Morfoloģija un bioloģija. Spīdīgais praulgrauzis ir 15–18 mm gara vabole ar druknu ķermeni un garām kājām ar spēcīgiem nagiem. Segspārni ir metāliski zaļi, dažreiz ar vara sarkanu toni un izkaisītiem baltiem plankumiem. Kāpurs C veida, balts ar oranžīgu galvas kapsulu. Saproksilofāgs. Kāpuru attīstības ilgums ir atkarīgs no klimata – Ukrainā tas ir viens gads, Apvienotajā Karalistē divi gadi. Pieaugušās vaboles (imago) sastopamas no jūnija līdz augusta vidum. Bieži lido uz vilkābeles, plūškoka ziediem, barojas ar ziedu nektāru un ziedlapām (Telnov 2002; Mannerkoski et al. 2009; SLU Artdatabanken 2020). Latvijā imago galvenokārt barojas uz parastās vīgriezes Filipendula ulmaria ziediem.
Izplatība. Suga nevienmērīgi izplatīta visos Eiropas reģionos, izņemot tālos ziemeļus, kur nav sastopama. Sugas pamatareāls Eiropā ir Centrāleiropa ar atsevišķām atradnēm ārpus tās: Zviedrijā, Norvēģijā, Apvienotajā Karalistē, Polijā, Portugāles ziemeļos. Baltijas valstīs sugas izplatība ir sadrumstalota, ar atsevišķām atradnēm Igaunijā Sāmsalā, Lietuvas dienvidos un Rietumlatvijā (Mannerkoski et al. 2009; GBIF 2022). Latvija atrodas sugas izplatības areāla ZR daļā. Nav veikti sugas izplatības pētījumi, bet ir zināmas divas atradņu vietas Rietumlatvijā – Kurzemes Z daļā Slīteres Nacionālajā parkā un D daļā dabas liegumā “Dunika”. Kopumā zināmas 30 atradnes, daudzas no tām tuvu viena otrai. Sastopamības apgabals (EOO) ir 1132 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 36 km2.
Populācija. Sugas reģionālās populācijas stāvoklis Eiropā ir stabils (Telnov 2025). Baltijas valstīs reģionālā populācija ir sadrumstalota un apdraudēta (eElurikkus 2021; SLU Artdatabanken 2021; GBIF 2022). 2010. gadā ir aprēķināts, ka Slīteres Nacionālajā parkā apakšpopulācijā ir apmēram 1366 pieaugušie indivīdi (Štokmane 2010). Reģionālās populācijas izmaiņas Latvijā nav pētītas, tomēr, ņemot vērā, ka valstī mazinās vecu un dobumainu koku daudzums, kā arī vecu platlapju mežu biotopu stāvoklis ir nelabvēlīgs (DAP 2020), reģionālā populācija, visticamāk, mazinās.
Biotopi un ekoloģija. Eiropā suga sastopama biezos lapu koku mežos, lapu koku dobumos un kritalās (piemēram, Ungārijā) vai tā izvēlas atsevišķus labi izgaismotus kokus (piemēram, Apvienotajā Karalistē) (Mannerkoski et al. 2009). Latvijā apdzīvo vecus jauktus platlapju mežus, kā arī atsevišķus platlapjus atklātā ainavā. Var ilgstoši apdzīvot vienu un to pašu biotopu, savukārt ģenētiskās informācijas pārnese starp biotopiem ir maza, to ietekmē sugas izplatīšanās spējas (vidēji veic 150–l500 metru tālus pārlidojumus) (Štokmane 2010). Kāpuri attīstās atmirušā koksnē, galvenokārt dzīvu koku dobumos, bet reizēm arī kritalās.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Draudi ir intensīva mežu apsaimniekošana, mazinot vecu mežu īpatsvaru, vecu dzīvu koku izvākšana no sugas biotopiem, koku apzāģēšana, ciršana un aizvākšana ceļmalās. Svarīgi, ka Latvijā sugai piemērotāki ir atsevišķi veci koki. Tie ar laiku atmirst, bet nav jaunāku koku, kas drīz varētu kļūt par šādiem veciem kokiem ar sugai piemērotām dzīvotnēm, – ir liels laika pārtraukums starp pašlaik piemērotām un potenciāli piemērotām dzīvotnēm. Novērtēta kā stipri apdraudēta suga (EN), jo tās AOO ir 36 km2 un secināts, ka AOO un reģionālā populācija mazinās.
Aizsardzība. Latvijā īpaši aizsargājama suga, kuras dzīvotņu saglabāšanai var veidot mikroliegumus. Tās aizsardzības juridiskais statuss ir jāsaglabā. 80% zināmo atradņu ir ĪADT (dabas liegumā “Dunika” un Slīteres Nacionālajā parkā), to lielākā daļa (84%) Slīteres Nacionālajā parkā. Lai aizsargātu sugu, ir jāsaglabā vecie platlapju meži un veci, dobumaini koki. Jāsaglabā arī vidēja vecuma platlapji un jāstāda jauni, lai nākotnē veidotos dobumaini koki. Jāveido koridori starp teritorijām ar dobumainiem kokiem, saglabājot tajos dobumainus kokus vai izmantojot mākslīgās dzīvotnes. 2010. gadā ir veikts populācijas aprēķins Slīteres Nacionālajā parkā, šāds pētījums ir jāatkārto, lai novērtētu populācijas un izplatības tendences un plānotu sugas turpmāku aizsardzību, kā arī novērtētu apsaimniekošanas pasākumu sekmes.
Autors: Jānis Ozols.
Summary. Noble chafer – Gnorimus nobilis. The species is distributed mainly in Central Europe with separate regional populations in Sweden, Norway, the United Kingdom, Poland and northern Portugal. In the Baltic countries, the distribution of the species is severely fragmented with scattered sites in Estonia (Saaremaa Island), southern Lithuania and Kurzeme region in western Latvia. Latvia is located at the northern extent of the distribution range, with 30 known localities, many of which are close to each other. The EOO is 1,132 km2, and the AOO is 36 km2. The European regional population is stable. In the Baltic States, the regional populations are severely fragmented and declining. The state and trends of the Latvian regional population are not precisely known, and it has been concluded that both the AOO and the regional population are declining. G. nobilis inhabits old-growth mixed and broadleaved forests, slopes and ravines, oak forests, wooded meadows and pastures. Larvae develop in decaying wood and mulm, mainly in hollows of various trees, predominantly living but occasionally also in dead standing trees. The main threats are the decline of old-growth forests, removal of individual old hollow trees. Also significant is the time gap between the present remaining old hollow trees and the next generation that will not become suitable for the species in the near future. This threat is likely to become more severe with time. Therefore, it is important to preserve old-growth forests and individual old hollow trees. It is necessary to plant new broadleaved trees in order to reduce the present time gap between the tree generations. Establishing corridors between areas with hollow trees using artificial habitats (artificial hollows) is an important measure to ensure the gene flow between the fragmented subpopulations in Latvia. It is assessed as Endangered (EN) due the small AOO and the decline in the AOO and regional population. Further studies on the distribution of G. nobilis and the trends of its regional population need to be carried out. The species is included in the 2nd edition of the Red Data Book of Latvia (Barševskis 1998). It is a protected species in Latvia, for which conservation micro-reserves can be established. The species’ legal protection status in Latvia must be maintained.
Literatūras saraksts
