Morfoloģija un bioloģija. Lapu sūna. Lieli augi gaiš- vai dzeltenzaļās velēnās, stumbrs 3–15 cm garš, stumbru lejasdaļā ieskauj bieza rizoīdu tūba. Lapas 1,5–2,5 mm garas, ovāli lancetiskas, sakārtotas piecās izteiktās rindās, tās spēcīgi atstāv no stumbra, sākot no lapas vidusdaļas, sīki zobotas, lapas gals āķveidā izliekts. Lapas dzīsla tieva, beidzas tieši pirms lapas galotnes, lapas plātnes šūnas ar izteiktām papillām. Sporofītu veido reti, setas sarkanas, sporangiji 2–3 mm gari (Игнатов, Игнатова 2003; Frey et al. 2006; Hallingbäck et al. 2008; Atherton et al. 2010).
Izplatība. Sugai ir cirkumpolārs izplatības areāls. Plaši izplatīta Arktikā un taigas zonā. Eiropā areāla D daļā sastopama izkliedēti līdz pat Francijas dienvidiem, Alpu un Karpatu kalniem. Eiropas centrālajā un R daļā tā ir relikta suga, uzskatāma par izzudušu Apvienotajā Karalistē un Nīderlandē, daudzās citās valstīs apdraudēta, zināma viena atradne Īrijā. Sastopama arī Āzijā, Ziemeļamerikā, tostarp Grenlandē (Blockeel et al. 2014; Hodgetts et al. 2019). Latvijā 1865.–1973. gadā bija zināmas 29 atradnes. Pirmo reizi novērota Ogrē (K. Heigels, 1865), Ādažu apkārtnē, Laidzes pagastā un Rīgas apkārtnē (J. Mikutovičs, 1901–1909), Mārsnēnu apkārtnē Tribalsa purvā (N. Malta, 1913), Baldones apkārtnē (K. R. Kupfers, 1914), Blomes pagastā, Kalnciema apkārtnē Drabiņu purvā un Aronas pagastā pie Līdēru vai Sasēru ezeriem (K. Starcs, 1919–1922). Kopš 1975. gada konstatēta vēl 92 atradnēs. Mūsdienās tā ir sastopama visā valstī, izņemot Zemgales centrālo daļu, biežāk konstatēta Austrumlatvijā. Sastopamības apgabals (EOO) ir 64 491 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 316 km2.
Populācija. Sugai ir negatīva populācijas tendence visā pasaulē, izņemot galējos Z reģionus (Raeymaekers 2000; Davidson 2014). Eiropā reģionālā populācija mazinās, un ir novērojama tās dzīvotņu izzušana, īpaši zemienēs. Nedaudz labvēlīgāka situācija ir Alpu reģionā, kur vairums apakšpopulāciju sastopamas neskartos kalnu apvidos. Suga ir bieži sastopama Skandināvijā, taču Zviedrijas dienvidos tās reģionālā populācija mazinās dzīvotņu degradēšanās rezultātā (Davidson 2014). Kvantitatīvi pētījumi par reģionālās populācijas izmaiņām Latvijā nav veikti, tomēr, ņemot vērā, ka lielākā daļa atradņu ir iekļautas ĪADT, var secināt, ka sugas stāvoklis valstī ir stabils.
