Latvijā populācija ir stabila, lai arī gadu gaitā nedaudz mainās atkarībā no ūdensaugu veģetācijas stāvokļa un negatīvajām ietekmēm katrā ezerā.
Dzīvotnes un ekoloģija. Latvijā suga ir sastopama gandrīz tikai ļoti tīros mezotrofos vai vāji eitrofos, galvenokārt dziļos dzidrūdens, dažkārt seklos un lobēliju-ezereņu ezeros, kam ir raksturīga Latvijas apstākļiem ļoti ievērojama ūdens dzidrība (4,2–6,5 m) un kas vienlaicīgi ir Latvijas tīrākie ezeri. Suga aug 0,40–2,30 m dziļumā lielākoties tīrā vai nedaudz dūņainā minerālgruntī (smiltī un grantī). Lielajos ezeros suga ir pakļauta izteiktai viļņu darbībai un tāpēc konkrētās sastopamības vietas seklās litorāla vietās katru gadu var nedaudz mainīt atrašanās vietu. Parasti sastopama vāji eitrofos ezeros (Lejā, Otā, Salmejā, Viraudā, Ārdavā), retāk mezotrofos ezeros (Siverā). Sugas dzīvotņu stāvoklis Siverā ir izcils, Ārdavā – apmierinošs līdz labs, Lejā, Otā, Ižuņā un Viraudā – labs, Salmejā – apmierinošs (Suško et al. 2014).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Eitrofikācijas gadījumā sugu apdraud ekspansīvo ūdensaugu konkurence.
Aizsardzība. Tikai divi no septiņiem ezeriem atrodas ĪADT: Ots dabas parkā “Dridža ezers” un Salmejs aizsargāmo ainavu apvidū “Kaučers”.
Priekšlikumi sugas saglabāšanai. Lielākā un bagātīgākā sugas atradne Latvijā un visā pasaulē atrodas Siverā ārpus ĪADT. Tur jāizveido jauna ĪADT vai arī jāplašina esošo dabas parku “Dridža ezers”, iekļaujot tajā arī Ārdavu, Leju un pārējo 51 Sauleskalna ezerzemes ezeru (Suško 2015, 2017). Suga iekļaujama īpaši aizsargājamo sugu sarakstā. Pasākumi, kas ir nepieciešami, lai saglabātu vai uzlabotu ezeru ūdens kvalitāti, iekļaujami ĪADT aizsardzības plānos.
Autors: Uvis Suško.
Summary. Finest naiad – Najas tenuissima. A relict macrophyte species found in a few places in the world: in southern Finland and southern Karelia, Latvia, western Siberia and the Far East. The richest country in localities is Russia with 33 current localities and six extinct localities, followed by Finland with 17 current localities and 11 extinct localities, and Latvia with seven localities. In Latvia, since its first record in Lake Ārdavs in 2006, it has been found in six other lakes (Lakes Sivers, Lejs, Ots, Salmejs, Lužņa and Virauds). The AOO is 24 km2, and the EOO – 1,310 km2. The species occurs at a depth of 0.4–2.3 m on clean or slightly muddy mineral (sand and gravel) bottoms, almost only in very clean mesotrophic or slightly eutrophic, mainly deep, rarely shallow lakes, occasionally also in Lobelia-Isoetes lakes with remarkable water transparency (4.2–6.5 m). Only two of the seven lakes are currently included in protected areas. Lake Sivers with the world’s largest population of N. tenuissima is currently not protected. N. tenuissima must be included on the list of the protected species of Latvia; new protected areas must be designated; the existing protected area, the “Dridža ezers” Nature Park, should be enlarged. Measures for improving and restoring the lake water and habitat quality must be envisaged in the site management plans and implemented accordingly.
Literatūras saraksts
