Morfoloģija un bioloģija. Smiltāja atmatenes cepurīte ir 3–8 cm plata, sākumā pusapaļa, vēlāk izpletusies, pelēcīgi balta ar sārtu nokrāsu, mīkstums griezumā nedaudz sārtojas, ar patīkamu smaržu un garšu. Lapiņas sākumā pelēcīgi sārtas, vēlāk spilgti sārtas, visbeidzot tumši brūnas, ciešas, brīvas. Kātiņš 3–5 cm garš, 1,5–2,5 cm diametrā cepurītes krāsā, pie pamata griezumā nedaudz sārtojas, ar šauru, izzūdošu gredzenu, parasti dziļi smiltīs. Sporas gludas, gandrīz apaļas, 6–7 x 5,0–5,5 µm, ar dīgšanas atveri, birumrakstā melnas (Dāniele, Meiere 2020). Augļķermeņi parasti pa vienam veidojas vasarā un rudenī.
Izplatība. Sastopama galvenokārt Eiropā, arī Ziemeļamerikā un Austrālijā (GBIF 2023). Eiropā novērota reti, galvenokārt nemorālajā un hemiboreālajā veģetācijas zonā (Knudsen, Vesterholt 2012). Latvijā sastopama ļoti reti. Pirmo reizi konstatēta 2000. gadā tās R daļā – Ziemupē (Dāniele, Krastiņa 2002). Līdz 2022. gadam zināmas piecas atradnes Pierīgā un Rietumlatvijā – Vakarbuļļos, Vērgales un Ovīšu apkārtnē. Atradņu skaits varētu būt lielāks, jo augļķermeņi novērojami īsu laiku – dažas dienas, un sugu grūti atšķirt no citām atmatenēm. Sugas sastopamības apgabals (EOO) ir 7965 km2 un apdzīvotā platība (AOO) ir 20 km2. Par sugas izplatības pārmaiņām Latvijā nav ziņu, jo trūkst pētījumu.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Nav pietiekamas informācijas par Latvijas reģionālās populācijas lielumu un tā pārmaiņām. Pieaugušu indivīdu skaits Latvijā visdrīzāk nepārsniedz 50.
Biotopi un ekoloģija. Augsnes saprotrofs. Sastopama pelēkajās kāpās, mežainās piejūras kāpās, smilšainās pļavās (Knudsen, Vesterholt 2012).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Galvenais apdraudējums ir tūrisma un rekreācijas ietekme uz kāpu un piejūras mežu biotopiem, piemēram, izmīdīšana un biotopu pārveidošana, kā arī pelēko kāpu aizaugšana. Novērtēta kā stipri apdraudēta suga (EN), jo tai ir neliela apdzīvotā platība un neliels pieaugušo indivīdu skaits, prognozēta apdzīvotās platības un biotopa kvalitātes iespējama mazināšanās.
Aizsardzība. Suga nav iekļauta ES nozīmes un Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstos. Tā jāiekļauj Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā kā suga, kuras dzīvotņu saglabāšanai var veidot mikroliegumus. Sastopama ĪADT – dabas parkā “Piejūra”, dabas liegumos – “Ovīši” un “Ziemupe”. Aizsardzības pasākumi galvenokārt saistīti ar piemērotu biotopu – pelēko kāpu un piejūras kāpu mežu – saglabāšanu. Jāveic pētījumi par Latvijas reģionālās populācijas lielumu, izplatību un tendencēm, dzīves ciklu un ekoloģiju.
Autori: Inita Dāniele*, Diāna Meiere, Edgars Mūkins.
Summary. Sandy mushroom – Agaricus devoniensis. Occurs mainly in Europe, but also in North America, and Australia. It is rare in Europe and is mainly found in the nemoral and hemiboreal zones. It is very rare in Latvia. By 2022, it was found in five localities in Pierīga and western Latvia. The EOO is 7,965 km2, and the AOO – 20 km2. There’s no information available on changes in the distribution of the species due to a lack of studies. There is insufficient information on the regional population size and changes. The number of mature individuals in Latvia probably does not exceed 50. It is a soil saprotroph. It occurs in grey dunes, wooded coastal dunes, and sandy grasslands. The main threat is the impact of tourism and recreation on dune and coastal forest habitats, e.g. trampling and habitat transformation, as well as overgrowth of grey dunes. Assessed as Endangered (EN) due to low AOO and low numbers of mature individuals; declines in occupancy and habitat quality are expected. The species is not on the list of species of EU importance and is not protected in Latvia. It is proposed to be included on the list of protected species for which micro-reserves can be established. It is found in protected nature areas – the “Piejūra” Nature Park, and the “Ovīši” and “Ziemupe” Nature Reserves. The conservation measures are mainly related to the preservation of suitable habitats – grey dunes and wooded dunes. Research is needed on the size, distribution and trends, life cycle and ecology of the Latvian regional population.
Literatūras saraksts