Biotopi un ekoloģija. Aug uz mitras vai slapjas augsnes starp citām sūnām kaļķainos, zāļu un pārejas purvos, ezeru slīkšņās, avoksnājos, slapjās pļavās, Skandināvijas kalnos atrodama arī mitrākās vietās uz klintīm (Игнатов, Игнатова 2003; Frey et al. 2006; Hallingbäck et al. 2008; Atherton et al. 2010; Hodgetts 2019). Latvijā pārsvarā sastopama zāļu un pārejas purvos, visbiežāk avotu izplūdes vietās un avoksnainās vietās purvos un mežos. Atsevišķi sugas novērojumi konstatēti arī purvainos mežos, augstajā purvā, kā arī mitros zālājos periodiski izžūstošās augsnēs. Pavadošās sugas ir purva krokvācelīte Aulacamnium palustre, lielā kroksamtīte Ptychostomum pseudotriquetrum, starainā atskabardze Campylium stellatum, tumšā pinkaine Cinclidium stygium, Bonžana divzobe Dicranum bonjeanii, atrotītā dižsirpe Drepanocladus revolvens, spīdīgā āķīte Hamatocaulis vernicosus, Blandova purvspalve Helodium blandowii, parastā maršancija Marchantia polymorpha, Kosona dižsirpe Scorpidium cossonii, gludais sfagns S. teres, Varnstorfa sfagns S. warnstorfii, spīdīgā tūbaine Tomenthypnum nitens (A. Āboliņas, B. Bambes, K. Buša, J. Klušas, I. Kukāres, A. Opmaņa, L. Strazdiņas novērojumi).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Eiropā sugu apdraud apmežošana, pārganīšana, arī vākšana kolekcijām no ļoti mazām apakšpopulācijām. Latvijā galvenais apdraudējums ir zāļu un pārejas purvu aizaugšana ar krūmiem un niedrēm gan nosusināšanas un eitrofikācijas, gan dabiskās sukcesijas gaitā. Atradnes avoksnājos mežos apdraud izciršana. Zāļu purvos nevēlama ir bebru darbība. Kūdras ieguve lielākajā daļā mūsdienu atradņu ir sekundārs drauds, tomēr, iespējams, kūdras ieguves rezultātā ir izzudusi vēsturiskā atradne Drabiņu purvā. Ņemot vērā pastāvošos draudus, novērtēta kā gandrīz apdraudēta suga (NT).
Aizsardzība. Latvijā aizsargājama suga, kuras dzīvotņu saglabāšanai var veidot mikroliegumus. Nepieciešamību veidot mikroliegumus iespējams pārskatīt. Aptuveni 60% atradņu ir ĪADT: Krustkalnu dabas rezervātā, dabas liegumos “Bednes purvs”, “Motrines ezers”, “Pelcīšu purvs”, “Silabebru ezers”, “Ventas ieleja”, “Viskūžu sala”, Slīteres, Gaujas, Ķemeru un Rāznas Nacionālajos parkos, dabas parkos “Driksnas sils”, “Engures ezers”, “Numernes valnis”, “Laukezers”, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, aizsargājamo ainavu apvidos “Augšdaugava”, “Augšzeme”, “Vestiena”, kā arī triju citu sugu un biotopu mikroliegumos. Suga parasti ir sastopama nelielos daudzumos starp citām sūnām un neveido sporofītus, līdz ar to tās izplatīšanās uz citām teritorijām ir ierobežota. Lai aizsargātu sugu, sevišķi svarīgi ir aizsargāt zāļu purvus, pārejas purvus, avotus un avoksnājus, apsaimniekot biotopus ilgtermiņā. Jāveic pētījumi par sugas populācijas stāvokli un to apdraudošajiem faktoriem.
Autori: Evita Oļehnoviča*, Līga Strazdiņa.
Summary. Tufted fen-moss – Paludella squarrosa. In Europe, the moss is scattered in the southern part of its range as far south as France, the Alps and the Carpathian Mountains. It was first found in Latvia by C. Heugel in 1865. Today, the species is found throughout the country, except in central Zemgale, and more frequently in eastern Latvia. EOO is 64,491 km2, and AOO is 316 km2. No quantitative studies of regional population changes have been carried out. The status of the species in the country is stable. In Latvia, the species grows mostly in grass fens and transition mires, most often in spring seeps and source areas of swamps and forests. Some species have also been recorded in swamp forests, raised bogs and wet grasslands in periodically drying soils. The species is threatened by the encroachment of shrubs and reeds on grass and transitional marshes, both through drainage and eutrophication and through natural succession. Localities in forests with spring fens are threatened by deforestation. Beaver activity is undesirable in fens. In view of existing threats, it is assessed as Near Threatened (NT). A protected species in Latvia; micro-reserves can be established to conserve its habitats. It is desirable to review its legal status of protection. Approximately 60% of the species’ localities are in protected nature territories, such as the Krustkalni Strict Nature Reserve, the “Bednes purvs” and “Motrines ezers” Nature Reserves and the North Vidzeme Biosphere Reserve. The long-term protection of fens, transition mires, springs and spring fens, and habitat management are particularly important for the conservation of the species. Research is needed on the status of the population and the factors threatening it.
Literatūras saraksts
