Morfoloģija un bioloģija. Aknu sūna. Vidēji lieli augi, 2,0–2,5 cm gari un 0,5 cm plati, ar spēcīgu skujkoku sveķu smaržu. Lapoņa dorsālā virsma zaļa līdz bāli zaļa ar violetu laterālo apmali, ventrālā virsma tumši violeta, pat melna, klāta ar tādas pašas krāsas zvīņām. Sauss laponis ar uzlocītām malām, kļūst tubulārs un pavērš tumšo apakšu. Dorsālās epidermas šūnas ar uzbiezinātiem šūnapvalkiem un lielām porām. Steriliem augiem laponis vienkāršs, mēlveida, reti zarots. Fertiliem augiem izteiktas ventrālās zvīņas. Brūngani anterīdiji veidojas uz lapoņa dorsālās virsmas tuvu vidusdzīslai nelielās neregulārās grupās, bet arhegoniji attīstās lapoņu galos starp baltu hialīna zvīņu pušķiem. Sporofīts attīstās agri pavasarī pēc sniega nokušanas un saglabājas līdz jūlijam. Sporas iedzeltenas līdz gaišbrūnas (Schuster, 1953; Doyle, Stotler 2006; Liepiņa 2017). Lai gan sporas veido bieži, lielais sporu izmērs, iespējams, kavē izplatīšanos lielos attālumos. Vairojas arī veģetatīvi ar lapoņa fragmentiem (Hock et al. 2009).
Izplatība. Izplatīta galvenokārt Centrāl- un Dienvideiropā, bet sastopama arī ziemeļos un kalnu reģionos (Doyle, Stotler 2006). Latvijā zināma tikai viena ilggadīga atradne tās centrālajā daļā – Daugavas labajā krastā iepretī Alstiķes muižas drupām uz krasta nogāzes, kas vērsta pret dienvidiem, uz karbonātiem bagātas mitras augsnes un dolomīta (A. Āboliņa, 1998, S. Jermacāne, 1999, 2001). Ņemot vērā, ka suga vairojas dzimumiski un veģetatīvi, tā varētu būt sastopama arī citviet Daugavas krastā. Datu trūkuma dēļ sastopamības apgabalu (EOO) un apdzīvoto platību (AOO) nevar aprēķināt.
Populācija. Eiropas reģionālā populācija mazinās (Sabovljevic et al. 2019). Sugas sastopamība mazinās Centrāleiropā (strauji mazinās Čehijā, Austrijā un Vācijā) un Norvēģijā. Stabila apakšpopulācija ir Ungārijā, Rumānijā un Zviedrijā (lai gan tur ir reti sastopama) (Hodgetts 2015; Sabovljevic et al. 2019). Latvijā vienīgā sugas atradne zināma kopš 1998. gada un ir stabila.
Biotopi un ekoloģija. Sugai nav specifisku prasību pret vides skābumu, pacieš ilgstošu sausumu. Aug uz augsnes vai iežiem (Sabovljevic et al. 2019; A. Āboliņas herbārijs).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Pēdējos 50 gados Eiropā ir notikusi sugas dzīvotņu platības un kvalitātes mazināšanās par aptuveni 30%. Tas saistīts ar vairākiem faktoriem – nepietiekamu zemes apsaimniekošanu (ganīšanu), pamestu zemes platību aizaugšanu un mežu atjaunošanu. Sugu negatīvi ietekmē arī biotopu izmaiņas slāpekļa nogulsnēšanās dēļ (Sabovljevic et al. 2019). Novērtēta kā kritiski apdraudēta suga (CR), jo ir neliels EOO, kā arī neliela un sadrumstalota AOO, prognozēta nepārtraukta biotopa platības un kvalitātes mazināšanās.
Aizsardzība. Latvijā aizsargājama suga. Lai aizsargātu tās dzīvotnes, jāparedz iespēja veidot arī mikroliegumus. Vienīgā sugas atradne ir mikroliegumā “Dzelmes”. Jāveic sugas teritorijas apsaimniekošana, sabiedrības informēšana, pētījumi par populācijas tendencēm. Uzlabojot esošo un topošo sūnu ekspertu prasmes sugas atpazīšanā, iespējams uzlabot zināšanas par sugas stāvokli.
Autori: Līga Strazdiņa*, Ansis Opmanis.
Summary. Fragrant macewort – Mannia fragrans. The liverwort is common mainly in Central and Southern Europe but also found in northern and mountainous regions. It was first found in Latvia by A. Āboliņa in 1998. Only one long-term locality is known in Latvia in its central part – on the right bank of the River Daugava, opposite the ruins of the Alstiķe manor on the south-facing slope. Due to the lack of data, EOO and AOO cannot be calculated. The population in Latvia is stable. The species grows on carbonate-rich moist soil and dolomite. The species is threatened by habitat loss and degradation. It is assessed as Critically Endangered (CR) due to its small EOO and small and fragmented AOO, with a predicted continued decline in habitat area and quality. A protected species in Latvia. To protect its habitats, the possibility to create micro-reserves should also be considered. The only locality of the species is included in the “Dzelmes” micro-reserve. Management of the species’ territory, public information, research on population trends should be carried out.
Literatūras saraksts
