Morfoloģija un bioloģija. Spožā pumpurgliemeža čaulas augstums ir 1,7–2,1 mm, platums 1,2 mm. Čaula blāva, olveidīga, sarkanīgi brūna, virsma gluda un spīdīga, ar vāji izteiktu svītrojumu. Čaulas ieeja noapaļota, mala nedaudz biezāka, parasti bez zobiem. Hermafrodīts. Nav zināms, cik liels ir olu dējums un kādas ir vairošanās spējas. Dzīves cikls ilgst vienu gadu. Pārziemo neliels skaits pieaugušo indivīdu (Cameron et al. 2002). Ziemo zemsegā. Nav zināms, ar ko barojas, iespējams, ar aļģēm, baktērijām, sīkām sēnītēm.
Izplatība. Arktiski alpīnais relikts. Izplatības areāls Eiropā ir sadrumstalots. Biežāk suga sastopama Skandināvijas pussalā un Alpos. Tā ir sastopama arī Vācijā, Itālijā, Austrijā un Lielbritānijā (Moorkens 2011). Lietuvā suga nav konstatēta, Igaunijā nav drošu ziņu par sastopamību, taču teorētiski tā ir iespējama. Latvijā tā sastopama izkliedēti, galvenokārt Kurzemē, ļoti reti. Suga pirmo reizi konstatēta 1997. gadā Slīteres Nacionālajā parkā (Pilāte 2000). Līdz 2022. gadam ziņas par sugu ir iegūtas no astoņām vietām. Līdz 2006. gadam sastopamības apgabals (EOO) bija 13 571 km2, un apdzīvotā platība (AOO) bija 36 km2. No 2007. līdz 2018. gadam EOO ir samazinājies par 87%, bet AOO par 67%. Šobrīd EOO ir 1749 km2, un AOO ir 12 km2.
Populācija. Eiropā līdz 2011. gadam sugas populācija vērtēta kā stabila (Moorkens 2011). Par spožā pumpurgliemeža Latvijas reģionālo populāciju ir salīdzinoši maz datu. Sugas stāvoklis boreālajā reģionā, kurā ietilpst Latvija, līdz 2018. gadam ir pasliktinājies (EIONET 2021). Sugai raksturīgas ekstrēmas skaita svārstības atkarībā no gadalaika, ko būtiski var ietekmēt klimatiskie apstākļi (sniega segas biezums, ilgstošs sausums, karstums vai lietusgāzes). Rudenī, ja vasarā nav bijis ilgstošs sausums, populācija sasniedz maksimumu. Šādu sugu, kas ir ļoti atkarīgas no klimatiskajiem apstākļiem, populācijas lielums ir nepastāvīgs un tā aprēķini ir ļoti aptuveni (Killeen et al. 2019). Monitoringa dati norāda uz Latvijas reģionālās populācijas sarukumu. Tā ir izolēta, sadrumstalota un mazskaitlīga. Vairumā atradņu raksturīgs ļoti zems populācijas blīvums (1–2 indivīdi/m2 vai 3–5 litros sijātas zemsedzes), reizēm tiek atrastas tikai tukšas čaulas. Vienīgā reize, kad ir konstatēts salīdzinoši liels indivīdu skaits (42 indivīdi/m²), bija 2011. gadā pie dabas lieguma “Skujaines un Svētaines ieleja”.
Biotopi un ekoloģija. Mitrāju suga. Apdzīvo slapjus, bet ne applūstošus kaļķainus zāļu purvus un pastāvīgi mitras pļavas ar daudzveidīgu veģetāciju, ar zemo grīšļu un sūnu sabiedrībām. Sugu iespējams sastapt avoksnājos, kur izplūst avoti ar kaļķainu ūdeni (Cameron et al. 2002). Sugai raksturīgās dzīvotnes Latvijā ir zāļu purvi un mitri zālāji. Suga ir konstatēta arī neraksturīgā dzīvotnē – pārmitrā egļu mežā (Pilāte 2000). Pumpurgliemeži uzturas zemsegā nobirās, augu atliekās, sūnās, taču pārmērīga mitruma apstākļos uzrāpjas uz augu stublājiem līdz 5 cm augstumā. Sausuma periodu pavada augsnē.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Eiropā sugu apdraud galvenokārt hidroloģiskā režīma izmainīšana, intensīva ganīšana, lopu piebarošanas vietu izveide, dzīvotņu aizaugšana, klimata pārmaiņas (Cameron et al. 2002). Saskaņā ar sugas monitoringa datiem Natura 2000 teritorijās, Latvijā sugas dzīvotnēs konstatēta pārganīšana, ar to saistītā dzīvotnes izmīdīšana, hidroloģiskā režīma maiņa dzīvotņu tuvumā (meliorācija). Sugas dzīvotņu izzušana notiek arī dabiskas sukcesijas rezultātā – tām aizaugot. Arī ilgstoši sausuma un karstuma periodi apdraud sugu. Dzīvotņu kvalitāti var ietekmēt arī bebru darbība. Novērtēta kā kritiski apdraudēta suga (CR), pamatojoties uz pārtraukto izplatību un reto sastopamību, sastopamības apgabala un apdzīvotās platības sarukumu un piemērotu dzīvotņu retās izplatības dēļ sadrumstaloto reģionālo populāciju, ko vēl vairāk sadrumstalo saimnieciskā darbība.
