Morfoloģija un bioloģija. Smaržīgās zvīņenes cepurīte ir 2–5 cm plata, sākumā pusapaļa, vēlāk izpletusies līdz plakana, reizēm asimetriska, sausa, bālgana, dzeltenīga līdz okerdzeltena, ar rūsganām, šķiedrainām zvīņām. Mala ilgi ieliekta, sākumā ar baltu plīvuru starp cepurītes malām un kātiņu, vēlāk ar bālganām plīvura atliekām gar malu. Mīkstums balts, elastīgs, biezs, ar augļu smaržu un maigu garšu. Lapiņas sākumā krēmkrāsas, vēlāk pelēkbrūnas, vecumā šokolādes brūnas, platas, plati pie kātiņa pieaugušas. Kātiņš 1,5–3,0 cm garš, 1,0–2,5 cm diametrā, cilindrisks, uz leju paresnināts, saliekts, stingrs, balts, ar smalkām, šķiedrainām zvīņām un rudimentāru gredzenu. Sporas gludas, elipsoīdas, okerbrūnas, birumrakstā tumši rūsas brūnas, 7–8 x 4,5–5,0 μm, ar dīgšanas atveri (Dāniele, Meiere 2020; Latvijas Daba 2022). Augļķermeņi parasti pa vienam vai dažiem veidojas vasarā un rudenī.
Izplatība. Sastopama Eiropā, vietām Ziemeļamerikā, Āzijā (GBIF 2023). Eiropā sastopama reti mērenajā veģetācijas zonā, diezgan bieži hemiboreālajā un boreālajā zonā (Knudsen, Vesterholt 2012). Latvijā novērota samērā reti. Pirmo reizi konstatēta 1992. gadā Vidzemē, Siguldas apkārtnē (Avota 1994). Līdz 2022. gadam zināmas 32 atradnes dažādos valsts reģionos. Sugas sastopamības apgabals (EOO) ir 31 088 km2, apdzīvotā platība (AOO) ir 128 km2. Par sugas izplatības pārmaiņām Latvijā nav ziņu pētījumu trūkuma dēļ.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Nav pietiekamu datu par Latvijas reģionālās populācijas lielumu un tā pārmaiņām. Pieaugušu indivīdu skaits, iespējams, nepārsniedz 1000.
Biotopi un ekoloģija. Koksnes saprotrofs uz dzīviem un atmirušiem lapu kokiem, galvenokārt uz bērza un alkšņa koksnes (Knudsen, Vesterholt 2012). Eiropā sastopama lapu koku mežos. Latvijā galvenokārt uz baltalkšņa, retāk uz bērza koksnes, pārsvarā mitrās vietās.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Galvenais drauds – vecu, augošu koku un atmirušas koksnes izvākšana mitros mežos. Novērtēta kā jutīga suga (VU), jo tai ir neliela reģionālā populācija.
Aizsardzība. Latvijā īpaši aizsargājama suga. Sugas aizsardzības juridisko statusu Latvijā iespējams pārskatīt. Apmēram puse atradņu atrodas ĪADT – Gaujas un Ķemeru nacionālajos parkos, aizsargājamo ainavu apvidū “Augšdaugava”, dabas parkā “Piejūra”, dabas liegumos “Raķupes ieleja” un “Dzelves–Kroņa purvs”. Sugas aizsardzībai jāsaglabā veci augoši baltalkšņi un bērzi mitrās vietās, kā arī to atmirusī koksne. Jāveic pētījumi par reģionālās populācijas lielumu, izplatību un tendencēm, dzīves ciklu un ekoloģiju.
Autori: Inita Dāniele*, Diāna Meiere, Edgars Mūkins.
Summary. Sweet scalycap – Pholiota heteroclita. Occurs in Europe, parts of North America, and Asia. It is rare in the temperate zone in Europe, but quite common in the hemiboreal and boreal zones. It is relatively rare in Latvia with 32 known localities in different regions of the country up to 2022. The EOO is 31,088 km2, and the AOO – 128 km2. No information is available on the distribution changes due to a lack of studies; insufficient data on the regional population size and changes. The number of mature individuals probably does not exceed 1,000. In Europe, it occurs in deciduous forests as a wood saprotroph on living and dead deciduous trees, mainly on birch and alder wood. In Latvia, it occurs mainly on grey alder, less often on birch, usually in wet areas. The main threat is the removal of old living trees or dead wood in wet forests. It is assessed as Vulnerable (VU) due to a small regional population. It is a protected species in Latvia. The legal status of the species may be reviewed. About half of the localities are in protected nature areas, e.g. the Gauja and Ķemeri National Parks, the “Augšdaugava” Protected Landscape Area, the “Piejūra” Nature Park, and the “Raķupes ieleja” and “Dzelves-Kroņa purvs” Nature Reserves. To protect the species, it is necessary to preserve old grey alder and birch trees in wet soils and their dead wood. Research is needed on the size, distribution and trends, life cycle and ecology of the Latvian regional population.
Literatūras saraksts
