Morfoloģija un bioloģija. Viengadīgs 5–20 cm augsts pelēkzaļš lakstaugs, nereti ar violetu nokrāsu. Stiebri pa vienam vai cerā pa 2–6. Stiebrs un maksts kaili. Augšējais stiebra posms ir visgarākais – vismaz puse auga kopējā garuma. Lapas līdz 6 cm garas, plakanas, augšējā maksts uzpūsta. Vārpskara galviņveidīga vai cilindriski vālveidīga, pie pamata ķīļveidīgi sašaurināta. Vārpiņas plēksnes divas, ar trim dzīslām, pāreja akotveida smailē pakāpeniska. Ārējā zieda plēksne olveidīga, ar nošķeltu galu, bez akota. Auglis – sīks grauds. Zied jūnijā un jūlijā (Cepurīte 2003; Priedītis 2014).
Izplatība. Suga pārsvarā izplatīta jūru un okeānu piekrastēs Eiropā, ļoti reti arī Āfrikā, Ziemeļamerikā, Āzijā, Austrālijā un Jaunzēlandē (Cepurīte 2003; Priedītis 2014; GBIF 2024). Eiropā suga sastopama jūru piekrastē no Zviedrijas līdz Spānijai, Vidusjūras Z daļas krastos no Francijas līdz Grieķijai. Baltijas valstīs suga sastopama ļoti reti. Lietuvā ievākts šīs sugas herbārijs Kretingā (1989.–1993. gadā). Latvijā suga novērota tikai piekrastes posmā starp Ventspili un Lielirbi (Cepurīte 2003; Krall et al. 2003; Priedītis 2014). Sastopamības apgabals (EOO) ir 153 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 40 km2.
Populācija. Datu par populācijas lielumu Latvijā nav. Atsevišķās vietās suga konstatēta 10 m2 vai 1 m2 platībā, citur norādīts, ka smiltāja timotiņš aug izklaidus smiltāja augu sabiedrībā.
Dzīvotnes un ekoloģija. Sugai piemērotas ir nabadzīgas, smilšainas un kaļķainas augsnes. Suga nav izturīga pret sāļu jūras ūdeni. Raksturīgas dzīvotnes ir piekrastes kāpās, tomēr smilšainās vietās suga var augt arī iekšzemē (Ernst, Malloch 1994). Latvijā suga parasti sastopama sausos piekrastes priežu mežos, meža ceļu malās un uz stigām, reizēm arī piekrastes smiltājos un sausos zālājos (Cepurīte 2003; Priedītis 2014). Smiltāja timotiņa augtenēm raksturīgs skrajš, zems augājs ar atklātas smilts laukumiem.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Smiltāja timotiņš ir sīks viengadīgs augs, tas ir jutīgs pret vides eitrofikāciju. Viens no draudiem ir oligotrofo dzīvotņu pārveidošanās sukcesijas gaitā un sugai piemērotu augteņu sarukums. Sugu apdraud arī pārmērīga antropogēnā slodze, piemēram, izbradāšana un izbraukāšana tūrisma teritorijās, kā arī sporta un atpūtas aktivitātes jūras krastā.
Aizsardzība. Aptuveni 90% zināmo atradņu atrodas dabas liegumā “Ovīši”. Nav pietiekami daudz datu par sugas atradņu stāvokli, taču šajā piekrastes posmā mazinās sugai piemērotu dzīvotņu platība un kvalitāte.
Priekšlikumi sugas saglabāšanai. Ir svarīgi saglabāt un atjaunot oligotrofās dzīvotnes (sausus priežu mežus ar laucēm, smiltāju zālājus, pelēkās kāpas), veicinot atklātu smilts laukumu veidošanos un pionierstadiju augu sabiedrību attīstību (Laime u. c. 2017). Tas jāņem vērā, izstrādājot un ieviešot dabas lieguma “Ovīši” dabas aizsardzības plānu un aizsargājamo biotopu aizsardzības plānus. Ieteicams iekļaut šo sugu īpaši aizsargājamo sugu sarakstā.
Autori: Brigita Laime*, Didzis Tjarve.
Summary. Sand cat’s-tail – Phleum arenarium. It is rare in Latvia, found only in the coastal section between Ventspils and Lielirbe. The EOO is 153 km2, and the AOO – 40 km2. The population size is unknown. In some places, the species forms ca. 1 m2 or 10 m2 patches; elsewhere, the species grows scattered within a plant community in sandy areas. The species is not resistant to salty seawater. The species is found in dry coastal pine forests, along forest roads and tracks, sometimes in coastal sandy areas and dry grasslands – in places with sparse, low-sward vegetation and bare sand. The threats are the eutrophication of nutrient-poor habitats due to succession and excessive trampling pressure. Almost all known localities (ca. 90%) are in the “Ovīši” Nature Reserve. The data on the condition of the species’ habitats is insufficient; however, there is evidence that the area and quality of habitats suitable for the species are declining. It is important to preserve and restore oligotrophic habitats (dry pine forests with glades, dry dune grasslands and grey dunes), promoting the formation of bare sand patches and pioneer plant communities. This should be considered when developing and implementing the site management plan and habitat conservation plans. It is recommended to include the species on the list of protected species in Latvia.
Literatūras saraksts