Aizsardzība. ES nozīmes un Latvijā īpaši aizsargājama suga, kuras dzīvotņu saglabāšanai var veidot mikroliegumus. Tās aizsardzības juridiskais statuss ir jāsaglabā. Gandrīz visas līdz šim zināmās sugas atradnes atrodas ĪADT, piemēram, dabas liegumā “Popes zāļu purvs” vai Slīteres Nacionālajā parkā. Kopš 2008. gada sugas monitorings ar pārtraukumiem tiek veikts Natura 2000 teritorijās. Sugas apdzīvotajās vietās ir ieteicams turpināt līdz šim veikto apsaimniekošanu, ja tāda ir notikusi vai notiek. Vislabākais spožā pumpurgliemeža dzīvotņu uzturēšanas veids ir ekstensīva ganīšana. Ja nav iespējama ganīšana, ieteicama apauguma izciršana. Ja dzīvotnē ganās savvaļas pārnadži (aļņi, staltbrieži, stirnas), dzīvotnes labvēlīga stāvokļa uzturēšanai ir pietiekami, ja atvases pēc nepieciešamības izcērt vai izpļauj reizi vairākos gados. Dzīvotnēs un to tiešā tuvumā nedrīkst mainīt hidroloģisko režīmu – veikt nosusināšanu. Suga, kuras aizsardzība var radīt konfliktu starp sugai atbilstošu dzīvotnes apsaimniekošanu un ES nozīmes aizsargājamo biotopu atjaunošanu un uzturēšanu (Cameron et al. 2002). Jāveic sugas izplatības un ekoloģijas pētījumi un sugas monitorings.
Autore: Digna Pilāte.
Summary. Round-mouthed whorl snail – Vertigo genesii. The distribution in Europe is severely fragmented. The species is most common in the Scandinavian Peninsula and in the Alps. There are no records of the species in Latvia’s neighbouring countries. In Latvia, the species distribution is severely fragmented, and it is very rare, occurring mainly in the Kurzeme region. There are eight known localities of the species. Between 2007 and 2018, the EOO decreased by 87%, and the AOO by 67%. Currently, the EOO is 1,749 km2, and the AOO – 12 km2. Available data indicate a decline in the Latvian regional population. Most habitats in Latvia are characterised by very low species population densities (1–2 individuals per m2 or per 3–5 litres of sieved litter), sometimes only empty shells are found. The number of individuals depends on the season, which can be strongly influenced by climatic conditions (winter snow cover, prolonged drought, heat or rainfall) and habitat management. The species is usually found in fens and wet grasslands. It lives in ground cover, plant litter and mosses, but in excessively wet conditions moves upwards on plant stems up to 5 cm. The main threats in Latvia are overgrazing, the associated habitat trampling and changes in the hydrological regime in the vicinity of habitats (drainage). Natural succession – overgrowth – is another cause of habitat loss. The species is assessed as Critically Endangered (CR) due to its scattered distribution and threats from economic activities, as well as its limited AOO and EOO. It is a species of EU importance and is protected in Latvia, for which conservation micro-reserves can be established. The legal status of the species must be maintained. Almost all the localities are found in protected nature areas. The habitat management required for the preservation of the species might conflict with the management actions required for the conservation of protected habitats of EU importance (Cameron et al. 2002). Extensive grazing is the best way to preserve the species’ habitats. Removal of woody species is recommended where grazing is not possible. Where wild ungulates graze the habitat, cutting or mowing of woody sprouts every few years is sufficient to maintain favourable habitat conditions. The hydrological regime of the habitat and its immediate surroundings should not be altered by draining (Cameron et al. 2002).
Literatūras saraksts
