Morfoloģija un bioloģija. Smirdīgās baltenes augļķermeņi ir klājeniski, gludi vai vietām mezglaini, ar izaugumiem, uz slīpas virsmas var veidot “pakāpienus”. Augļķermeņi sulīgi, gaļīgi, sausie – trausli. Krāsa balta, veciem – krēmkrāsas. Mala labi nodalīta, veido valnīti vai nedaudz skropstaina. Augļķermeņa pamatne nedaudz želejveida. Poru slānis vaskains, puscaurspīdīgs, līdz 0,5 cm biezs. Poras (2) 3–5 uz 1 mm, ieapaļas līdz garenas (uz slīpām virsmām), biezas starpsienas. Svaigā veidā ir izteikta saldskāba smaka (Ryvarden, Melo 2014; Dāniele, Meiere 2020). Augļķermeņi viengadīgi, veidojas vasarā un rudenī.
Izplatība. Sastopama Eiropā un Ziemeļamerikā. Eiropā – boreālajā zonā. Latvijā sastopama samērā reti. Pirmo reizi konstatēta dabisko mežu biotopu pētījuma laikā 1995.–1997. gadā Kurzemē, Šlīteres apkārtnē, un Vidzemē, Mežoles paugurainē. Mūsdienās zināmas apmēram 150 atradnes. Sugas sastopamības apgabals (EOO) ir 55 245 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 592 km2.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Nav pietiekamu datu par Latvijas reģionālās populācijas lielumu un tā pārmaiņām. Pieaugušo indivīdu skaits ir aptuveni 300.
Biotopi un ekoloģija. Koksnes saprotrofs, izraisa balto trupi. Aug uz vidēja līdz liela izmēra egļu, retāk – apšu, kritalām (galvenokārt ar mizu) vidējā līdz samērā stiprā sadalīšanās pakāpē. Bieži aug kopā ar centrbēdzes flēbiju Phlebia centrifuga. Parasti sastopama mežsaimnieciskās darbības maz ietekmētos, dabiskos mitros un pārmitros egļu mežos, bet konstatēta arī jauktos, retāk – platlapju, mežos. Nereti aug kopā ar citām – gan sēņu, gan citu organismu grupu – dabisko mežu biotopu sugām.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Sugu apdraud vecu ilglaicīgu egļu mežu platību mazināšanās, mikroklimata izmaiņas (piemēram, mežu nosusināšana), meža masīvu sadrumstalošana, liela diametra kritalu trūkums mežā. Novērtēta kā jutīga suga (VU), jo tai ir ļoti maza reģionālā populācija.
Aizsardzība. Nav iekļauta ES nozīmes un Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstos. Tā jāiekļaujLatvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā. ĪADT – Gaujas un Ķemeru Nacionālajos parkos un citās – atrodas apmēram puse sugas reģionālās populācijas. Sugas aizsardzībai jāsaglabā veci kritalāmbagāti dabiski skujkoku meži. Jāveic pētījumi par sugas sastopamību, ekoloģiju, apdraudošajiem faktoriem.
Autori: Diāna Meiere*, Inita Dāniele.
Summary. Stinking porecrust – Skeletocutis odora. Distributed across Europe, and North America. In Europe, it is found in the boreal zone, but relatively rare in Latvia, with about 150 known localities. The EOO is 55,245 km2, and the AOO – 592 km2. There are insufficient data on the regional population size and changes. The number of mature individuals is about 300. It is a wood saprotroph, causing white rot. It grows on coarse woody debris of spruce (medium to large logs, usually with bark), and less commonly on aspen, in moderate to relatively advanced stages of decay. Often grows together with Phlebia centrifuga. It is most often found in undisturbed, moist or wet spruce forests, but also in mixed forests, and less commonly in broadleaved forests. The species is threatened by the decrease in the area of old spruce forests, changes in microclimate due to forest drainage, fragmentation of forest stands and a lack of coarse woody debris. It is assessed as Vulnerable (VU) due to its very small regional population. The species is not included in the EU or Latvian lists of protected species. It has been proposed to be included on the list of protected species. About half of the regional population is found in protected nature areas, such as the Gauja and Ķemeri National Parks. The conservation of the species requires the preservation of old, natural coniferous forests rich in logs. Research is needed on the distribution, ecology and threats to the species.
Literatūras saraksts
