Morfoloģija un bioloģija. Spilvenveida antrodijas augļķermeņi ir klājeniski vai mezglaini, var būt plati izpletušies pa substrātu. Pieauguši ir līdz 1 cm biezi, pieaugušiem augļķermeņiem spilvena forma – ar biezu vidu un plānākām malām. Malas stāvas, tumšākas nekā poru virsma. Uz slīpām virsmām gar malu veido vairāklīmeņu slāņus. Jauna poru virsma gaiša, krēmkrāsā, vēlāk izžūstot, – salmu dzeltena vai gaišas koksnes krāsā. Poras ieapaļas, parasti 4–5 uz 1 mm, uz slīpiem substrātiem malējās poras lielākas un neregulārākas. Stobriņu slāņa griezumā gadskārtu slāņi vāji izteikti. Vecākie stobriņu slāņi bieži drupani (Ryvarden, Melo 2014; Dāniele, Meiere 2020). Augļķermeņi daudzgadīgi, slāņaini.
Izplatība. Sastopama Eirāzijā. Eiropā visvairāk zināma tās Z daļā, boreālajā zonā – Skandināvijas pussalā, bet piemērotos apstākļos aug arī Eiropas D daļā. Kopumā izplatības areālā sastopama reti, taču vietām samērā parasta suga. Latvijā sastopama reti. Pirmo reizi konstatēta 1998. gadā Zemgalē, Līvbērzē. Zināmas aptuveni 50 atradnes dažādos reģionos. Sugas sastopamības apgabals (EOO) ir 47 423 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 156 km2.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Trūkst datu par sugas reģionālās populācijas lielumu un tā pārmaiņām Latvijā. Pieaugušo indivīdu skaits ir aptuveni 200. Tā kā sugai nepieciešami veci meži, kuros daudz apšu, var uzskatīt, ka reģionālā populācija mazinās, jo šādu mežu platības sarūk.
Biotopi un ekoloģija. Koksnes saprotrofs, izraisa brūno trupi. Aug uz apšu un vītolu koksnes, kritalām, parasti liela diametra, bez mizas. Aug vecos lapu koku un jauktos mežos, pārsvarā apšu mežos, kuros ir daudz vecu koku un kritalu.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Sugu apdraud vecu lapu koku mežu platību mazināšanās, sugai nepieciešamo apšu kritalu trūkums vecos mežos. Novērtēta kā stipri apdraudēta suga (EN), jo tai ir ļoti maza reģionālā populācija.
Aizsardzība. Nav iekļauta ES nozīmes un Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstos. Tā jāiekļauj īpaši aizsargājamo sugu sarakstā kā suga, kuras dzīvotņu saglabāšanai var veidot mikroliegumus. ĪADT – Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā un Ķemeru Nacionālajā parkā un citās – atrodas mazāk nekā puse sugas reģionālās populācijas. Aizsardzības pasākumi galvenokārt saistīti ar sugai piemērotu biotopu (vecu mežu ar apsēm) un tajos esošo struktūru saglabāšanu. Jāveic pētījumi par sugas sastopamību, ekoloģiju un apdraudošajiem faktoriem.
Autori: Diāna Meiere*, Inita Dāniele.
Summary. Pillow bracket - Flavidoporia pulvinascens. Found in Eurasia. In Europe, it is most common in the northern part (Scandinavian Peninsula), but also grows in southern Europe under suitable conditions. It is rare in most of its range, but relatively common in some places. In Latvia, about 50 localities are known in different regions. The EOO is 47,423 km2, and the AOO – 156 km2. Data on the regional population size and changes are lacking; the estimated number of mature individuals is about 200. It is a wood saprotroph, which causes brown rot, and grows on aspen and willow wood, most often on barkless coarse woody debris. It occurs in old deciduous and mixed forests, especially in aspen forests rich in old trees and dead wood. The species is threatened by the decline of old deciduous forests and the lack of aspen logs in old forests. It is assessed as Endangered (EN) due to a very small regional population. It is not listed as a species of EU importance and is not protected in Latvia. It is proposed to be included on the list of protected species for which micro-reserves can be established. Less than half of the localities are in protected nature areas, such as the Ķemeri Nacional Park. The conservation measures are related to the preservation of suitable habitats and structures. Research is needed on the occurrence, ecology and threats to the species.
Literatūras saraksts
