Morfoloģija un bioloģija. Smaržīgās stiklenes cepurīte ir 2,5–7,0 cm plata, sākumā koniska līdz plati zvanveida, vēlāk gandrīz izpletusies, ar smailu pauguru, sausa, gluda vai radiāli šķiedraina, citrondzeltena līdz zelta dzeltena, bieži ar saplaisājušu malu. Mīkstums trausls, cepurītes krāsā vai gaišāks, ar neizteiktu smaržu un garšu. Lapiņas brīvas, retas, biezas, baltas līdz salmu dzeltenas, šķautnēs baltas. Kātiņš 4–8 cm garš, 0,5–1,5 cm diametrā, nedaudz sagriezies un saplacināts, sauss, gareniski šķiedrains vai gluds, citrondzeltens līdz okerdzeltens vai hroma dzeltens, pie pamata balts. Sporas gludas, elipsoīdas, bezkrāsainas, birumrakstā baltas, 6,5–9,5 x 4,5–5,5 μm (Latvijas Daba 2022). Augļķermeņi pa vienam vai grupās veidojas vasarā un rudenī.
Izplatība. Sastopama Eiropā, vietām Ziemeļamerikā, Āzijā, Dienvidamerikā, Āfrikā (GBIF 2023). Eiropā konstatēta reti mērenajā veģetācijas zonā, diezgan bieži hemiboreālajā (Knudsen, Vesterholt 2012). Latvijā sastopama ļoti reti. Pirmo reizi konstatējis N. Savenkovs 1994. gadā Slutišķos – valsts DA daļā, Naujenes apkārtnē (LNDM kolekcijas dati). Līdz 2022. gadam tā konstatēta arī Kaunatas un Launkalnes apkārtnē. Sugas sastopamības apgabals (EOO) ir 4376 km2, apdzīvotā platība (AOO) 12 km2. Par sugas izplatības pārmaiņām Latvijā nav ziņu, jo trūkst pētījumu.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Nav pietiekamu datu par Latvijas reģionālās populācijas lielumu un tā pārmaiņām. Pieaugušu indivīdu skaits, iespējams, nepārsniedz 250.
Biotopi un ekoloģija. Eiropā sastopama dabiskajās pļavās ar augstu bioloģisko daudzveidību, lapu koku mežos, krūmājos (Knudsen, Vesterholt 2012). Latvijā konstatēta kā augsnes saprotrofs dabiskās, neielabotās pļavās.
Apdraudējums. Sugu galvenokārt apdraud pļavu apsaimniekošanas izmaiņas (mēslošana, apmežošana, u. c.), ganību izzušana, parku zālienu pārmērīga pļaušana vai nepļaušana. Novērtēta kā kritiski apdraudēta suga (CR), jo tai ir neliela apdzīvotā platība un neliels pieaugušo indivīdu skaits, prognozēta apdzīvotās platības iespējama mazināšanās.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Aizsardzība. Suga nav iekļauta ES nozīmes un Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstos. Tā jāiekļauj Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā. Sastopama ĪADT – Rāznas Nacionālajā parkā un dabas parkā “Daugavas loki”. Galvenie aizsardzības pasākumi – piemērotu biotopu, galvenokārt dabisko pļavu, saglabāšana un atjaunošana, kā arī sabiedrības izglītošana. Jāveic pētījumi par Latvijas reģionālās populācijas lielumu, izplatību un tendencēm, dzīves ciklu un ekoloģiju, sugai piemērotu biotopu tendencēm.
Autori: Inita Dāniele*, Diāna Meiere, Edgars Mūkins.
Summary. Oily waxcap – Hygrocybe quieta. Distributed across Europe, parts of North America, Asia, South America, and Africa. In Europe, it is rare in the temperate zone, but fairly common in the hemiboreal zone. It is rare in Latvia; found in three localities up to 2022. The EOO is 4,376 km2, and the AOO – 12 km2. No information is available on the distribution changes due to a lack of research. There are insufficient data on the regional population size and changes. The number of mature individuals probably does not exceed 250. In Europe, it is found in biodiverse semi-natural grasslands, deciduous forests, and shrublands. In Latvia, it is found as a soil saprotroph in semi-natural grasslands. The main threats to the species are changes in grassland management (fertilisation, afforestation, etc.), loss of pastures, excessive mowing or no mowing of park lawns. It is assessed as Critically Endangered (CR) due to low AOO and a low number of mature individuals, with a possible decline in AOO predicted. The species is not listed as a species of EU importance and is not protected in Latvia. It is proposed to be included on the list of protected species. It is found in protected nature areas – the Rāzna National Park and the “Daugavas loki” Nature Park. The main conservation measures – the conservation and restoration of suitable habitats, mainly semi-natural grasslands, and public education. Research is needed on the size, distribution and trends of the Latvian regional population, life cycle and ecology, and trends in suitable habitats for the species.
Literatūras saraksts
