Morfoloģija un bioloģija. Lapu sūna. Vidēji līdz lieli augi blīvās vai irdenās gaiši vai zeltaini zaļās, retāk brūnganās, spīdīgās velēnās. Stumbrs stāvs vai pacils, 3–15 cm garš, zarains. Lapas sirpjveidā liektas uz vienu pusi, līdz 2 mm garas un 1 mm platas, lapas plātne gareniski krokaina. Divmāju suga, reti veido sporofītu, kas nogatavojas vasarā, Latvijā nav konstatēts (Лазаренко 1955; Smith 1978; Jukonienė 2003; Игнатов, Игнатова 2004; Atherton et al. 2010; Hedenäs et al. 2014).
Izplatība. Subkosmopolītiska suga, bieži izplatīta abās Zemes puslodēs aukstajos un mērenā klimata joslas apgabalos un kalnos – Eiropā, Āzijā (Sibīrijā, Ķīnā, Japānā u. c.), Dienvid- un Ziemeļamerikā, tostarp Grenlandē, Āfrikā u. c. (Hodgetts et al. 2019). Sastopama visās Latvijas kaimiņvalstīs (Jukonienė 2003; Vellak et al. 2015; Hájková et al. 2018). Latvijā konstatētas vairāk nekā 130 atradnes visos reģionos, bet atradnes Zemgalē ir tikai kopš 20. gs. pirmās puses (Aболинь 1968; LVMI Silava A. Āboliņas herbārija dati). Pirmo reizi atrasta 1894. gadā Juglas (Mašēnu) ezerā, Sēlijā pie Liginišķu kapiem, 1895. gadā Vidzemē purvainā pļavā Krievupes labajā krastā lejpus Maksteniekiem un Raunas pilsdrupu grāvī (K. R. Kupfers). Līdz 1963. gadam konstatētas vēl 25 atradnes. Mūsdienās reģistrētas vairāk nekā 100 atradnes, daudzas no tām apsekotas atkārtoti monitoringa ietvaros (Mežaka u. c. 2015; Rustanoviča u. c. 2021). Sastopamības apgabals (EOO) ir 55 730 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 284 km2.
Populācija. Eiropā, izņemot Fenoskandiju, sugai ir sarūkoša reģionālā populācija, jo dažos rajonos pat katastrofiski mazinās tai piemērotu biotopu platība. Lielais sugas atradņu daudzums var būt saistīts ar padziļinātu tās izpēti pēc tās iekļaušanas ES Biotopu direktīvas II pielikumā 1990. gadā (Hodgetts et al. 2019). Saskaņā ar 2015. gada monitoringa datiem Latvijas populācija aizņēma 1561 m2 platību, 2021. gadā reālā uzskaitītā platība bija 77 m2, bet pēc ekstrapolācijas – 1592 m2 (Mežaka u. c. 2015; Rustanoviča u. c. 2021). Reģionālo populāciju Latvijā var vērtēt kā stabilu. Lai panāktu precīzāku vērtējumu, ir nepieciešams ilgāks novērojumu periods, pašreiz sugas aizņemtās platības vērtējums pa periodiem un teritorijām ir svārstīgs un neuzrāda pārliecinošas
Biotopi un ekoloģija. Purvu suga, aug minerālvielām bagātos mezotrofos zāļu un pārejas purvos ar samērā zemu pH, no kuriem izplūst dzelzi saturoši avoti. Daudzas atradnes ir vietās, kur kaļķaini ūdeņi izplūst skābā kūdrā, arī ezeru krastos (Hodgetts et al. 2019). Latvijā suga raksturota kā mezotrofs higrofīts. Sastopama zāļu purvos, avotainās vietās, periodiski pārplūstošās niedru audzēs lielu ezeru krastos (Aболинь 1968). Pavadošās sugas ir purva krokvācelīte Aulacomnium palustre, lielā dumbrene Calliergon giganteum, starainā atskabardze Campylium stellatum, tumšā pinkaine Cinclidium stygium, spurainā dzīparene Paludella squarrosa, lielā kroksamtīte Ptychostomum pseudotriquetrum, tundras sirpjsūna Sarmentypnum tundrae, parastā salmenīte Straminergon stramineum, spīdīgā tūbaine Tomentypnum nitens, vairākas dižsirpju sugas – Scorpidium cossonii, S. revolvens, S. scorpioides, gludais un Varnstorfa sfagns Sphagnum teres un S. warnstorfii (Bambe u. c. 2022; A. Āboliņas, L. Auniņas, B. Bambes, A. Baroniņa, R. Kaupužas, J. Klušas, K. R. Kupfera, A. Opmaņa, K. Starca, L. Strazdiņas, U. Suško novērojumi).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Galvenais apdraudējums ir purvu nosusināšana un to izmantošana kūdras ieguvei. Ņemot vērā, ka reģionālā populācija Latvijā ir stabila, tomēr raksturīgais biotops pakļauts nosusināšanas un aizaugšanas riskam, novērtēta kā gandrīz apdraudēta suga (NT).
Aizsardzība. ES nozīmes un Latvijā īpaši aizsargājama suga, kuras dzīvotņu saglabāšanai var veidot mikroliegumus. Mikroliegumu veidošanas nepieciešamību iespējams pārskatīt. Atradnes ir vairākās ĪADT: Krustkalnu dabas rezervātā, dabas liegumos “Ances purvi un meži”, “Bednes purvs”, “Draugolis”, “Motrines ezers”, “Taurīšu ezers”, “Vesetas palienes purvs”, Gaujas un Slīteres Nacionālajos parkos, dabas parkos “Laukezers”, “Silene”, aizsargājamo ainavu apvidos “Augšzeme”, “Augšdaugava” un “Kaučers”. Jāturpina atradņu monitorings, jāatjauno biotopi, jāveic pētījumi par populācijas lielumu, izplatību un tendencēm.
Autori: Baiba Bambe*, Līga Strazdiņa, Ansis Opmanis.
Summary. Varnished hook-moss – Hamatocaulis vernicosus. Leaf moss. Found in Europe, Asia (Siberia, China, Japan, etc.), North America, including Greenland, South America, Africa, etc. It was first found in Latvia by K. R. Kuppfer in 1894. The species has more than 130 localities in all regions of Latvia, but in Zemgale localities have been recorded only from the first half of the 20th century. EOO is 55,730 km2, and AOO is 284 km2. The regional population of the species in Latvia can be assessed as stable. The species grows in fens, vernal pools, and in periodically flooded reedbeds on the shores of large lakes. Drainage and peat extraction threaten the species. Given that the population is stable in Latvia, but the habitat is at risk of drainage and overgrowth, it is assessed as Near Threatened (NT). A species of EU importance and protected in Latvia; micro-reserves can be established to conserve its habitats. The legal status of species protection could be reviewed. There are localities in several protected nature territories – the Krustkalni Strict Nature Reserve, the “Ances purvi un meži” and “Bednes purvs” Nature Reserves, and the Gauja and Slītere National Parks. Monitoring of the localities should be continued and studies on the population size, distribution and trends should be carried out.
Literatūras saraksts
