Morfoloģija un bioloģija. Smaržīgās brūnzobes augļķermeņiem ir vairāk vai mazāk izteikts kātiņš un cepurīte, tie bieži ir piltuvveida ar neregulāri ieapaļu cepurīti, cilindrisku līdz konisku kātiņu. Cepurītes 3–10 cm platas, parasti saaugušas pa vairākām kopā, veidojot plašākus saaugumus. Virspuse viļņaina, grubuļaina, radiāli rievota, bieži ar zvīņveidīgiem izaugumiem, jauna – samtaina, vēlāk šķiedraina un kaila. Krāsa balta vai zilgana, vēlāk brūngana. Cepurītes apakšpusē adatiņas, vienkāršas vai zarotas, līdz 5,0 x 0,3 mm, jaunas – bāli zilganas, vēlāk brūnas ar okerkrāsas galiem. Kātiņš 15–50 x 10–3 mm, bez dobuma, pelēkzils līdz melngans. Mīkstums bāli zilgans, joslains, ar izteiktām zilganām un brūnganām joslām šķērsgriezumā, korķveida un sīksts; smarža patīkama, līdzīga anīsam, kanēlim vai kumarīnam, spēcīga, arī pēc izkaltēšanas; garša maiga līdz nedaudz rūgta. Sporas neregulāras, daudzstūrainas, gaiši brūnganas, 3,5–5,0 x 2,0–3,5 µm (Breitenbach et al. 1986). Augļķermeņi viengadīgi, veidojas vasarā un rudenī.
Izplatība. Sastopama Eiropā un Ziemeļamerikā, daži atradumi Āzijā (Japānā). Eiropā konstatēta boreālajā un hemiboreālajā zonā – Skandināvijā, Igaunijā, kalnu reģionos. Latvijā sastopama ļoti reti, pirmo reizi atzīmēta F. E. Štolla akvareļos 20. gs. sākumā (Štolls 1913–1939). Mūsdienās zināmas sešas atradnes, pārsvarā Vidzemes centrālajā daļā. Sugas sastopamības apgabals (EOO) ir 2878 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 24 km2. Spriežot pēc sugai piemēroto biotopu izplatības, varētu būt sastopama plašāk.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Nav pietiekamu datu par Latvijas reģionālās populācijas lielumu un tā pārmaiņām. Aprēķinātais pieaugušo indivīdu skaits ir 60. Iespējams, atradņu un līdz ar to pieaugušo indivīdu ir vairāk, tomēr jāveic pētījumi, lai to pierādītu.
Biotopi un ekoloģija. Suga veido mikorizu ar egli (retāk ar citiem skujkokiem), sastopama uz zemes skujkoku mežos. Aug vecos, lakstaugiem bagātos egļu mežos, kā arī var augt jaunākos mežos ar atsevišķiem veciem vai trupošiem kokiem.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Draudi lielākoties saistīti ar sugai piemērotu biotopu platību mazināšanos vai to pārmaiņām – vecu egļu mežu platību mazināšanos, kailcirtēm, mikroklimata izmaiņām pēc nosusināšanas. Lai gan sugai nepieciešamie egļu meži ar veciem kokiem ir samērā plaši izplatīti, tomēr pēdējos gados novērotā pastiprinātā egļu kaitēkļu izplatība un egles areāla maiņa saistībā ar klimata pārmaiņām varētu ietekmēt šīs sugas izplatību. Novērtēta kā stipri apdraudēta suga (EN), jo tai ir ļoti maza reģionālā populācija.
Aizsardzība. Nav iekļauta ES nozīmes un Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstos. Tā jāiekļauj Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā kā suga, kuras dzīvotņu saglabāšanai var veidot mikroliegumus. Konstatēta ĪADT – Gaujas Nacionālajā parkā un citās –, kā arī ārpus tām. Sugas aizsardzībai ir jāsaglabā veci egļu meži, neveidojot lielus vienlaidus izcirtumus, kā arī nemainot mitruma apstākļus un veidojot pietiekami lielu buferzonu ap piemērotiem biotopiem. Jāveic pētījumi par sugas sastopamību, ekoloģiju un apdraudošajiem faktoriem.
Autori: Diāna Meiere*, Inita Dāniele.
Summary. Sweetgrass – Hydnellum suaveolens. Found in Europe and North America, with a few localities in Asia. In Europe, it is found in the boreal and hemiboreal zones in Scandinavia, Estonia, and mountainous regions, but very rare in Latvia, with six known localities, mostly in the central part of the country. The EOO is 2,878 km2, and the AOO – 24 km2. The species may be more widespread considering the distribution of suitable habitats. There are insufficient data on the regional population size and changes. The estimated number of mature individuals is 60. Mycorrhizal with spruce (rarely with other conifers), it is found on the ground in coniferous forests. The species grows in old, herb-rich spruce forests, and may also grow in younger forests with individual old or decaying trees. The threats are mainly associated with the loss or changes of suitable habitats, clear-cuttings, changes in microclimate due to forest drainage. It is assessed as Endangered (EN) due to its very small population. The species is not protected in Latvia. It is proposed to be included on the list of protected species for which micro-reserves can be established. Can be found in protected nature areas such as the Gauja National Park, as well as outside these areas. The conservation of the species requires the preservation of old spruce forests, the avoidance of large continuous clear-cuts, the maintenance of moisture conditions and the creation of sufficiently large buffer zones around suitable habitats. Research is needed on the distribution, ecology and threats to the species.
Literatūras saraksts
